ES sankcijas pret Krieviju: jautājumi un atbildes
Saņemiet atbildi uz visiem jūsu jautājumiem par sankcijām, ko Eiropas Savienība pieņēmusi, reaģējot uz Krievijas īstenoto agresijas karu pret Ukrainu.
Kādas sankcijas ES līdz šim ir pieņēmusi?
Kopš Krievija 2022. gada 24. februārī sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, ES ir noteikusi apjomīgas un bezprecedenta sankcijas pret Krieviju.
Šie pasākumi papildina sankcijas, ko Krievijai jau piemēro kopš 2014. gada, kad notika Krimas aneksija un netika īstenotas Minskas vienošanās.
To vidū ir ekonomiskas sankcijas, individuālas sankcijas, diplomātiski pasākumus un ar vīzām saistīti pasākumi.
Pasākumi ir paredzēti, lai sasniegtu ES politikas mērķi izbeigt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, maksimāli palielinot spiedienu uz Krieviju un izmantojot visus pieejamos instrumentus, lai mazinātu Krievijas spēju turpināt nelikumīgo agresijas karu.
ES sankcijas tiek rūpīgi mērķētas, proporcionāli izstrādātas, un pēc būtības tās ir pagaidu sankcijas. Tas nozīmē, ka tās tiek regulāri pārskatītas un ka ES var tās precīzāk pielāgot, atvieglot vai izbeigt, ja tiek sasniegti ES mērķi vai ir īstenoti jēgpilni soļi šādu mērķu sasniegšanai.
ES ir pieņēmusi sankcijas arī pret Baltkrieviju, Irānu un Ziemeļkoreju, reaģējot uz atbalstu, ko tās Krievijai sniedz tās militārajā agresijā pret Ukrainu.
Turklāt ES ir noteikusi sankcijas pret personām un vienībām, ņemot vērā Krievijas hibrīddraudus un to, ka Krievijā pastāvīgi pasliktinās cilvēktiesību situācija, un īpaši pēc Alekseja Navaļnija (Alexei Navalny) nāves.
Kam piemēro sankcijas?
ES ierobežojošie pasākumi attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, tiek piemēroti vairāk nekā 3000 personām un vienībām. Sankciju sarakstā ir iekļautas šādas personas:
- Krievijas prezidents Vladimirs Putins (Vladimir Putin),
- Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs (Sergey Lavrov),
- bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs (Viktor Yanukovych),
- Romāns Abramovičs (Roman Abramovich),
- Krievijas Valsts domes (Parlamenta apakšpalātas) deputāti,
- Valsts drošības padomes locekļi,
- Krievijas Federācijas Federācijas padomes locekļi,
- ministri, gubernatori un vietējie politiķi, piemēram, Maskavas mērs,
- augsta ranga amatpersonas un militārais personāls,
- “Wagner Group” komandieri,
- ievērojami uzņēmēji un oligarhi,
- prokremliskas un pret Ukrainu vērstas propagandas izplatītāji.
Sarakstā ir iekļautas arī personas, kas ir iesaistītas vai atbildīgas par:
- tā dēvētajiem 2022. gadā veiktajiem “referendumiem” un 2023. gadā Ukrainas teritorijās veiktajām “vēlēšanām”,
- zvērībām, kas pastrādātas Bučā un Mariupolē,
- raķešu uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un kritiskajai infrastruktūrai,
- Ukrainas bērnu deportācijām un piespiedu adopciju,
- Ukrainas bērnu militāru pāraudzināšanu,
- Sīrijas algotņu vervēšanu kaujām Ukrainā,
- dronu ražošanu un piegādi,
- sankciju apiešanu,
- darbošanos Krievijas “ēnu flotē”,
- Ukrainas kultūras mantojuma izlaupīšanu.
Sarakstā ir iekļautas arī personas no Irānas, Baltkrievijas un Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas.
Vienību sarakstā ir iekļautas:
- politiskās partijas,
- bruņotie spēki un paramilitārie grupējumi, tostarp “Wagner Group”,
- bankas un finanšu iestādes,
- mediju organizācijas, kas ir atbildīgas par propagandu un dezinformāciju,
- aizsardzības nozares uzņēmumi un uzņēmumi, kas iesaistīti dronu ražošanā,
- transporta un enerģētikas nozaru uzņēmumi,
- aviācijas, kuģu būves un mašīnbūves nozaru uzņēmumi,
- IT, telesakaru un apdrošināšanas nozaru uzņēmumi,
- uzņēmumi, kas iesaistīti sankciju apiešanā,
- uzņēmumi, kas saistīti ar Krievijas “ēnu floti”,
- pasaulē lielākais dimantu ieguves uzņēmums “PJSC Alrosa”,
- kustība “Viskrievijas Tautas fronte”,
- organizācijas, kas ir atbildīgas par Ukrainas bērnu piespiedu asimilāciju.
Sankcijas piemēro arī uzņēmumiem no trešām valstīm, ņemot vērā to atbalstu Krievijas karam.
Sankcijas pret personām nozīmē ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu. Sankcijas pret vienībām nozīmē aktīvu iesaldēšanu.
Ceļošanas aizliegumi liedz sarakstā iekļautajām personām iebraukt ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā pa sauszemi, gaisu vai jūru. Aktīvu iesaldēšana nozīmē, ka tiek iesaldēti visi konti, kas pieder sarakstā iekļautajām personām un vienībām ES bankās. Tāpat ir aizliegts darīt tiem tieši vai netieši pieejamus jebkādus līdzekļus vai aktīvus.
Kā tiek ierobežota ES tirdzniecība ar Krieviju?
Ekonomisko sankciju ietvaros ES Krievijai ir noteikusi vairākus importa un eksporta ierobežojumus. Tas nozīmē, ka Eiropas vienības nevar pārdot konkrētus produktus Krievijai (eksporta ierobežojumu dēļ) un ka Krievijas vienībām nav atļauts pārdot konkrētus produktus Eiropas Savienībai (importa ierobežojumu dēļ).
Aizliegto produktu saraksts ir izstrādāts tā, lai maksimāli palielinātu sankciju negatīvo ietekmi uz Krievijas ekonomiku, vienlaikus ierobežojot sekas ES uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Eksporta un importa ierobežojumi neattiecas uz produktiem, kas galvenokārt paredzēti patēriņam, un produktiem, kas saistīti ar veselību, farmāciju, pārtiku un lauksaimniecību, lai nekaitētu Krievijas iedzīvotājiem.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju kopš 2022. gada februāra ES ir aizliegusi potenciālu preču un tehnoloģiju eksportu uz Krieviju 48 miljardu EUR vērtībā un potenciālu preču importu no Krievijas 91,2 miljardu EUR apmērā. Tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar 2021. gada eksporta un importa apjomiem aizliegumu pašlaik piemēro 54 % eksporta un 58 % importa.
Aizliegumus īsteno ES muitas dienesti.
ES sadarbībā ar citiem līdzīgi domājošiem partneriem ir pieņēmusi paziņojumu, kurā tiek paturētas tiesības pārtraukt piemērot Krievijai vislielākās labvēlības režīmu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros. ES ir nolēmusi, ka tā šajā ziņā rīkosies, nevis palielinot importa tarifus, bet gan nosakot ierobežojošu pasākumu kopumu, kurā ir iekļauts aizliegums importēt vai eksportēt noteiktas preces. ES un tās partneri ir arī apturējuši visus darbus saistībā ar Baltkrievijas pievienošanos PTO.
Kopš 2023. gada decembra ir spēkā aizliegums attiecībā uz Krievijas dimantiem, un tas ir daļa no G7 valstu centieniem ieviest starptautiski koordinētu dimantiem piemērotu aizliegumu, kura mērķis ir atņemt Krievijai šo būtisko ieņēmumu avotu.
Turklāt Padome ir ieviesusi to vienību sarakstu, kuras tieši atbalsta Krievijas militāro un rūpniecisko kompleksu. Uz šajā sarakstā iekļautajām vienībām attiecas stingrāki eksporta ierobežojumi attiecībā uz divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām.
Kādas preces no ES nevar eksportēt uz Krieviju?
To preču sarakstā, kurām ir noteikts aizliegums, ir:
- progresīvo tehnoloģiju preces (piemēram, kvantu datori un progresīvi pusvadītāji, elektroniskas sastāvdaļas un programmatūra),
- konkrētas preces un tehnoloģijas, kas vajadzīgas naftas pārstrādē,
- enerģētikas nozares iekārtas, tehnoloģijas un pakalpojumi,
- aviācijas un kosmosa nozares preces un tehnoloģijas (piemēram, gaisa kuģi, gaisa kuģu dzinēji, rezerves daļas vai visu veidu aprīkojums lidmašīnām un helikopteriem, reaktīvo dzinēju degviela),
- jūras navigācijas preces un radiosakaru tehnoloģijas,
- vairākas divējāda lietojuma preces (preces, ko var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem), piemēram, dronu motori un dronu programmatūra vai šifrēšanas ierīces,
- luksuspreces (piemēram, luksusa automobiļi, pulksteņi un juvelierizstrādājumi),
- ieroči un ar tiem saistīti visu veidu materiāli, tostarp civilie šaujamieroči un to daļas,
- ķīmiskās vielas, ģeneratori un termostati,
- IT, elektronikas un optikas komponenti,
- kameras, lēcas, rotaļu droni, klēpjdatori un cietie diski,
- citas preces, kas varētu palielināt Krievijas rūpnieciskās spējas.
Kādas preces nevar importēt no Krievijas uz ES?
To preču sarakstā, kurām ir noteikts aizliegums, ir:
- jēlnafta un naftas pārstrādes produkti,
- sašķidrināta dabasgāze (LNG) un sašķidrināta naftas gāze (LPG),
- ogles un citi cietie fosilie kurināmie,
- tērauds, dzelzs, pārstrādes čuguns, alumīnijs un citi metāli,
- vara un alumīnija stieples, caurules un folija,
- cements, bitumens un asfalts,
- koksne, papīrs, sintētiskais kaučuks un plastmasa,
- hēlijs un citas ķīmiskas vielas,
- jūras veltes, alkoholiskie dzērieni, cigaretes un kosmētika,
- dimanti un zelts, tostarp juvelierizstrādājumi,
- citas preces, kas palīdz uzlabot Krievijas spējas.
Attiecībā uz dimantiem aizliegumu piemēro:
- Krievijas izcelsmes dimantiem,
- no Krievijas eksportētiem dimantiem,
- dimantiem, kas tranzītā šķērso Krieviju,
- pie ES nepiederošās valstīs apstrādātiem Krievijas dimantiem.
Ko naftas aizliegums nozīmē praksē?
Padome 2022. gada jūnijā pieņēma sesto sankciju paketi, kas cita starpā aizliedz pa jūru piegādātas jēlnaftas un konkrētu naftas produktu iegādi, importu un nodošanu no Krievijas uz ES. Jēlnaftai ierobežojumus piemēro no 2022. gada 5. decembra, savukārt citiem naftas pārstrādes produktiem – no 2023. gada 5. februāra.
Pastāv pagaidu izņēmums jēlnaftas importam pa cauruļvadiem tajās ES dalībvalstīs, kuras ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ ir īpaši atkarīgas no Krievijas piegādēm un kurām nav dzīvotspējīgu alternatīvu iespēju. Izņēmumu jēlnaftas importam pa cauruļvadiem Polijai un Vācijai pārtrauca piemērot 2023. gada 23. jūnijā un Čehijai 2025. gada 1. jūlijā.
Naftas aizlieguma ietekme ir ievērojama, ņemot vērā to, ka aptuveni puse no Krievijas kopējā naftas eksporta nonāk ES.
Aizliegums attiecas uz 90 % ES naftas importa no Krievijas. Šā vadošā ienesīgā tirgus zaudēšanai ir būtiska strukturāla ietekme uz Krieviju, kuras budžets lielā mērā ir atkarīgs no šiem naftas nodrošinātajiem ieņēmumiem.
Kā darbojas naftas cenu griesti?
ES ir ieviesusi izņēmumu aizliegumam transportēt pa jūru uz trešām valstīm Krievijas naftu un naftas produktus un aizliegumam sniegt saistītus pakalpojumus, ja šādas preces iepērk par cenu, kas vienāda ar naftas cenu griestiem vai ir zemāka par tiem.
Šos cenu griestus piemēro pa jūru piegādātai jēlnaftai, naftas eļļām un no bitumenminerāliem iegūtām eļļām, kuru izcelsme ir Krievijā vai kuras eksportē no tās. Pašreizējie cenu griesti ir noteikti šādā līmenī:
- 47,6 ASV dolāru par barelu jēlnaftas,
- 45 ASV dolāru par barelu naftas produktu, kuru cena ir zemāka par jēlnaftas cenu,
- 100 ASV dolāru par barelu naftas produktu, kuru cena ir augstāka par jēlnaftas cenu.
ES cenu griestu līmeni ir noteikušas ciešā sadarbībā ar cenu ierobežošanas koalīciju. Jēlnaftai cenu griestus piemēro no 2022. gada 5. decembra, savukārt naftas produktiem – no 2023. gada 5. februāra. Lai gan jēlnaftas cenu griestu sākotnējā vērtība bija 60 USD par barelu, 2025. gada jūlijā ES nolēma to samazināt līdz 47,6 USD par barelu.
Pašreiz noteiktos skaitļus nākotnē var grozīt, atspoguļojot tirgus attīstību un tehniskas izmaiņas.
Ar šo lēmumu ierobežo ārkārtēju tirgus apstākļu izraisītu cenu kāpumu un strauji samazina ieņēmumus, ko Krievija kopš tās izraisītā nelikumīgā agresijas kara pret Ukrainu gūst no naftas. Tas arī palīdz stabilizēt globālās enerģijas cenas, vienlaikus mazinot negatīvo ietekmi uz enerģijas piegādi citām valstīm.
Kopš ES ieviesa naftas cenu griestus un citas ar enerģiju saistītas sankcijas, Krievijas ieņēmumi no naftas un gāzes ir samazinājušies par gandrīz 80 % salīdzinājumā ar situāciju pirms kara.
Automātiskās korekcijas apturēšana
Pēc 21. sankciju paketes pieņemšanas 2026. gada 23. jūlijā naftas cenu griestu mehānisma automātiskā korekcija ir apturēta līdz 2027. gada 15. jūlijam. Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka Krievijas peļņa no naftas pārdošanas saglabājas ierobežota, neraugoties uz ārkārtas tirgus situāciju, ko izraisīja Hormuza šauruma slēgšana. Ir paredzēta apturēšanas starpposma pārskatīšana, lai nodrošinātu, ka mehānisms joprojām ir nepieciešams un samērīgs.
Kādus ES pakalpojumus ir aizliegts sniegt Krievijai?
Lai ietekmētu Krievijas ekonomiku, kas ir ļoti atkarīga no Eiropas uzņēmumu pakalpojumu importa, ES ir aizliegusi sniegt konkrētus ar uzņēmējdarbību saistītus pakalpojumus Krievijas valdībai vai jebkurai juridiskai personai, piemēram, uzņēmumiem un citām vienībām vai struktūrām, kas iedibinātas Krievijā.
Aizliegums attiecas uz šādiem pakalpojumiem, ko sniedz Krievijai vai personām Krievijā:
- digitālie kriptoaktīvu maki, konti vai glabāšana,
- grāmatvedības, revīzijas, uzskaites pakalpojumi un konsultācijas nodokļu jomā,
- būvniecības, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi,
- kiberdrošības, IT konsultācijas un juridiskās konsultācijas,
- reklāma, tirgus izpēte un sabiedriskās domas izpēte,
- tehniskā palīdzība, starpniecība un finansiāla palīdzība (saistībā ar Krievijas naftas pārvadāšanu pa jūru),
- pakalpojumi intelektuālā īpašuma tiesību un komercnoslēpuma jomā (saistībā ar precēm un tehnoloģijām, uz kurām attiecas citas sankcijas),
- uzņēmumu pārvaldības programmatūra,
- rūpnieciskā dizaina un ražošanas programmatūra,
- programmatūra konkrētiem lietojumiem banku un finanšu nozarē,
- Krievijas LNG tankkuģu un ledlaužu apkope.
Turklāt kopš 2025. gada oktobra ir obligāti jāsaņem iepriekšēja atļauja visiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti Krievijas valdībai.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem – uzņēmējdarbības pakalpojumiem noteikto eksporta ierobežojumu kopējā vērtība ir 3,28 miljardi EUR (16 % no ES eksporta uz Krieviju pirms iebrukuma).
Kādas sankcijas ir noteiktas transportam?
Autotransports
ES ir aizliegusi Krievijas un Baltkrievijas autopārvadātājiem, piekabēm un puspiekabēm pārvadāt preces uz ES, tostarp tranzītā pa to.
Šā aizlieguma mērķis ir ierobežot Krievijas rūpniecības spēju iegādāties svarīgas preces un pārtraukt tirdzniecību pa autoceļiem uz Krieviju un no tās. Tomēr ES valstis var piešķirt atkāpes:
- energoresursu, farmaceitisko, medicīnisko, lauksaimniecības un pārtikas produktu transportēšanai,
- humānās palīdzības vajadzībām,
- transportam, kas saistīts ar ES un tās dalībvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbību Krievijā vai tādu starptautisku organizāciju darbību Krievijā, kurām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir piešķirta imunitāte,
- tādu kultūras priekšmetu nodošanai Krievijai vai eksportēšanai uz Krieviju, kuri bijuši aizdoti oficiālā kultūras sadarbībā ar Krieviju,
- automobiļiem, kuriem iebraukšanai ES ir diplomātiskā transportlīdzekļa numura zīme vai kurus izmanto humanitāriem mērķiem,
- to ES iedzīvotāju automobiļiem, kuri pastāvīgi uzturas Krievijā un dodas uz ES.
Aizliegums neskar pasta pakalpojumus un preces tranzītā starp Kaļiņingradas apgabalu un Krieviju.
Aviācijas nozare
ES ir aizliegusi visu veidu Krievijas aviopārvadātājiem piekļūt ES lidostām un pārlidot ES gaisa telpu. Tas nozīmē, ka Krievijā reģistrētās lidmašīnas vai citur reģistrētās lidmašīnas, kas nomātas vai iznomātas Krievijas pilsonim vai struktūrai, nevar nolaisties nevienā ES lidostā un nevar lidot pāri ES valstīm. Aizliegums attiecas uz privātiem gaisa kuģiem, piemēram, privātām uzņēmumu lidmašīnām.
Turklāt ES ir aizliegusi uz Krieviju eksportēt aviācijas un kosmosa nozares preces un tehnoloģijas. Tas nozīmē, ka Krievijas aviosabiedrības nevar iegādāties gaisa kuģus, rezerves daļas vai aprīkojumu savai flotei un nevar veikt nepieciešamos remontdarbus vai tehniskās pārbaudes.
Ar šīm precēm un tehnoloģijām saistīti apdrošināšanas pakalpojumi, tehniskās apkopes pakalpojumi un tehniskā palīdzība arī ir aizliegti.
Tā kā trīs ceturtdaļas no Krievijas pašreizējās komerciālās gaisa flotes bija ražotas ES, ASV vai Kanādā, laika gaitā aizlieguma dēļ ievērojama daļa Krievijas civilās aviācijas flotes, visticamāk, nevarēs izpildīt lidojumus, pat iekšzemes lidojumus.
Jūras transports
ES ir slēgusi savas ostas visai Krievijas tirdzniecības flotei, kurā ir vairāk nekā 2800 kuģu. Tomēr pasākums neskar kuģus, kas pārvadā energoresursus, farmācijas, medicīnas, lauksaimniecības un pārtikas produktus, humāno palīdzību, ogles, kodoldegvielu un citas preces, kas vajadzīgas civilo kodolspēju darbībai.
Tāpat pasākumu nepiemēro kuģiem, kam vajadzīga palīdzība un kas meklē patvēruma vietu, vai kuģiem ārkārtas piestāšanai ostā kuģošanas drošības apsvērumu dēļ vai dzīvības glābšanai jūrā.
Aizliegums attiecas arī uz tādiem kuģiem,
- kas, mēģinot izvairīties no sankcijām, maina savu Krievijas karogu vai reģistrāciju uz citas valsts karogu vai reģistrāciju,
- Krievijas “ēnu flote”
- kas ir atbildīgi par militārā ekipējuma transportēšanu Krievijai vai Ukrainas graudu nozagšanu,
- kas ir iesaistīti pārkraušanā no kuģa uz kuģi un ko tur aizdomās par sankciju pārkāpšanu,
- ko tur aizdomās par nelikumīgu kuģa automātiskās identifikācijas sistēmas traucēšanu vai atslēgšanu, kad tie pārvadā Krievijas naftu.
Ostas iestādes var identificēt mēģinājumu mainīt karogu vai mainīt reģistrāciju, pārbaudīdamas kuģa SJO numuru (unikālo identifikācijas numuru, kas piešķirts Starptautiskās Jūrniecības organizācijas vārdā).
ES ir aizliegusi ar jūras transportu uz valstīm, kas nepieder pie ES, pārvadāt Krievijas jēlnaftu (no 2022. gada 5. decembra) un naftas produktus (no 2023. gada 5. februāra). Tā ir arī aizliegusi sniegt ar to saistīto tehnisko palīdzību, starpniecības pakalpojumus un finansiālo palīdzību.
Šo aizliegumu nepiemēro, ja jēlnafta vai naftas produkti tiek iepirkti par cenu, kas atbilst naftas cenu griestiem vai tos nepārsniedz.
Vai darījumi ar Krievijas bankām ir aizliegti?
Kopš Krievija sāka karu pret Ukrainu, ir pilnībā aizliegts veikt darījumus ar Krievijas Centrālo banku, Krievijas Reģionālās attīstības banku un Baltkrievijas Centrālo banku.
Laikposmā no 2022. līdz 2025. gadam ES arī noteica SWIFT aizliegumu vairākām citām Krievijas un Baltkrievijas bankām. SWIFT ir ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas būtiski atvieglo informācijas apmaiņu starp bankām un citām finanšu iestādēm. Aizlieguma rezultātā šīs bankas nevar iegūt ārvalstu valūtu vai pārvest aktīvus uz ārvalstīm.
2025. gada jūlijā ES nolēma paplašināt spēkā esošo SWIFT aizliegumu, pārveidojot to par pilnīgu darījumu aizliegumu. Tas nozīmē, ka neviens ES operators nedrīkst tieši vai netieši iesaistīties darījumos ar sarakstā iekļautajām bankām. Pēc tam ES paplašināja darījumu aizliegumu, attiecinot to arī uz trešo valstu finanšu operatoriem, tostarp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas palīdz apiet sankcijas, atbalsta Krievijas karu vai ir saistīti ar Krievijas finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumu.
Šis aizliegums pašlaik attiecas uz vairāk nekā 100 Krievijas bankām, kā arī dažām bankām Baltkrievijā un citās trešās valstīs.
Finanšu ziņojumu nodošanas sistēma
Kopš 2024. gada jūnija ES ir pasludinājusi par nelikumīgu specializētu finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumu “Finanšu ziņojumu nodošanas sistēma” (SPFS), ko ir izstrādājusi Krievijas Centrālā banka, lai neitralizētu esošo ES sankciju ietekmi.
Tas nozīmē, ka ES vienībām, kas darbojas ārpus Krievijas, ir aizliegts pieslēgties SPFS vai līdzvērtīgiem specializētiem finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumiem. Turklāt ES ir noteikusi aizliegumu kredītiestādēm vai finanšu iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Krievijas un kas izmanto SPFS.
Kā tiek izmantoti imobilizētie Krievijas aktīvi?
2022. gada februārī Eiropas Savienība kā daļu no trešās pret Krieviju vērsto sankciju paketes aizliedza visus darījumus, kas saistīti ar Krievijas Centrālās bankas rezervju un aktīvu pārvaldību.
Tā rezultātā Krievijas Centrālās bankas aktīvi un rezerves, kas atrodas centrālo banku un finanšu iestāžu turējumā Eiropas Savienībā, ir imobilizēti.
Padome 2024. gada 21. maijā pielāgoja tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka ārkārtas ieņēmumus, kas gūti no Krievijas Centrālās bankas aktīvu imobilizācijas, var izmantot, lai atbalstītu Ukrainu, tās atveseļošanu un rekonstrukciju un tās spēju aizstāvēties pret Krievijas agresiju.
Krievijas Centrālās bankas aktīvu un rezervju imobilizācijas dēļ centrālo vērtspapīru depozitāriju (CVD) bilancēs uzkrājas ārkārtas naudas atlikumi, kā rezultātā rodas ārkārtas ieņēmumi. Saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem šie ieņēmumi nav jādara pieejami Krievijas Centrālajai bankai pat pēc imobilizācijas pārtraukšanas.
ES noteikumi paredz, ka tikai tiem CVD, kuru turējumā ir Krievijas Centrālās bankas rezerves un aktīvi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 1 miljonu EUR, ir jārezervē ārkārtas ieņēmumi, kas uzkrājas imobilizācijas rezultātā.
Kopš 2024. gada ES ir saņēmusi piecus ārkārtas ieņēmumu maksājumus, kas izriet no Krievijas Centrālās bankas aktīvu imobilizācijas. 90 % no pirmajiem diviem maksājumiem tika izmantoti Ukrainas atbalstam, izmantojot Eiropas Miera mehānismu, un 10 % – izmantojot Ukrainas mehānismu.
Kopš trešā maksājuma spēkā ir jauna kvotu sadales sistēma. 2024. gada 25. oktobrī pieņemtie ES noteikumi paredz, ka 95 % no Krievijas aktīvu imobilizācijas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem tiks piešķirti ES budžetam un novirzīti, izmantojot Ukrainas aizdevumu sadarbības mehānismu – instrumentu, ko izveidojusi ES, lai palīdzētu Ukrainai atmaksāt ES-G7 aizdevumus aptuveni 45 miljardu EUR apmērā. Atlikušie 5 % ir piešķirti Eiropas Miera mehānismam.
Padome 2025. gada 12. decembrī nolēma uz laiku aizliegt ES imobilizēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu jebkādu nodošanu atpakaļ Krievijai.
Kāpēc ES ir aizliegusi dažus plašsaziņas līdzekļus?
Krievijas Federācija ir iesaistījusies sistemātiskā, starptautiskā dezinformācijas, informācijas manipulācijas un faktu sagrozīšanas kampaņā, lai uzlabotu savu stratēģiju destabilizēt savas kaimiņvalstis, ES un tās dalībvalstis.
Lai ar to cīnītos, ES ir apturējusi 27 Kremļa atbalstītu dezinformācijas kanālu pārraides darbības un licences:
- “EADaily/Eurasia Daily”
- “Fondsk”
- “Izvestia”
- “Katehon”
- “Krasnaja Zvezda/Tvzvezda”
- “Lenta”
- “New Eastern Outlook”
- “NewsFront”
- “NTV/NTV Mir”
- “Oriental Review”
- “Pervyi Kanal”
- “REN TV”
- “RIA Novosti”
- “RuBaltic”
- “Russia Today” un tā meitasuzņēmumi
- “Rossiya RTR/RTR Planeta”
- “Rossiya 24/Russia 24”
- “Rossiya 1”
- “Rossiyskaya Gazeta”
- “SouthFront”
- televīzijas kanāls “Spas”
- “Sputnik” un tā meitasuzņēmumi
- Stratēģiskais kultūras fonds
- televīzijas kanāls “Tsargrad”
- “TV Centre International”
- “Voice of Europe”
Krievija izmanto visus šos kanālus, lai mērķtiecīgi izplatītu propagandu un īstenotu dezinformācijas kampaņas, tostarp par savu militāro agresiju pret Ukrainu.
Aizliegums attiecas uz visiem pārraides un izplatīšanas līdzekļiem, kas atrodas ES dalībvalstīs vai kas tām ir adresēti, tostarp uz kabeļtelevīziju, satelīttelevīziju, interneta protokola televīziju, platformām, tīmekļa vietnēm un lietotnēm.
Saskaņā ar ES Pamattiesību hartu šie pasākumi neliedz šiem plašsaziņas līdzekļiem un to darbiniekiem Eiropas Savienībā veikt darbības, kas nav saistītas ar apraidi, piemēram, pētniecību un intervijas.
ES ir noteikusi sankcijas arī plašsaziņas līdzekļu organizācijām un personām, kuras ir atbildīgas par propagandu un dezinformāciju.
Ko ES dara, lai novērstu sankciju apiešanu?
Saskārušās ar ES sankciju mērogu, Krievijas personas un vienības, pret kurām vērstas sankcijas, ir izmantojušas dažādas metodes, lai tās apietu, piemēram, izmantojot sarežģītas finanšu shēmas, falsificējot tirgoto preču veidu vai izcelsmi vai paļaujoties uz to valstu jurisdikcijām, kuras nepieder pie ES.
ES ir veikusi vairākus pret apiešanu vērstus pasākumus, tostarp:
- noteikusi sankcijas apiešanā iesaistītajām personām un vienībām,
- noteikusi aizliegumu piekļūt ES ostām un ierobežojumus sniegt plašu jūras pakalpojumu klāstu trešo valstu kuģiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie tiek izmantoti ES sankciju pārkāpšanai, tostarp naftas cenu griestu apiešanai (Krievijas “ēnu flote”),
- noteikusi divējāda lietojuma preču un progresīvo tehnoloģiju preču eksporta ierobežojumus attiecībā uz simtiem vienību, tostarp daudzām vienībām, kas atrodas ārpus Krievijas un tieši atbalsta Krievijas karu,
- ieviesusi tranzīta aizliegumu divējāda lietojuma precēm, tehnoloģijām un kaujaslauka precēm, ko eksportē no ES uz trešām valstīm caur Krievijas teritoriju,
- noteikusi prasību ES mātesuzņēmumiem nodrošināt, lai to meitasuzņēmumi trešajās valstīs nepiedalītos nekādās darbībās, kuras dod tādu rezultātu, kādu ar sankcijām cenšas novērst,
- noteikusi prasību ES ekonomikas dalībniekiem ieviest pienācīgas pārbaudes mehānismus darījumos, kad tie pārdot kaujaslauka preces trešām valstīm,
- paplašinājusi darījumu aizliegumu, attiecinot to arī uz trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, kas atrodas ārpus Krievijas un veicina ar naftu saistītu ierobežojumu apiešanu.
Lai ierobežotu to, ka tiek apiets aizliegums sniegt kriptoaktīvu digitālā maka, konta vai glabāšanas pakalpojumus Krievijas personām un rezidentiem, ES ir ieviesusi aizliegumu Krievijas valstspiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, turēt īpašumā vai kontrolēt tādas juridiskās personas, vienības vai struktūras, kuras sniedz šādus pakalpojumus, vai ieņemt amatus to pārvaldības struktūrās. ES ir arī pieņēmusi sankcijas pret kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.
Turklāt tagad ir tiek prasīts paziņot par līdzekļu pārvedumiem, kuru summa pārsniedz 100 000 EUR un kurus veic Eiropas Savienībā iedibināta vienība, kas ir Krievijas īpašumā vai kontrolē.
2022. gada decembrī Eiropas Komisija iecēla Deividu O'Salivanu (David O’Sullivan) par īpašo sūtni ES sankciju īstenošanā. Īpašā sūtņa uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu augsta līmeņa saziņu un diskusijas ar trešām valstīm ar mērķi novērst izvairīšanos no sankcijām pret Krieviju vai to apiešanu un nodrošināt, ka sensitīvas Eiropas izcelsmes kaujaslauka preces nenonāk Krievijas rīcībā.
Kas ir Krievijas izslēgšanas klauzula?
Krievijas izslēgšanas klauzula ir līgumiska prasība, kas ES sensitīvu preču (piemēram, progresīvu tehnoloģiju, aviācijas detaļu, ieroču un divējāda lietojuma preču) eksportētājiem liek aizliegt saviem pircējiem trešās valstīs reeksportēt minētās preces uz Krieviju vai izmantošanai Krievijā.
Krievijas izslēgšanas klauzula, kas tika ieviesta kā daļa no pretapiešanas pasākumiem, paredz, ka pārdevējiem līgumos ir jāiekļauj klauzulas ar sankcijām par pārkāpumiem un uzraudzības mehānismi, lai nepieļautu, ka konkrētas preces, kas veicina Krievijas karu, netieši nonāk Krievijā.
Kā ES vēršas pret Krievijas “ēnu floti”?
Krievijas “ēnu flote” ir liels slepens novecojošu tankkuģu tīkls, kas pārvadā Krievijas jēlnaftu vai no Krievijas jēlnaftas ražotus produktus, apejot sankcijas un naftas cenu griestus. To darbība ļauj Krievijai turpināt gūt kritiski svarīgus ieņēmumus tās kara ekonomikai.
Šie kuģi izmanto izvairīšanās taktiku, piemēram, izslēdz izsekošanas sistēmas, izmanto “viltus” karogus un citas sarežģītas īpašumtiesību struktūras, lai slēptu savu identitāti, izcelsmi un kravu. Papildus naftas cenu griestu apiešanai Krievijas “ēnu flote” var tikt izmantota arī citu preču pārvadājumiem, piemēram, sankcijām pakļauta militārā ekipējuma vai zagtu Ukrainas graudu pārvadājumiem.
Pirmo reizi pasākumus, lai novērstu Putina “ēnu flotes” radītos apiešanas riskus, Padome pieņēma 11. un 12. sankciju paketē.
2024. gada jūnijā pieņemtajā 14. sankciju paketē ES noteica aizliegumu piekļūt ES ostām un sniegt ar jūras transportu saistītus pakalpojumus kuģiem, kuri ir daļa no Krievijas “ēnu flotes”. Kopš 2026. gada 23. jūlija ES šajā sarakstā ir iekļāvusi vairāk nekā 670 kuģus.
Turklāt ES ir ieviesusi aizliegumu veikt darījumus ar Krievijas ostām, slūžām un lidostām, kuras tiek izmantotas, lai apietu naftas cenu griestus vai citas ES sankcijas, un noteikusi sankcijas (aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumus) vienībām un personām, kas ir atbildīgas par Krievijas “ēnu flotes” darbību vai ir tajā iesaistītas.
2022. gada decembrī ieceltais īpašais sūtnis ES sankciju īstenošanas jautājumos sazinās ar trešām karoga valstīm, mudinot tās piemērot sankcijas un novērst to, ka sankciju sarakstā iekļautie tankkuģi kuģo ar to karogiem, apejot ES sankcijas.
“Ēnu flote” rada nopietnus riskus, tostarp iespējamu kaitējumu videi, kā arī riskus kuģošanas drošumam un drošībai, starptautiskās jūras tirdzniecības integritātei, kritiskajai zemūdens infrastruktūrai un starptautisko jūrniecības noteikumu un standartu ievērošanai. Šajā sakarā Padome 2025. gada decembrī pieņēma deklarāciju.
Vai ES sankcijas ietekmē pārtikas un lauksaimniecības produktu tirdzniecību pasaulē?
Nē, pret Krieviju vērstās ES sankcijas nekad nav tikušas mērķētas uz starptautisko tirdzniecību ar pārtiku un lauksaimniecības produktiem. Tās nav vērstas pret lauksaimniecības vai pārtikas produktu eksportēšanu starp Krieviju un pārējo pasauli un to neierobežo, un tās attiecas tikai uz divpusējo tirdzniecību starp ES un Krieviju.
Krievija ir vienīgā, kas nes atbildību par to, ka tiek traucēts pārtikas nodrošinājums pasaulē. Pirms Krievijas agresijas 90 % Ukrainas lauksaimniecības produktu uz pasauli tika eksportēti pa Ukrainas Melnās jūras ostām. Sākot karu, Krievija radīja Ukrainas eksporta blokādi.
Pārtikas nodrošinājums un tās cenu pieejamība ir viena no galvenajām ES un tās dalībvalstu prioritātēm. ES ir konsekventi atbalstījusi centienus uzlabot globālo pārtikas nodrošinājumu, piemēram, izmantojot ES un Ukrainas solidaritātes joslas un ANO Melnās jūras graudu iniciatīvu.
Krievija 2023. gada jūlijā vienpusēji nolēma pārtraukt 2022. gada jūlijā izveidotās Melnās jūras graudu iniciatīvas īstenošanu.
Vai ES koordinē savas sankcijas ar citiem partneriem?
Sankcijas ir efektīvākas, ja ir iesaistīts plašs starptautisko partneru loks. Pēdējo gadu laikā ES, lai koordinētu sankcijas, ir cieši sadarbojusies ar līdzīgi domājošiem partneriem.
ES sadarbojas ar Pasaules Bankas grupu, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) un citiem starptautiskiem partneriem, lai nepieļautu, ka Krievija saņem finansējumu no šādām iestādēm.
Lai koordinētu šos starptautiskos centienus, Krievijas elites, tās aģentu un oligarhu jautājumu darba grupa ļauj ES sadarboties ar G7 valstīm, proti, Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienoto Karalisti, Franciju, Itāliju, Kanādu, Japānu un Vāciju, kā arī ar Austrāliju, lai nodrošinātu sankciju īstenošanu.
Lai gan ES cieši sadarbojas ar daudziem partneriem, katra no šīm pie ES nepiederošām valstīm vienpusēji izlemj, kādas sankcijas tā piemēros.
Vai ES sankcijas atbilst starptautiskajām tiesībām?
Atbilde ir “jā”. Visas ES sankcijas pilnībā atbilst starptautiskajās tiesībās noteiktajām saistībām, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības.
Tiklīdz ir panākta politiska vienošanās starp ES dalībvalstīm, Eiropas Ārējās darbības dienests un/vai Eiropas Komisija sagatavo vajadzīgos tiesību aktus un iesniedz tos Padomei pieņemšanai.
Padomes regulas un lēmumi kā vispārēji piemērojami tiesību akti ir saistoši jebkurai personai vai struktūrai, kas ir ES jurisdikcijā. Tas nozīmē jebkuru personu vai struktūru Eiropas Savienībā, jebkuru ES pilsoni jebkurā vietā un visus uzņēmumus un organizācijas, kas inkorporētas saskaņā ar kādas ES dalībvalsts tiesību aktiem.
Skatīt arī
Krievijas karš pret Ukrainu: ES sankcijas
Cilvēktiesību aizskārumi Krievijā: ES sankcijas
Krievijas hibrīddarbības: ES sankcijas
- Sankcijas, kas pieņemtas pēc Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu (Eiropas Komisija)
- ES ierobežojošie pasākumi saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu (ES “Oficiālais Vēstnesis”)
- ES sankcijas pret Baltkrieviju
- ES sankcijas pret Irānu
- ES sankcijas pret Ziemeļkoreju
- Kādēļ ES pieņem sankcijas?
- ES solidaritāte ar Ukrainu
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 5. augusts