Skip to content

Ziemeļmaķedonija

Ziemeļmaķedonija pieteikumu par dalību ES iesniedza 2004. gada martā, un 2005. gada decembrī tai tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss. ES 2022. gada jūlijā rīkoja pirmo starpvaldību konferenci ar Ziemeļmaķedoniju.

Paplašināšanās

Pieteikums dalībai ES

Ziemeļmaķedonijas pieteikums dalībai ES tika iesniegts 2004. gada 22. martā.

Komisija 2005. gada 9. novembrī sniedza atzinumu par Ziemeļmaķedonijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā un ieteica piešķirt Ziemeļmaķedonijai kandidātvalsts statusu.



Ziemeļmaķedonijai ES kandidātvalsts statuss tika piešķirts 2005. gada decembrī.

Padome 2008. gada 18. februārī pieņēma pārskatīto pievienošanās partnerību ar Ziemeļmaķedoniju, kurā apzinātas atjaunotās, kā arī atlikušās rīcības prioritātes, kas pielāgotas valsts īpašajām vajadzībām un tās gatavības pakāpei.

Pievienošanās sarunas

Eiropas Komisija 2009. gada oktobrī pirmo reizi ieteica sākt pievienošanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju. 2015. un 2016. gadā ieteikums tika izteikts ar nosacījumu, ka tiks panākts būtisks progress “steidzamo reformu prioritāšu” īstenošanā un ka turpinās īstenot Pržinas vienošanos, proti, politisku vienošanos, kurā galvenās puses Ziemeļmaķedonijā apņēmās ievērot demokrātijas principus un vienojās noteikt pārejas periodu, kas beigtos ar brīvām un godīgām vēlēšanām.

Padome 2018. gada jūnijā pieņēma secinājumus, kuros tā vienojās pozitīvi reaģēt uz Ziemeļmaķedonijas panākto progresu, un 2019. gada jūnijā noteica virzību uz pievienošanās sarunu sākšanu. Padome uzsvēra, ka Ziemeļmaķedonijai ir ārkārtīgi svarīgi turpināt gūt konkrētu progresu dažās svarīgās jomās, piemēram, korupcijas apkarošanā, tiesu sistēmas reformā, izlūkošanas un drošības dienestu reformā un valsts pārvaldes reformā.

Eiropas lietu ministri 2020. gada 24. martā deva politisku piekrišanu sākt pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju. To oficiāli pieņēma rakstiskā procedūrā, un Eiropadomes locekļi to apstiprināja 2020 gada 26. martā.

Pievienošanās konferences sanāksmes

Pievienošanās sarunas notiek starp ES dalībvalstu un kandidātvalsts ministriem un vēstniekiem starpvaldību konferencēs (bieži vien saukta par “pievienošanās konferenci”). Sarunas aptver kopējo tiesību un tiesību aktu kopumu (“ES tiesību aktu kopums”) un ir kategorizētas dažādās sadaļās vai sadaļu kopās, kas aptver dažādas politikas jomas. Pievienošanās konferences var rīkot ministru vai vietnieku līmenī.

ES 2022. gada 19. jūlijā rīkoja pirmo starpvaldību konferenci ar Ziemeļmaķedoniju.

Spilgtākie mirkļi no ES un Ziemeļmaķedonijas starpvaldību pievienošanās konferences

Stabilizācijas un asociācijas process

Visiem Rietumbalkānu partneriem ir stabilizācijas un asociācijas nolīgums, kas nosaka vispārējo satvaru to attiecībām ar ES. Process notiek paralēli sarunām par pievienošanos ES un atbalsta tās.

Ziemeļmaķedonijas stabilizācijas un asociācijas nolīgums ir ratificēts un stājās spēkā 2004. gada 1. aprīlī.

ES un Ziemeļmaķedonijas Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksme

Lai pārskatītu ES un Ziemeļmaķedonijas attiecību progresu stabilizācijas un asociācijas procesā, ES un Ziemeļmaķedonijas pārstāvji tiekas ES un Ziemeļmaķedonijas Republikas Stabilizācijas un asociācijas padomē.

Kopš 2023. gada marta ir notikušas 16 ES un Ziemeļmaķedonijas Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes. Nesenākajā sanāksmē, kas notika 2023. gada 17. martā Skopjē, dalībnieki apsprieda ES un Ziemeļmaķedonijas attiecības un izvērtēja pievienošanās stratēģijas progresu, tostarp politiskos, ekonomiskos un ES tiesību kritērijus dalībai ES.

Ikgadējā progresa pārskatīšana

Katru gadu Padome izvērtē katras ES kandidātvalsts un partnera, tostarp Ziemeļmaķedonijas, attīstību un panākto progresu ceļā uz Eiropu.

Padomes prezidentvalsts Dānija 2025. gada 16. decembrī nāca klajā ar secinājumiem, kurus politiski atbalstīja 26 ES dalībvalstis.

Sadarbība robežu pārvaldības jomā

Lai pārvaldītu migrācijas plūsmas, apkarotu nelegālo imigrāciju un pārrobežu noziedzību, ES un Ziemeļmaķedonija ir noslēgušas nolīgumu par plašāku sadarbību operatīvajās darbībās, ko veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (“Frontex”). Nolīgums ļauj “Frontex” un Ziemeļmaķedonijai veikt kopīgas operācijas un “Frontex” personālam – veikt robežpārbaudes un personu reģistrēšanu.

Nolīgums ar Ziemeļmaķedoniju stājās spēkā 2023. gada 1. aprīlī.

Eiropas Miera mehānisms

Saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu, kas ir instruments, kura mērķis ir novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību, ES ir pieņēmusi palīdzības pasākumus Ziemeļmaķedonijas armijas atbalstam. Pasākumi arī palīdzēs stiprināt Ziemeļmaķedonijas spējas piedalīties ES drošības un aizsardzības operācijās un atspoguļot pilnīgu šīs valsts pieskaņošanos ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai.

Kopš 2023. gada ES ar Eiropas Miera mehānisma starpniecību ir piešķīrusi 38 miljonus EUR, lai atbalstītu armijas modernizāciju. Padome 2022. gada jūnijā arī pieņēma palīdzības pasākumu, ar kuru atbalsta Balkānu Medicīnisko uzdevumu grupu un kurā ir ietverta nepieciešamā aprīkojuma un materiālu iegāde Ziemeļmaķedonijas bruņoto spēku medicīnas vienībām.

Skatīt arī

Temati

Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 16. decembris