ES ārējo robežu stiprināšana

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (parasti dēvēta par “Frontex”) darbu sāka 2016. gada oktobrī, pēc tam, kad 2015. gada septembrī ES līderi bija aicinājuši pastiprināt kontroli pie ārējām robežām.

Iepriekš aģentūru sauca Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie ārējām robežām. Aģentūras nosaukums tika mainīts, lai atspoguļotu to, ka tās pilnvaras ir plašākas.

Aģentūra stingri uzrauga ES ārējās robežas. Tā arī strādā kopā ar dalībvalstīm, lai ātri atklātu jebkādus draudus drošībai, kas saistīti ar ārējām robežām, un lai vērstos pret tiem.

Eiropas Robežu un krasta apsardze palīdz

• efektīvāk pārvaldīt migrāciju,
• uzlabot ES iekšējo drošību,
• aizsargāt brīvas personu pārvietošanās principu.

2019. gada novembrī ES pieņēma regulu, lai stiprinātu aģentūras nozīmi. Tā dēvētajā “Frontex” regulā ir paredzēta:

• integrēta robežu pārvaldība,
• lielāka aģentūras nozīme darbā ar atgriešanu,
• pastāvīga 6500 darbinieku liela korpusa izveide līdz 2021. gadam un 10 000 darbinieku liela korpusa izveide līdz 2027. gadam.

• Eiropas Robežu un krasta apsardze: Padome apstiprina vienošanos par plašākām pilnvarām (paziņojums presei, 2019. gada 1. aprīlis)
• Eiropas Robežu un krasta apsardze: Padome pieņem pārskatītu regulu (paziņojums presei, 2019. gada 8. novembris)

Sadarbība ar trešām valstīm

Robežu pārvaldība: nolīgumi ar trešām valstīm

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra var veikt spēku izvēršanu un kopīgas operācijas kaimiņvalstu teritorijā, ja starp Eiropas Savienību un attiecīgo valsti ir iepriekš noslēgts statusa nolīgums.

Sadarbība ar trešām valstīm ir svarīgs elements Eiropas integrētajā robežu pārvaldības koncepcijā.

Līdz šim laikam sarunas par statusa nolīgumiem, to stāšanās spēkā vai parakstīšana ir notikušas ar turpmāk minētajām valstīm:

• Albānija,
• Bosnija un Hercegovina,
• Moldova,
• Melnkalne,
• Ziemeļmaķedonija,
• Serbija.

Atkārtotas sarunas par statusa nolīgumiem pašlaik notiek ar Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni un Serbiju, lai pilnībā izmantotu pastiprināto “Frontex” lomu, kas tai uzticēta saskaņā ar 2019. gada “Frontex” regulu.

Sarunas par statusa nolīgumu noslēgšanu ir sākušās ar Mauritāniju un Senegālu.

• Robežu pārvaldība: ES noslēdz nolīgumu ar Ziemeļmaķedoniju par “Frontex” sadarbību (paziņojums presei, 2023. gada 24. februāris)
• Robežu pārvaldība: Padome pilnvaro sākt sarunas ar četriem Rietumbalkānu partneriem par sadarbību ar “Frontex” (paziņojums presei, 2022. gada 18. novembris)
• Moldova: Padome pieņem lēmumu parakstīt nolīgumu par “Frontex” operatīvo atbalstu (paziņojums presei, 2022. gada 17. marts)
• Padome parakstīs nolīgumu ar Melnkalni par sadarbību ar “Frontex” (paziņojums presei, 2023. gada 15. maijs)
• Padome parakstīs nolīgumu ar Albāniju par sadarbību ar “Frontex” (paziņojums presei, 2023. gada 8. septembris)
• Serbija: Padome dod zaļo gaismu “Frontex” sadarbības nolīguma parakstīšanai (paziņojums presei, 2024. gada 30. maijs)

Šengenas Informācijas sistēma

Šengenas Informācijas sistēma (SIS) palīdz nodrošināt iekšējo drošību Šengenas valstīs, kur pie iekšējām robežām netiek veikta robežkontrole.

Tiesībaizsardzības iestādes visā Eiropas Savienībā izmanto Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), lai ievadītu vai aplūkotu brīdinājumus attiecībā uz meklētām vai pazudušām personām un priekšmetiem. Sistēmā ir gandrīz 86,5 miljonu brīdinājumu, un 2022. gadā iestādes tos aplūkoja gandrīz 35 miljonus reižu dienā.

SIS arī sniedz iestādēm norādījumus par to, kā rīkoties, kad persona vai priekšmets ir atrasts, piemēram:

• arestēt meklēto personu,
• aizsargāt neaizsargātu pazudušu personu,
• izņemt nelikumīgu vai zagtu priekšmetu.

2018. gada novembrī ES pieņēma jaunus noteikumus Šengenas Informācijas sistēmas modernizēšanai.

Atjauninātā versija sāka darboties 2023. gada martā un ietver:

• jaunas brīdinājumu kategorijas,
• biometriskos datus, piemēram, plaukstu nospiedumus,
• pirkstu nospiedumus,
• pazudušo personu DNS datus.

• Šengenas Informācijas sistēma: Padome pieņem jaunus noteikumus ar nolūku stiprināt drošību ES (paziņojums presei, 2018. gada 19. novembris)
• Šengenas Informācijas sistēma (“eu-LISA”)
• Šengenas Informācijas sistēma (Eiropas Komisija)

Vīzu informācijas sistēma:

Vīzu informācijas sistēma ir datubāze, kas izstrādāta īstermiņa vīzu procedūras vienkāršošanai. Tā palīdz vīzu, robežu, patvēruma un migrācijas iestādēm pārbaudīt trešo valstu valstspiederīgos, kuriem ieceļošanai Šengenas zonā ir vajadzīga īstermiņa vīza.

Kopš 2011. gada iestādes var izmantot VIS, lai veiktu biometrisko datu salīdzināšanu, lai identificētu cilvēkus un novērstu identitātes zādzību un viltošanu.

2021. gada maijā ES, reaģējot uz mainīgajiem migrācijas un drošības izaicinājumiem, atjaunināja VIS regulu. Jaunie noteikumi:

• vēl vairāk stiprina īstermiņa vīzu procedūras drošību,
• tajā pašā datubāzē iekļauj ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas,
• nodrošina sadarbspēju starp VIS un citām atbilstošām ES sistēmām un datubāzēm.

• Vīzu informācijas sistēma: Padome pieņem regulu, lai pastiprinātu pārbaudes attiecībā uz vīzas pieteikuma iesniedzējiem (paziņojums presei, 2021. gada 27. maijs)
• Vīzu informācijas sistēma (“eu-LISA”)

Ieceļošanas/izceļošanas sistēma

Padome 2017. gada novembrī pieņēma regulu par ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS).



Padome un Eiropas Parlaments 2025. gada maijā panāca provizorisku vienošanos, kas ļauj dalībvalstīm sešu mēnešu laikā pakāpeniski ieviest ieceļošanas/izceļošanas digitālo robežu pārvaldības sistēmu (IIS).

Sistēmā tiks reģistrēta informācija par tādu trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un izceļošanu, kuri šķērso Šengenas zonas ārējās robežas, un par viņiem izteiktiem ieceļošanas atteikumiem.

Pakāpeniska IIS ieviešana ļaus dalībvalstīm gūt labumu no sistēmas, vienlaikus dodot robežu iestādēm un transporta nozarei laiku, lai pielāgotos. Regulā ir ņemtas vērā dalībvalstu dažādās vajadzības.

Jauno sistēmu veidos dalībvalstis kopā ar ES aģentūru “eu-LISA”, kas ir atbildīga par lielapjoma IT sistēmām brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, un sadarbībā ar Eiropas Komisiju un “Frontex”.

Ieceļošanas/izceļošanas sistēma palīdzēs

• samazināt kavēšanos robežpārbaudēs un uzlabot to kvalitāti, automātiski aprēķinot katram ceļotājam atļauto uzturēšanās laiku,
• nodrošināt sistemātisku un uzticamu tādu personu apzināšanu, kuras pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu,
• stiprināt iekšējo drošību un cīņu pret terorismu un citiem smagiem noziegumiem, ļaujot tiesībaizsardzības iestādēm piekļūt ceļošanas vēstures ierakstiem.

• Border management: Council and European Parliament strike agreement about progressive launch of Entry/Exit system (press release, 19 May 2025)
• Padome nosaka nostāju attiecībā uz jaunas digitālās robežu pārvaldības sistēmas pakāpenisku ieviešanu (paziņojums presei, 2025. gada 5. marts)
• Ieceļošanas/izceļošanas sistēma: galīgā pieņemšana Padomē (paziņojums presei, 2017. gada 20. novembris)
• Ieceļošanas/izceļošanas sistēma (“eu-LISA”)

ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēma

Padome 2018. gada septembrī pieņēma regulu, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS). Šī IT sistēma tiks izmantota, lai veiktu iepriekšējas pārbaudes attiecībā uz personām, uz kurām neattiecas vīzas prasība, un, ja nepieciešams, tām liegtu ceļošanas atļauju.

Tā līdzināsies sistēmām, kas patlaban cita starpā darbojas ASV, Kanādā un Austrālijā, un tai būs vairākas priekšrocības, piemēram:

• uzlabosies iekšējā drošība,
• varēs labāk novērst nelikumīgu imigrāciju,
• mazināsies draudi sabiedrības veselībai un kavēšanās pie robežām.

ETIAS izstrādās ES aģentūra “eu-LISA”, kas ir aģentūra, kura pārvalda lielapjoma IT sistēmas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

ETIAS sāks darboties 2026. gada pēdējā ceturksnī.

• Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS): Padome pieņem regulu (paziņojums presei, 2018. gada 5. septembris)
• ETIAS (“eu-LISA”)