ES vārdā sniegta Augstās pārstāves Federikas Mogerīni deklarācija par Krimu

Trīs gadus pēc Krievijas Federācijas nelikumīgi īstenotās Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas aneksijas Eiropas Savienība joprojām stingri iestājas par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.

Eiropas Savienība atkārtoti norāda, ka tā neatzīst šo starptautisko tiesību pārkāpumu un joprojām to nosoda. Tas joprojām ir tiešs izaicinājums starptautiskajai drošībai un izraisa smagas sekas starptautiskajai tiesiskajai kārtībai, kas aizsargā visu valstu nedalāmību un suverenitāti.

Eiropas Savienība joprojām ir apņēmusies pilnā mērā īstenot neatzīšanas politiku, tostarp izmantojot ierobežojošus pasākumus. ES vēlreiz aicina ANO dalībvalstis apsvērt līdzīgus neatzīšanas pasākumus atbilstīgi ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijai 68/262. Eiropas Savienība neatzīst ne Krimas pussalā Krievijas Federācijas rīkotās vēlēšanas, ne ievēlētos vietējos vai valsts pārstāvjus.

Pēdējā gada laikā aizvien notiekošā pussalas militarizācija ir turpinājusi ietekmēt drošības situāciju Melnās jūras reģionā, un stāvoklis cilvēktiesību jomā Krimas pussalā ir vēl vairāk pasliktinājies. Slēdzot Krimas tatāru plašsaziņas līdzekļus, aizliedzot viņu pašpārvaldes struktūras Medžlisa (Mejlis) darbības un vajājot tā līderus, ir rupji pārkāptas Krimas tatāru tiesības. Juristiem, piemēram, Emilam Kurbedinovam (Emil Kurbedinov) un Mikolam Polozovam (Mykola Polozov), kuri aizstāv Krimas tatāru un to personu, kas neatzīst pussalas nelikumīgo aneksiju, tiesības, pašiem ir izvirzītas apsūdzības krimināllietās.

Šajā sakarā mēs aicinām atbrīvot priekšsēdētāja pirmo vietnieku Ahtemu Čijgozu (Akhtem Chiygoz), atteikties no priekšsēdētāja vietniekam Ilmi Umerovam (Ilmi Umerov) izvirzītās apsūdzības un pilnībā ievērot tiesības uz juridisko palīdzību. ES arī atkārtoti pauž aicinājumu nekavējoties atbrīvot Oļegu Sencovu (Oleh Sentsov), Aleksandru Kolčenko (Oleksandr Kolchenko) un visus tos, kuri ir apcietināti un notiesāti, pārkāpjot starptautiskās tiesības.

Visas izskatīšanā esošās cilvēktiesību pārkāpumu lietas, piemēram, saistībā ar piespiedu pazušanu, spīdzināšanu un nogalināšanu, būtu rūpīgi jāizmeklē. Pilnīga, brīva un neierobežota starptautisko cilvēktiesību dalībnieku piekļuve visai Ukrainas teritorijai, tostarp Krimai un Sevastopolei, joprojām ir ļoti būtiska. Šajā sakarā ES atgādina ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. decembra Rezolūciju 71/205 un aicina to pilnībā īstenot.

Kandidātvalstis bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika *, Melnkalne * un Albānija *, EBTA valstis Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, kā arī Ukraina un Gruzija pievienojas šai deklarācijai.

* Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Albānija turpina piedalīties Stabilizācijas un asociācijas procesā.

____________________________

Šī deklarācija ir izdota, atzīmējot trešo gadskārtu kopš Krimas nelikumīgās aneksijas, ko īstenojusi Krievijas Federācija (2017. gada 18. marts).