Padomes secinājumi "Rīcības plāns, kā risināt ienākumus nenesošo aizdevumu problēmu Eiropā"

"Padome:

1. NORĀDA, ka finanšu krīze un tai sekojošās recesijas kopā ar strukturālajiem faktoriem, ko reizēm papildina neadekvāta aizdevumu izsniegšanas prakse, ir radījuši situāciju, ka dažās dalībvalstīs bankām ir liels ienākumus nenesošo aizdevumu (INA) īpatsvars;

2. ATZĪST – lai arī vairumā dalībvalstu lielais INA īpatsvars neradās pēdējos gados, pašreizējā lielā INA īpatsvara negatīvā ietekme būtiskā skaitā dalībvalstu var radīt plašākas ietekmes risku pārrobežu mērogā ES vispārējā ekonomikā un finanšu sistēmā un mainīt tirgus uztveri par Eiropas banku sektoru kopumā, jo īpaši banku savienības ietvaros;

3. UZSVER – kaut arī pašas bankas ir atbildīgas par savu darbības modeļu pārstrukturēšanu un INA jautājumu savlaicīgu risināšanu, turpmāki pasākumi nolūkā risināt situāciju saistībā ar esošo INA īpatsvaru un nepieļaut turpmāku INA rašanos un uzkrāšanos nāktu par labu visai ES kopumā, veicinot pastiprinātu izaugsmi un samazinot finanšu sadrumstalotību;

4. NORĀDA, ka, ņemot vērā tā lielo apmēru, pašreizējais lielais INA īpatsvars dažās dalībvalstīs var nemazināties pietiekami strauji, neraugoties uz to, ka ekonomika atgūstas, un ATZINĪGI VĒRTĒ jau spertos soļus un būtisko progresu, ko panākušas dažas attiecīgās dalībvalstis un ES iestādes un struktūras, lai risinātu šo vēsturiski radušos problēmu un nepieļautu tās atkārtotu rašanos; NORĀDA, ka uzraudzītāji pašlaik var izmantot īpašus instrumentus, piemēram, attiecīgā gadījumā, ar pareizu aktīvu novērtēšanu novērtējot radītos vai iespējamos zaudējumus; UZSVER, ka jāpieliek lielākas pūles, lai atgrieztu INA īpatsvaru ilgtspējīgā zemākā līmenī, un ka būtu jāpastiprina stimuli visām ES kredītiestādēm proaktīvi rīkoties saistībā ar INA, vienlaikus izvairoties no ārkārtas pārdošanas negatīvās ietekmes;

5. UZSVER, ka ES pēckrīzes regulatīvās reformas, tostarp soļi, kas sperti banku savienības izveides sakarā, iezīmē izmaiņas sistēmā nolūkā aizsargāt nodokļu maksātāju naudu, nodrošināt finanšu stabilitātes saglabāšanu eurozonā un ES kopumā un stiprināt tirgus mehānismus banku sektorā, kur būtiska nozīme ir noregulējuma instrumentiem un jo īpaši iekšējai rekapitalizācijai. INA jautājuma risināšanai, kas var ietvert šķēršļu likvidēšanu turpmākai pārstrukturēšanai banku sektorā, būtu jānotiek saskanīgi ar šiem noteikumiem, tostarp Direktīvu 2014/59/ES (BAND) un noteikumiem par valsts atbalstu;

6. UZSVER, ka vispusīga pieeja, apvienojot dažādas papildinošas politikas darbības valsts līmenī un Eiropas līmenī, ja tas ir vajadzīgs, ir visefektīvākais veids, kā risināt situāciju saistībā ar pašreizējo INA īpatsvaru, kā arī jaunu INA rašanos un uzkrāšanos banku bilancēs, jo īpaši visās četrās šādās politikas jomās: i) uzraudzība, ii) maksātnespējas un parādu atgūšanas sistēmu strukturālās reformas, iii) sekundāro tirgu attīstīšana problemātiskiem aktīviem, un iv) banku sistēmas pārstrukturēšanas veicināšana;

7. tādēļ ATZINĪGI VĒRTĒ Finanšu pakalpojumu komitejas apakšgrupas ziņojumu par INA ^[1] (INA ziņojums) un AICINA dalībvalstis, ES iestādes, struktūras un aģentūras, pamatojoties uz šiem Padomes secinājumiem, virzīt uz priekšu darbu pie tajā iekļautajiem politikas risinājumiem;

8. šajā sakarībā jo īpaši AICINA:

• Komisiju – 2017. gada vasarā sniegt ES tiesību aktos noteikto esošo uzraudzības pilnvaru izskaidrojumu nolūkā precizēt to izmantojamību attiecībā uz banku rezervju veidošanas politiku saistībā ar INA saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. pantu un saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES (CRD IV) 104. pantu; pēc tam, kad Komisija būs sniegusi izskaidrojumu, Padome vajadzības gadījumā un pēc tam, kad būs veikta pilnīga priekšrocību un trūkumu analīze, apsvērs CRD IV 104. panta grozīšanu saistībā ar notiekošo CRR/CRD IV pārskatīšanu, ņemot vērā politikas risinājumus, kas izklāstīti INA ziņojumā;
  
  
• Komisiju – pašreizējās CRR/CRD IV pārskatīšanas ietvaros apsvērt prudenciālus atbalsta mehānismus, kuri būtu izmantojami potenciāli nepietiekamu rezervju gadījumā un kuri attiektos uz jaunizveidotiem aizdevumiem; šie likumiskie atbalsta mehānismi varētu būt obligāti prudenciāli INA atskaitījumi no pašu kapitāla pēc novērtējuma veikšanas par vispiemērotāko kalibrējumu saskaņā ar starptautisko praksi;
  
  
• ECB banku uzraudzību – kopā ar valstu kompetentajām iestādēm banku savienības ietvaros līdz 2018. gada beigām īstenot attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm banku savienībā norādījumus, kas ir līdzīgi "Norādījumiem bankām attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem", kurus vienotais uzraudzības mehānisms sniedzis nozīmīgām iestādēm (VUM norādījumi), vajadzības gadījumā veicot mērķtiecīgus pielāgojumus;
  
  
• Eiropas Banku iestādi (EBI) – līdz 2018. gada vasarai sniegt vispārējas pamatnostādnes par INA pārvaldību, kuras ir saskanīgas ar minētajiem norādījumiem un kurām ir paplašināts tvērums, proti, tās attiektos uz visām bankām visā ES;
  
  
• EBI – līdz 2018. gada vasarai sniegt detalizētas pamatnostādnes par banku aizdevumu piešķiršanu, pārraudzību un iekšējo pārvaldību, ar kurām varētu jo īpaši risināt tādus jautājumus kā pārredzamība un aizņēmēja kredītspējas novērtējums; attiecīgā gadījumā šajās pamatnostādnēs būtu jāizmanto esošā valstu pieredze;
  
  
• Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju – līdz 2018. gada beigām izstrādāt makroprudenciālas pieejas, lai nepieļautu sistēmas mēroga INA problēmu rašanos, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā to, kāda procikliskā ietekme ir pasākumiem, ar kuriem risina situāciju saistībā ar INA īpatsvaru, un kā tie potenciāli ietekmēs finansiālo stabilitāti;
  
  
• EBI, apspriežoties ar EVTI un kompetentām iestādēm, – līdz 2018. gada beigām īstenot pastiprinātas informācijas atklāšanas prasības visām bankām par aktīvu kvalitāti un ienākumus nenesošiem aizdevumiem;
  
  
• EBI – līdz 2017. gada beigām sniegt pamatnostādnes bankām par aizdevumu datņu pārraudzību, konkrēti nosakot detalizētas informācijas minimumu, kas bankām tiek prasīts par kredītriska darījumiem to bankas portfelī;
  
  
• EBI, ECB un Komisiju – līdz 2017. gada beigām iesniegt priekšlikumus iniciatīvām, kā stiprināt datu infrastruktūru ar vienotiem un standartizētiem datiem par INA un apsvērt INA darījumu platformu izveidi, lai stimulētu šā sekundārā tirgus attīstību;
  
  
• Komisiju – līdz 2017. gada beigām, sadarbojoties ar visām attiecīgām iestādēm un struktūrām un ņemot vērā valstu līdz šim gūto sekmīgo pieredzi, izstrādāt "plānu" valstu aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību (APS) potenciālajai izveidei, kurā tiktu izklāstīti kopīgie principi attiecīgajam aktīvu un dalībnieku tvērumam, aktīvu apmēra sliekšņi, aktīvu vērtēšanas noteikumi, atbilstīgas kapitāla struktūras, pārvaldības un darbības aspekti gan attiecībā uz privāto, gan publisko sektoru; tai būtu arī jāprecizē aktīvu glābšanas pasākumu un APS izmantošanas pieļaujamais plānojums, kam jābūt saskanīgam ar ES tiesisko regulējumu, tostarp Direktīvu 2014/59/ES (BAND) un Regulu (ES) Nr. 806/2014 (VNMR) un noteikumiem par valsts atbalstu;
  
  
• Komisiju – līdz 2018. gada vasarai izstrādāt Eiropas pieeju, kā sekmēt INA sekundāro tirgu attīstību, jo īpaši – kā novērst šķēršļus, kas neļauj bankām INA pārvest uz nebankām un nebankām tos turēt īpašumā, vienlaikus garantējot patērētāju tiesības, kā arī vienkāršot un potenciāli saskaņot aizdevuma apkalpotāju-trešo personu licencēšanas prasības un vajadzības gadījumā nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu šajā sakarā;
  
  
• Komisiju – līdz 2017. gada beigām publicēt rezultātus, kas iegūti salīdzinošajā novērtējumā par valsts aizdevumu piedziņas (tostarp maksātnespējas gadījumā) režīmu efektivitāti, raugoties no bankas kreditora viedokļa, sniedzot, cik iespējams, precīzus salīdzināmus datus par atgūšanas likmēm, atgūšanas laikiem un atgūšanas izmaksām visās dalībvalstīs, un izvērst uzsvaru uz maksātnespējas jautājumiem Eiropas pusgadā, ņemot vērā notiekošās reformas;
  
  
• dalībvalstis – stingri balstoties uz salīdzinošo novērtēšanu, līdz 2018. gada beigām apsvērt mērķtiecīgu salīdzinošu izvērtējumu veikšanu par maksātnespējas režīmiem visā ES, apzinoties, ka dalībvalstu tiesību sistēmas un maksātnespējas regulējumi ir krietni atšķirīgi;
  
  
• Komisiju – sīkāk izanalizēt iespēju pastiprināt nodrošināto kreditoru aizsardzību;

9. VIENOJAS regulāri (pirmo reizi – pēc sešiem mēnešiem) atgriezties pie šā jautājuma, lai novērtētu situācijas attīstību saistībā ar INA Eiropā, banku sektora pārstrukturēšanu šajā kontekstā un sekundāro tirgu attīstību INA darījumiem, balstoties uz Komisijas veikto pašreizējās situācijas izvērtējumu, novērtēt panākto progresu un koordinēt komunikāciju par INA Eiropā."

[1] dok. 9854/17