Eiropadomes priekšsēdētāja secinājumi pēc videokonferences par Covid-19

Valstu un valdību vadītāji atzinīgi vērtēja ierosmi rīkot šo videokonferenci par Covid-19.

Dalībvalstis pauda līdzjūtību Itālijai un citām smagi skartajām dalībvalstīm.

Videokonferencē, kas notika 2020. gada 10. martā, mēs uzsvērām nepieciešamību sadarboties, darīt visu vajadzīgo un rīkoties ātri. Mēs uzsvērām, ka ir vajadzīga kopīga Eiropas pieeja un cieša koordinācija ar Eiropas Komisiju. Veselības ministriem un iekšlietu ministriem būtu jāapspriežas katru dienu, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju un censtos izstrādāt kopējas Eiropas mēroga norādes.

Sanāksmes laikā notika informācijas un prakses apmaiņa un tika noteiktas četras prioritātes.

1) Ierobežot vīrusa izplatīšanos Dalībvalstis vienojās, ka mūsu iedzīvotāju veselība ir galvenā prioritāte un ka pasākumiem būtu jābalstās uz zinātni un medicīniskajiem ieteikumiem. Pasākumiem jābūt samērīgiem, lai tie pārmērīgi neietekmētu mūsu sabiedrību kopumā. Vadītāji arī vienojās, ka šajā jautājumā viņi dalīsies ar visu attiecīgo informāciju, izmantojot esošos koordinācijas mehānismus. <>[1]

2) Nodrošināt medicīnas iekārtas Vienošanās uzdot Komisijai analizēt vajadzības un nākt klajā ar iniciatīvām, lai novērstu iztrūkumu. Komisija informēja, ka tā turpinās saziņu ar nozari un veiks kopīgus publiskos iepirkumus. Turklāt Komisija plāno iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus, izmantojot civilās aizsardzības satvaru "rescEU". Jānodrošina, ka iekšējais tirgus darbojas pareizi un ka tiek novērsti nepamatoti šķēršļi. Īpaša uzmanība jāpievērš maskām un respiratoriem.

3) Veicināt pētniecību, tostarp saistībā ar vakcīnu Dalībvalstis uzsvēra, cik svarīgi ir pastiprināt centienus pētniecības jomā. Komisija jau ir piesaistījusi līdzekļus 140 miljonu EUR apmērā un šim nolūkam atlasījusi 17 projektus.

4) Novērst sociāli ekonomiskās sekas Savienība un tās dalībvalstis ir gatavas izmantot visus vajadzīgos instrumentus. Jo īpaši mēs pievērsīsimies jebkādai ietekmei uz likviditāti, uz atbalstu MVU un konkrētām skartajām nozarēm un to darbiniekiem. Būs vajadzīga elastīga ES noteikumu piemērošana, jo īpaši attiecībā uz valsts atbalstu un Stabilitātes un izaugsmes paktu.

Komisija cieši pārraudzīs ekonomikas attīstību Savienībā un nāks klajā ar visām nepieciešamajām iniciatīvām. Dalībvalstis un iestādes cieši sekos notiekošajam un nekavējoties veiks turpmākus pasākumus.

Dalībvalstis un iestādes nekavējoties veiks turpmākus pasākumus visos līmeņos. Eiropadome pie šā jautājuma atgriezīsies 26. un 27. marta samitā, lai pieņemtu visus vajadzīgos turpmākos lēmumus.

<>[1] Integrētie krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismi, kurus iedarbināja prezidentvalsts Horvātija. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) atbalstīs dalībvalstis un sniegs pamatnostādnes.