Drošas kosmosā balstītas savienojamības programma: Padome devusi galīgo apstiprinājumu

Padome šodien pieņēma regulu par ES drošas savienojamības programmu 2023.–2027. gadam. Tas noslēdz lēmumu pieņemšanas procesa beidzamo etapu.

Programmā ir izvirzīti mērķi Eiropas Savienībai izvietot ES satelītu konstelāciju ar nosaukumu "IRIS²" (Satelītu nodrošināta noturības, starpsavienojamības un drošības infrastruktūra). Vēlākais 2027. gadā IRIS² nodrošinās īpaši ātrus (zema latentuma) un ļoti drošus sakaru pakalpojumus. Šo sakaru drošības pamatā būs progresīvas šifrēšanas tehnoloģijas, tostarp kvantu kriptogrāfija — metode, kas izmanto kvantu mehānikas īpašības, lai aizsargātu un pārraidītu datus tā, ka tos nevar uzlauzt.

No šīs kosmosā balstītās sakaru sistēmas labumu gūs valdības, kas to izmantos tādiem pakalpojumiem kā kritiskās infrastruktūras aizsardzība, uzraudzība un ārējo darbību vai krīžu pārvarēšanas atbalsts, tādējādi palīdzot stiprināt ES noturību un suverenitāti.

Sakaru drošības palielināšana

Programma veicina ES digitālo pārkārtošanos un ES stratēģiju "Global gateway", jo ar to var nodrošināt drošu savienojamību ģeogrāfiski nozīmīgās stratēģisku interešu teritorijās ārpus Eiropas robežām, piemēram, Arktikas reģionā vai Āfrikā.

Satelītsakaru sistēmas pieejamība var arī nodrošināt ātrus un drošus sakaru pakalpojumus pat tad, ja ir traucēti zemes sakaru tīkli, piemēram, dabas katastrofu, terorisma vai kiberuzbrukumu dēļ.

Integrēta sistēma

Sistēma ietver jaunu infrastruktūru, ko paredzēts izbūvēt, piešķirot līgumu slēgšanas tiesības. Koncesionāram(-iem) būtu arī jāsniedz resursi komercpakalpojumiem, tādējādi nodrošinot, ka tehnoloģiskie sasniegumi un to lietošana no valdību puses ir viens no inovācijas un plašākas komercializācijas virzītājspēkiem Savienībā.

Ar programmu stiprina ES satelītsakaru pakalpojumu konkurētspēju, īstenojot inovatīvu projektu, ko vada ES Kosmosa programmas aģentūra (EUSPA), un iesaistot plašu partneru klāstu, tostarp dalībvalstis, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un privātos uzņēmumus.

Vispārīga informācija

Komisija 2022. gada 15. februārī iesniedza priekšlikumu regulai, ar ko izveido Savienības drošas savienojamības programmu 2023.–2027. gadam. Pēc starpiestāžu sarunām Eiropas Parlaments un Padome 2022. gada 17. novembrī panāca provizorisku politisku vienošanos.

Šī programma ir īpaši svarīga attiecībā uz zemām orbītām. Pašlaik zemajās orbītās arvien vairāk tiek izmantotas trešo valstu megakonstelācijas, savukārt ES uzņēmumi šādu projektu kapitālietilpīguma dēļ saskaras ar problēmām.

Šis jaunais projekts sekmēs sinerģijas ar citiem ES kosmosa programmas komponentiem, piemēram, ar sistēmām "Galileo" (satelītnavigācija) un "Copernicus" (Zemes novērošana) un kosmosa situācijas apzināšanās spējām. Tā pamatā ir Eiropas Savienības valdības satelītsakari (GOVSATCOM), kas ir arī ES kosmosa programmas sastāvdaļa.

Programmas budžets ir 2,4 miljardi EUR, kuru daļēji sedz dažādi finansējuma avoti, tostarp ES kosmosa programma, pamatprogramma "Apvārsnis Eiropa" un Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments "Eiropa pasaulē" (NDICI).

Turpmākie pasākumi

Tiesību akts tika pieņemts pēc tam, kad Padome šodien apstiprināja Eiropas Parlamenta nostāju.

Kad to būs parakstījusi Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un Padomes priekšsēdētājs, regula tiks publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" un stāsies spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas.

• ES kosmosa programma | ES kosmosa programmas aģentūra
• GOVSATCOM | ES kosmosa programmas aģentūra
• Eiropas Kosmosa aģentūra