Skaidrojumi

ES var noteikt sankcijas, ar kurām attur no kiberuzbrukumiem un reaģē uz kiberuzbrukumiem, kas rada ārēju apdraudējumu ES vai tās dalībvalstīm.

ES un tās dalībvalstis sadarbojas, lai novērstu un apkarotu hibrīddraudus un hibrīdkampaņas, kas skar Eiropu un tās iedzīvotājus, un reaģētu uz tiem.

Kiberdraudi pieaug apjoma un sarežģītības ziņā. ES valstis stiprina kiberdrošību, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru, ekonomikas stabilitāti un digitālo privātumu.

ES strādā dažādās jomās nolūkā uzlabot savu spēju reaģēt uz krīzēm un palielināt noturību pret nākotnes izaicinājumiem.

ES kiberaizsardzības politikas mērķis ir uzlabot sadarbību un palielināt investīcijas, lai labāk atklātu aizvien pieaugošo kiberuzbrukumu skaitu, atturētu un aizsargātu no tiem un aizstāvētu pret tiem.

Sociālā inženierija ir tikai viens no apdraudējumiem, pie kura novēršanas ES strādā, lai veicinātu kibernoturību un apkarotu kibernoziedzību.

Digitalizācija rada ne tikai iespējas, bet arī kiberdraudus. Lai pret tiem vērstos, ES ir izstrādājusi kiberdrošības stratēģiju un ir uzsākusi iniciatīvas drošības un noturības pastiprināšanai.

Kibernoziedzība sabiedrībai, uzņēmumiem un privātpersonām izmaksā dārgi. Tāpēc ES strādā pie tā, lai apkarotu noziedzīgas darbības un atbalstītu cietušos.

ES izstrādā jaunus noteikumus, lai paātrinātu piekļuvi digitālajiem datiem, ko izmanto noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem, neatkarīgi no datu atrašanās vietas.