Kā ES reaģē uz krīzēm un veido noturību
ES strādā dažādās jomās nolūkā uzlabot savu spēju reaģēt uz krīzēm un palielināt noturību pret nākotnes izaicinājumiem.
Rīcība saistībā ar ārkārtas situācijām nākotnē
Eiropas Savienība savā vēsturē ir saskārusies ar daudzām krīzēm un ir pakāpeniski īstenojusi politiskas un institucionālas pārmaiņas, lai uzlabotu savu spēju pārvarēt turpmākas ārkārtas situācijas.
Kā ir parādījusi Covid-19 pandēmija, krīzes kļūst arvien sarežģītākas un neapstājas pie robežām. ES un tās dalībvalstis jau ir izveidojušas pārrobežu sadarbības un solidaritātes mehānismus, lai efektīvi pārvarētu krīzes un aizsargātu cilvēkus.
Tomēr ES reaģēšanai uz krīzēm ir jāattīstās. Turpmāk ES ir jābūt gatavai stāties pretī citāda veida akūtām krīzēm, kuras varētu būt daudzšķautņainas vai hibrīdveida un kurām varētu būt domino efekts, vai kuras varētu notikt vienlaicīgi.
Lai uzlabotu noturību pret nākotnes izaicinājumiem, ES būs jāuzlabo starpnozaru un pārrobežu krīžu pārvarēšana. Turklāt tai būs jāuzlabo komunikācija krīzes situācijās un jāpastiprina cīņa pret dezinformāciju. Noturība ir spēja ne tikai izturēt un pārvarēt problēmas, bet arī veikt ilgtspējīgu, taisnīgu un demokrātisku pārkārtošanos.
Padome 2021. gada novembrī pieņēma secinājumus par sagatavotības, reaģēšanas spējas un noturības pret turpmākām krīzēm uzlabošanu. ES līderi 2021. gada 16. decembrī atzinīgi novērtēja secinājumus un aicināja, izmantojot visu apdraudējumu pieeju, stiprināt ES reakciju uz krīzes situācijām un veidot un uzraudzīt noturību.
Tā kā vienotajam tirgum Eiropas Savienībā ir neatsverama nozīme, Padome uzsver, ka pasākumiem, kas ir ieviesti saistībā ar krīzi, vajadzētu būt pagaidu, samērīgiem un pilnībā koordinētiem nolūkā pēc iespējas ātrāk atsākt normālu vienotā tirgus darbību, tostarp personu brīvu pārvietošanos, kā arī preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti, kā paredzēts Līgumos. Padomes secinājumi, 2021. gada novembris
Mehānismi reaģēšanai krīzes situācijās ES
Ja rodas krīzes situācija vai notiek dabiska vai cilvēka izraisīta katastrofa, ES var izmantot vairākus nozaru krīzes reaģēšanas mehānismus, lai sniegtu palīdzību un situācijā rastu risinājumu.
ES civilās aizsardzības mehānisms
Savienības civilās aizsardzības mehānisms ES līmenī koordinē reakciju uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām. Tā mērķi ir šādi:
- sekmēt sadarbību starp valstu civilās aizsardzības iestādēm;
- uzlabot sabiedrības izpratni par katastrofām un sagatavotību tām;
- nodrošināt ātru, efektīvu un koordinētu palīdzību katastrofu skartajām valstīm.
Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs (ERCC) ir civilās aizsardzības mehānisma darbības kodols; tas darbojas 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā un koordinē ES katastrofu seku likvidācijas pasākumus.
Mehānisms ietver arī Eiropas civilās aizsardzības rezervi. Tā ir brīvprātīgi izveidota tādu spēju rezerve, ko dalībvalstis jau iepriekš apņēmušās darīt pieejamas tūlītējai izvietošanai ES teritorijā vai ārpus tās.
ES civilās aizsardzības mehānisms skaitļos (Infografika)
Ņemot vērā klimata pārmaiņas, Padome 2022. gada martā pieņēma secinājumus par civilās aizsardzības darbu ES. Tā kā ekstrēmi laikapstākļi kļūst biežāki un intensīvāki, ministri aicināja pielāgot civilās aizsardzības sistēmas šādiem notikumiem, lai ES būtu noturīgāka pret klimata pārmaiņām.
Secinājumos cita starpā tika izcelti šādi pasākumi:
- ieguldījumi pētniecībā un inovācijā;
- pienācīgu novēršanas un sagatavotības pasākumu izstrāde;
- civilās aizsardzības spēju attīstīšana;
- iedzīvotāju sagatavotības uzlabošana, sniedzot plašāku informāciju;
- pilsoņu un brīvprātīgo mudināšana piedalīties civilās aizsardzības iniciatīvās.
Krīzes koordinācija Padomes līmenī
Integrētie krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) mehānismi sniedz atbalstu ātrai un koordinētai lēmumu pieņemšanai ES politiskā līmenī nopietnu un sarežģītu krīzes situāciju, tostarp teroraktu, gadījumā.
Ar šo mehānismu Padomes prezidentvalsts koordinē politisko reakciju uz krīzes situāciju, iesaistot ES iestādes, skartās dalībvalstis un citus galvenos dalībniekus.
IPCR mehānisms patlaban ir aktivizēts, lai koordinētu ES pasākumus, reaģējot uz migrācijas krīzi un Covid-19 uzliesmojumu. Padomes krīzes koordinācijas mehānismu var iedarbināt vai nu prezidentvalsts, vai – pēc tam, kad pieprasīta solidaritātes klauzulas piemērošana,– arī dalībvalsts.
Kā darbojas integrētie krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismi (Infografika)
Eiropas Savienības Solidaritātes fonds
Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF) tika izveidots 2002. gadā, lai reaģētu uz lielām dabas katastrofām un izrādītu Eiropas solidaritāti katastrofu skartajiem Eiropas reģioniem. Dalībvalstis var pieprasīt līdzekļus no ESSF, lai reaģētu uz katastrofāliem notikumiem, tostarp plūdiem, mežu ugunsgrēkiem, zemestrīcēm, vētrām un sausumu.
2020. gada aprīlī pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma Solidaritātes fonda darbības joma tika paplašināta, lai aptvertu nozīmīgas ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā.
Kopš fonda izveides tas ir izmantots, lai reaģētu uz 118 dabas katastrofām un 20 sabiedrības veselības ārkārtas situācijām.
- ES Solidaritātes fonds (Eiropas Komisija)
- Covid-19: Padome pieņem pasākumus tūlītējai līdzekļu piešķiršanai (paziņojums presei, 2020. gada 30. marts)
- ES budžets: Padome vienojas par atbalstu 454,8 miljonu EUR apmērā katastrofu seku likvidēšanai Rumānijā, Itālijā un Turcijā (paziņojums presei, 2023. gada 18. septembris)
- Eiropas Savienības Solidaritātes fonds: Padome vienojas par 1028,54 miljonus EUR lielas palīdzības sniegšanu Itālijai, Slovēnijai, Austrijai, Grieķijai un Francijai katastrofu seku likvidēšanai (paziņojums presei, 2024. gada 23. septembris)
- Eiropas Savienības Solidaritātes fonds: Padome vienojas par atbalstu 116 miljonu EUR apmērā katastrofu seku likvidēšanai Vācijā un Itālijā (paziņojums presei, 2024. gada 18. novembris)
Gatavība turpmākām ārkārtas situācijām veselības jomā
Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka ir vajadzīga koordinēta ES rīcība, lai savlaicīgi un efektīvi reaģētu uz veselības krīzēm.
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, ES pieņēma Eiropas veselības savienības tiesību aktu kopumu, proti, četras regulas, kuru mērķis ir uzlabot Savienības spēju novērst, pamanīt un ātri reaģēt uz pārrobežu ārkārtas situācijām veselības jomā:
- jauna regula par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem;
- pārskatītas pilnvaras Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC) un Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA);
- ārkārtas regulējums attiecībā uz medicīniskajiem pretlīdzekļiem.
Turklāt 2021. gada septembrī Eiropas Komisija izveidoja Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA). HERA ir izveidota, lai nodrošinātu galveno medicīnisko pretlīdzekļu izstrādi, ražošanu, iepirkumu un taisnīgu sadali ES.
Plāns nodrošinātības ar pārtiku panākšanai krīžu laikā
Iestājoties Covid-19 pandēmijai, atklājās Eiropas pārtikas ķēdes neaizsargātība pret nopietnām piegādes problēmām. Komisija 2021. gada novembrī publicēja paziņojumu, kurā ieskicēja ārkārtas rīcības plānu, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu Eiropā krīzes laikā.
Ierosināto pasākumu mērķis ir palīdzēt ES pārvarēt problēmas, ko cita starpā rada ekstrēmi laikapstākļu notikumi, augu un dzīvnieku veselības problēmas un galveno izejresursu, piemēram, mēslošanas līdzekļu, enerģijas un darbaspēka nepietiekamība. Ierosinātie pasākumi ietver – izveidot Eiropas Pārtikas nodrošinājuma krīžgatavības un reaģēšanas mehānismu (EFSCM) un ekspertu grupu, kuras sastāvā būtu dalībvalstu speciālisti, attiecīgas ieinteresētās personas un trešo valstu pārstāvji; šāda grupa tiktos periodiskās sanāksmēs, lai nodrošinātu, ka ES ir pilnībā sagatavota iespējamām pārtikas apgādes problēmām.
Decembra Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē ES ministri apstiprināja secinājumus par plānu, atzīstot, ka ir nepieciešama nākotnes prasībām atbilstoša Eiropas pārtikas sistēma, kas nodrošinātu pret iespējamiem riskiem un krīzēm. Ministri vienojās, ka Covid-19 laikā gūtā pieredze būtu jāņem vērā, izstrādājot ES pieeju turpmākām katastrofām.
ES lauksaimniecības ministri 2022. gada martā rīkoja videokonferenci, lai apspriestu risku, ka Krievijas iebrukums Ukrainā atstās būtisku iespaidu uz lauksaimniecības un pārtikas nozari. Tika apspriesti vairāki pasākumi, un kā ar vienu no tiem Komisija iepazīstināja ar jaunāko informāciju par savu plānu aktivizēt Eiropas pārtikas nodrošinājuma krīžgatavības un reaģēšanas mehānismu (EFSCM), lai uzraudzītu tirgus situāciju.
Iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa un noturības akts
Padome 2024. gada septembrī pieņēma Iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa un noturības aktu (ITĀSNA).
ITĀSNA mērķis ir prognozēt turpmāko krīžu ietekmi, sagatavoties tai un reaģēt uz to, izmantojot iekšējā tirgus spēku.
Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta tādās ārkārtas situācijās kā Covid-19, Krievijas karš pret Ukrainu un energoapgādes krīze, jaunais mehānisms stiprinās iekšējo tirgu krīzes laikā:
- atvieglojot preču, pakalpojumu un personu kustību;
- uzraugot piegādes ķēdes;
- nodrošinot piekļuvi kritiskām precēm.
Iekšējā tirgus ārkārtējā stāvokļa un noturības akts
Piespiedu licencēšana
ES ir izstrādājusi jaunus piespiedu licencēšanas noteikumus, kas krīzes gadījumā piemērojami visā Savienībā.
Piespiedu licencēšana dod iespēju valdībai atļaut trešai personai izmantot patentu bez patenta īpašnieka atļaujas.
Krīzes situācijās piespiedu licencēšana var palīdzēt nodrošināt piekļuvi svarīgiem produktiem un tehnoloģijām, piemēram, ja, patenta īpašnieks nespēj saražot nepieciešamo daudzumu svarīgā produkta un ja brīvprātīga vienošanās nav ne pieejama, iespējama.
Piespiedu licencēšana būtu jāizmanto tikai pēc ārkārtas vai krīzes režīma aktivizēšanas ES līmenī.
Padome 2025. gada 27. oktobrī apstiprināja jauno regulu, ar kuru:
- uzsver piespiedu licencēšanas galējo raksturu;
- atstāj gāzi, mikroshēmas un aizsardzības ražojumus ārpus regulas darbības jomas;
- nodrošina, ka nav pienākuma izpaust komercnoslēpumus.
Noturība pret fiziskiem un digitāliem riskiem
2022. gada 20. un 21. oktobra sanāksmē Eiropadome stingri nosodīja sabotāžu pret kritisko infrastruktūru, tostarp pret “Nord Stream” cauruļvadiem, un norādīja, ka uz jebkādiem tīšiem traucējumiem vai citām hibrīddarbībām ES atbildes reakcija būs vienota un apņēmības pilna.
Lai uzlabotu kritiskās infrastruktūras noturību, ES līderi aicināja dalībvalstis:
- veikt steidzamus un efektīvus pasākumus;
- sadarboties savā starpā, ar Eiropas Komisiju un citiem attiecīgajiem dalībniekiem.
ES patlaban strādā pie jauniem noteikumiem, kuru mērķis ir fiziskās un digitālās kritiskās vienības padarīt noturīgākas.
Tīklu un informācijas sistēmu aizsardzība
2016. gadā ES pieņēma direktīvu par tīklu un informācijas sistēmu (TID) drošību – pirmo ES mēroga leģislatīvo pasākumu, kura mērķis ir palielināt ES valstu sadarbību būtiskajā kiberdrošības jautājumā.
Direktīvā ir noteikti drošības pienākumi pamatpakalpojumu sniedzējiem tādās kritiskās nozarēs kā slimnīcas, energotīkli, dzelzceļi, datu centri, valsts pārvaldes iestādes, pētniecības laboratorijas un rūpnīcas, kas ražo kritiski svarīgas medicīniskās ierīces un zāles. Tas bija arī būtisks solis ceļā uz kibernoturības uzlabošanu Eiropas Savienībā.
Kā daļu no ES kiberdrošības stratēģijas Eiropas Komisija 2020. gada decembrī ierosināja pārskatītu TID direktīvu (TID2). Jaunais priekšlikums ir reakcija uz mainīgo drošības apdraudējuma ainu, un tajā ir ņemta vērā mūsu sabiedrības digitālā pārveide, kuru ir paātrinājusi Covid-19 krīze.
Padome un Eiropas Parlaments panāca provizorisku vienošanos par jaunajiem pasākumiem, kuri:
- nodrošinās stingrāku riska un incidentu pārvaldību un sadarbību;
- paplašinās noteikumu piemērošanas jomu.
Kritiskās infrastruktūras aizsardzība
Padome 2022. gada decembrī pieņēma jaunus noteikumus nolūkā nodrošināt, ka tādi vitāli svarīgi sektori kā enerģētika, ūdensapgāde, transports un veselība spēj sekojošus apdraudējumus novērst, aizsargāt pret tiem, reaģēt uz tiem, tikt galā ar tiem un atgūties no tiem:
- hibrīduzbrukumi,
- dabas katastrofas,
- terorisma draudi,
- sabiedrības veselības ārkārtas situācijas.
Noteikumu mērķis ir mazināt kritisko vienību neaizsargātību un stiprināt to fizisko noturību.
Kritiskās vienības ir vienības, kas sniedz pamatpakalpojumus, kuri ir būtiski, lai saglabātu svarīgas sabiedrības funkcijas, saimnieciskās darbības, sabiedrības veselību un drošību, kā arī vidi. Viens no kritiskās vienības galvenajiem elementiem ir tās infrastruktūra. Tas var ietvert līdzekli, objektu, aprīkojumu, tīklu vai sistēmu, kas nepieciešams būtiska pakalpojuma sniegšanai.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem kritiskajām vienībām būs:
- jāapzina visi attiecīgie riski, kas var būtiski traucēt pamatpakalpojumu sniegšanu;
- jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu savu noturību;
- jāpaziņo kompetentajām iestādēm par traucējošiem incidentiem.
Padome 2022. gada decembrī arī pieņēma ieteikumu par kritiskās infrastruktūras noturību, lai reaģētu uz sabotāžas aktiem pret “Nord Stream” cauruļvadu.
Ar šo ieteikumu tiek pastiprināta ES spēja aizsargāt kritisko infrastruktūru, un tas aptver trīs prioritārās jomas: gatavību, reaģēšanu un starptautisko sadarbību.
IT drošība finanšu nozarē
Padome 2022. gada 28. novembrī pieņēma Digitālās darbības noturības aktu (DORA), lai vēl vairāk stiprinātu finanšu vienību IT drošību.
Ar DORA nosaka vienotas tīklu un informācijas sistēmu drošības prasības:
- uzņēmumiem un organizācijām, kas darbojas finanšu nozarē;
- kritiski svarīgām trešām personām, kas tām sniedz ar IKT saistītus pakalpojumus.
Ar tiesību aktu tiek izveidots tiesiskais regulējums digitālās darbības noturības jomā: saskaņā ar to visiem uzņēmumiem ir jānodrošina, ka tie var izturēt visu veidu IKT jomas traucējumus un draudus, reaģēt uz tiem un no tiem atkopties.
Jaunie noteikumi veido ļoti spēcīgu satvaru, kas stiprina finanšu sektora IT drošību, novēršot un mazinot kiberdraudus.
Digitālā finanšu darbība
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 26. maijs