Sankcijas pret kiberuzbrukumiem

Kiberuzbrukumi, kas apdraud ES vai tās dalībvalstis

Padome 2019. gada maijā noteica sankciju satvaru, kas ES dod iespēju noteikt mērķtiecīgus ierobežojošos pasākumus, ar kuriem attur no kiberuzbrukumiem un reaģē uz kiberuzbrukumiem, kas rada ārēju apdraudējumu ES vai tās dalībvalstīm.

Konkrētāk, ar šo satvaru ES pirmo reizi tiek dota iespēja noteikt sankcijas personām vai vienībām, kuras ir atbildīgas par kiberuzbrukumiem vai kiberuzbrukumu mēģinājumiem, kuras sniedz finansiālu, tehnisku vai materiālu atbalstu šādiem uzbrukumiem vai kuras ir kaut kādā citā veidā iesaistītas šādos uzbrukumos.

Šis sankciju režīms attiecas uz kiberuzbrukumiem, kuri būtiski ietekmē ES un kuri ir cēlušies vai tiek veikti no kādas vietas ārpus ES, kuros izmanto infrastruktūru ārpus ES, kurus veic personas vai vienības, kas ir iedibinātas vai darbojas ārpus ES, vai kurus veic ar tādu personu vai vienību atbalstu, kas darbojas ārpus ES.

Sankcijas ietver aizliegumu personām ceļot uz ES un personu un vienību aktīvu iesaldēšanu. Turklāt ir aizliegts tieši vai netieši nodrošināt līdzekļus vai saimnieciskos resursus personām un vienībām, kurām piemēro sankcijas, vai to labā.

Sankciju režīms pašlaik attiecas uz 27 personām un 11 vienībām, un pēdējo reizi tas tika pagarināts līdz 2027. gada 18. maijam.

Kiberuzbrukumi, kas rada apdraudējumu ES valstīm, ietver kiberuzbrukumus, kuri ietekmē informācijas sistēmas, kas ir saistītas ar:

• kritisko infrastruktūru, kas ir būtiska sabiedrībai vitāli svarīgām funkcijām vai iedzīvotāju veselībai, drošumam, drošībai un ekonomiskajai vai sociālajai labklājībai;
• pakalpojumiem, kas ir vajadzīgi būtiskām sabiedriskām un ekonomiskām darbībām, jo īpaši enerģētikas, transporta, banku, finanšu, veselības aprūpes, dzeramā ūdens un digitālās infrastruktūras jomā;
• kritiskām valsts funkcijām, jo īpaši šādās jomās: aizsardzība, iestāžu pārvaldība un darbība, publiskās vēlēšanas, saimnieciskā un civilā infrastruktūra, iekšējā drošība un ārējās attiecības, tostarp diplomātiskās pārstāvniecības;
• klasificētas informācijas glabāšanu vai apstrādi;
• valdības vienībām reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

Personas, kurām piemēro sankcijas saskaņā ar šo sankciju režīmu, ir Krievijas valstspiederīgie, kas ir atbildīgi par virkni kiberuzbrukumu, kuri veikti pret ES un tās dalībvalstīm, tostarp par 2015. gada uzbrukumu Vācijas Federālajam parlamentam un 2020. gada uzbrukumiem vairākām valdības ministrijām Igaunijā.

To vienību vidū, kurām piemēro sankcijas, ir uzņēmumi, kas veicina ļaunprogrammatūras uzbrukumus un sniedz uzlaušanas pakalpojumus un produktus, ko izmanto, lai kompromitētu ierīces un piekļūtu tām ES dalībvalstīs. Šīs vienības atrodas trešās valstīs, piemēram, Krievijā, Ķīnā un Irānā.

• ES ierobežojošie pasākumi pret kiberuzbrukumiem (“ES Oficiālais Vēstnesis”)

Kiberdiplomātijas veicināšana

Eiropas Savienība 2017. gada jūnijā izveidoja satvaru vienotai ES diplomātiskajai reakcijai uz ļaunprātīgām kiberdarbībām (“kiberdiplomātijas rīkkopa”). Šajā satvarā ir paredzēts, ka ES un tās dalībvalstis var izmantot visus Kopējā ārpolitikas un drošības politikā (KĀDP) paredzētos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā sankcijas, lai novērstu un nepieļautu pret ES un tās dalībvalstu integritāti un drošību vērstas ļaunprātīgas kiberdarbības, atturētu no tām un reaģētu uz tām.

Kiberdiplomātijas rīkkopa 2023. gadā tika pārskatīta, lai varētu izstrādāt noturīgas, pielāgotas, saskaņotas un koordinētas stratēģijas attiecībā uz aktoriem, kuri rada pastāvīgus kiberdraudus.

ES kiberdrošības stratēģija, kuru Eiropas Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests pieņēma 2020. gada decembrī, pastiprina ES diplomātisko reakciju uz kiberuzbrukumiem.

2024. gada oktobrī Padome izveidoja jaunu sankciju satvaru, ar ko reaģē uz Krievijas destabilizējošām darbībām ārvalstīs.

Šis satvars ļauj ES mērķtiecīgi vērsties pret personām un vienībām, kuras iesaistītas Krievijas Federācijas valdības darbībās un politikā, tostarp kiberuzbrukumos, kas grauj ES un tās dalībvalstu, kā arī starptautisko organizāciju un trešo valstu pamatvērtības, drošību, neatkarību un integritāti.

• Krievijas hibrīddraudi
• Kiberdiplomātijas instrumentu kopuma īstenošanas pamatnostādnes (2023. gada 8. jūnijs)
• Kopīgs paziņojums: Noturības palielināšana un spēju stiprināšana hibrīddraudu novēršanai (2018. gada 13. jūnijs)
• Padomes secinājumi par satvaru vienotai ES diplomātiskajai reakcijai uz ļaunprātīgām kiberdarbībām (“kiberdiplomātijas instrumentu kopums”) (2017. gada 19. jūnijs)
• Kiberdrošības stratēģija (Eiropas Komisija)

Skatīt arī