Kā ES aizsargā nepilngadīgos tiešsaistē
Internetam ir arvien lielāka nozīme bērnu un pusaudžu dzīvē visā ES. ES un tās dalībvalstis strādā pie tā, lai aizsargātu viņus no tiešsaistes pasaules riskiem.
Ko ES dara, lai aizsargātu nepilngadīgos tiešsaistē
ES un tās dalībvalstis sadarbojas, lai aizsargātu nepilngadīgos digitālajā vidē atbilstīgi ES vērtībām un principiem.
Dažas no nesenajām iniciatīvām ir šādas:
- noteikumi cīņai pret seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē,
- digitālo pakalpojumu akts, ar ko apkaro kaitīgu saturu tiešsaistē,
- ES mēroga vecuma verifikācijas lietotne,
- secinājumi par drošāku digitālo vidi.
Jauni noteikumi cīņai pret seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē
ES dalībvalstu pārstāvji vienojās par Padomes nostāju attiecībā uz regulu seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē novēršanai un apkarošanai. Jaunais tiesību akts pēc tā pieņemšanas uzliks digitālajiem uzņēmumiem pienākumu novērst tādu materiālu izplatīšanu, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem, un uzmākšanos bērniem.
Tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums izņemt un bloķēt piekļuvi saturam vai – meklētājprogrammu gadījumā – svītrot meklēšanas rezultātus. Ar regulu tiek izveidota arī jauna ES aģentūra – ES centrs seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanai – ar mērķi atbalstīt dalībvalstis un tiešsaistes pakalpojumu sniedzējus tiesību akta īstenošanā.
Padome un Parlaments ir arī vienojušies par stingrākiem krimināltiesību noteikumiem attiecībā uz seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu. Piemēram, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem sodāma būs maksāšana par piekļuvi tiešraides straumēšanai, kurā atainota seksuāla vardarbība pret bērniem. Turklāt MI sistēmu projektēšana vai pielāgošana ar mērķi sagatavot materiālus, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem, kā arī šādu sistēmu izplatīšana tiks uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu. Šis atjauninājums bija nepieciešams, jo arvien biežāk parādās dziļviltojumi vai MI radīti vardarbības atainošanas materiāli.
DPA: cīņa pret kaitīgu saturu tiešsaistē
ES ir arī pieņēmusi Digitālo pakalpojumu aktu (DPA), lai palīdzētu apkarot kaitīga satura izplatīšanu tiešsaistē, kas var negatīvi ietekmēt nepilngadīgo psihoemocionālo labbūtību un attīstību.
DPA paredz, ka tiešsaistes platformām ir jāievieš pasākumi, lai labāk aizsargātu lietotājus un izņemtu kaitīgu saturu, piemēram, kiberbulingu, naida runu vai nelikumīgu produktu pārdošanu.
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīšanā tiks risināts arī jautājums par nepilngadīgo drošību tiešsaistē. Padome 2025. gada maijā apstiprināja secinājumus, kuros tā izklāstījusi vēlamās jomas, uz kurām Eiropas Komisijai būtu jākoncentrējas, tostarp uz sadaļu par nepilngadīgo aizsardzību.
ES pieeja vecuma pārbaudei
ES ir ieviesusi Eiropas vecuma verifikācijas lietotni, lai palīdzētu tiešsaistes platformām pārbaudīt savu lietotāju vecumu, kad tās piekļūst vietnēm, kas ir paredzētas likumīgi ierobežotām vecuma grupām.
Lietotājiem ir jālejupielādē lietotne, jāreģistrējas tajā, izmantojot pasi vai personas apliecību, un jāizmanto tā, lai pierādītu savu vecumu, piekļūstot tiešsaistes pakalpojumiem. Lietotne ir izstrādāta saskaņā ar pasaulē augstākajiem privātuma standartiem, ļaujot lietotājiem anonīmi pierādīt savu vecumu, neizpaužot nekādu citu personas informāciju.
Secinājumi par drošāku digitālo vidi
2025. gada jūnijā apstiprinātajos secinājumos Padome uzstāja, ka ir jāievieš pasākumi, lai bērni un pusaudži digitālos rīkus varētu lietot drošāk un veselīgāk, nekaitējot savai psihoemocionālajai veselībai.
Šajos pasākumos ietilpst:
- cieša sadarbība ar galvenajām ieinteresētajām personām, lai izveidotu drošāku digitālo vidi,
- informētības palielināšana par digitālās vides radītajiem riskiem un ieguvumiem, ko sniedz digitālo rīku aizkavēta pieejamība vai pakāpeniska ieviešana,
- medijpratības un digitālās pratības kampaņas bērnu un pusaudžu vidū,
- labāka digitālo produktu projektēšana drošības un privātuma veicināšanai,
- ziņošanas mehānismu uzlabošana, lai palīdzētu apkarot seksuālu izmantošanu tiešsaistē.
Ko nepilngadīgie dara internetā
Internets ir kļuvis par ikdienas dzīves neatņemamu sastāvdaļu ikvienam, jo īpaši jauniešiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem bērni vecumā no 9 līdz 15 gadiem pie ekrāniem un sociālajos medijos pavada vidēji 3 stundas dienā.
2024. gadā 98 % ES jauniešu vecumā no 16 līdz 17 gadiem internetu lietoja katru dienu, salīdzinot ar 88 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Dažas no populārākajām tiešsaistes aktivitātēm 16–17 gadus veciem jauniešiem ir šādas:
- piedalīties tūlītējā ziņapmaiņā,
- skatīties internetā straumētu televīziju vai video saturu,
- telefonsarunas vai videozvani,
- iesaistīties sociālajos tīklos,
- skatīties video saturu, izmantojot komerciālus vai koplietošanas pakalpojumus,
- klausīties vai lejupielādēt mūziku.
Sociālie mediji ir viņu galvenais informācijas avots par politiskiem un sociāliem jautājumiem
Eiropas Parlamenta 2024. gada aptauja liecina, ka sociālie mediji ir galvenais informācijas avots par politiskiem un sociāliem jautājumiem 16–18 gadus veciem jauniešiem, apsteidzot tradicionālos medijus, piemēram, televīziju un tiešsaistes ziņas. Turpretī 25–30 gadus veci jaunieši joprojām kā galveno informācijas avotu izvēlas televīziju, nevis sociālos medijus vai tiešsaistes ziņas.
Diagramma, kurā parādīti galvenie informācijas avoti par politiskajiem un sociālajiem jautājumiem vecuma grupās no 16 līdz 18 gadiem, no 19 līdz 24 gadiem un no 25 līdz 30 gadiem.
Sociālie mediji:
minējuši 45 % jauniešu vecumā no 16 līdz 18 gadiem un no 19 līdz 24 gadiem un 39 % jauniešu vecumā no 25 līdz 30 gadiem.
Televīzija:
minējuši 39 % jauniešu vecumā no 16 līdz 18 gadiem, 38 % jauniešu vecumā no 19 līdz 24 gadiem un 41 % jauniešu vecumā no 25 līdz 30 gadiem.
Tiešsaistes prese un/vai ziņu platformas:
minējuši 21 % jauniešu vecumā no 16 līdz 18 gadiem, 25 % jauniešu vecumā no 19 līdz 24 gadiem un 30 % jauniešu vecumā no 25 līdz 30 gadiem.
Draugi, ģimene un kolēģi:
minējuši 29 % jauniešu vecumā no 16 līdz 18 gadiem, 26 % jauniešu vecumā no 19 līdz 24 gadiem un 33 % jauniešu vecumā no 25 līdz 30 gadiem.
Video platformas:
minējuši 23 % jauniešu vecumā no 16 līdz 18 gadiem, 24 % jauniešu vecumā no 19 līdz 24 gadiem un 23 % jauniešu vecumā no 25 līdz 30 gadiem.
Radio:
minējuši 13 % jauniešu vecumā no 16 līdz 18 gadiem, 14 % jauniešu vecumā no 19 līdz 24 gadiem un 19 % jauniešu vecumā no 25 līdz 30 gadiem.
Iespiesti laikraksti vai žurnāli:
minējuši 10 % jauniešu vecumā no 16 līdz 18 gadiem, 12 % jauniešu vecumā no 19 līdz 24 gadiem un 13 % jauniešu vecumā no 25 līdz 30 gadiem.
Riski, ar kuriem bērni un pusaudži saskaras digitālajā vidē
Saskaņā ar Eurostat datiem 45 % no 16–19 gadus veciem jauniešiem Eiropas Savienībā 2023. gadā saskārās ar naidīgiem vai pazemojošiem tiešsaistes ziņojumiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem tikai minētajā gadā vien Eiropas Savienībā tika saņemti 1,3 miljoni ziņojumu par seksuālu vardarbību pret bērniem, tostarp vairāk nekā 3,4 miljoni attēlu un videomateriālu.
Internets bērniem un pusaudžiem piedāvā daudzas priekšrocības, piemēram, piekļuvi informācijai un izglītības resursiem, izklaidi un iespēju uzturēt sakarus ar citiem. Tomēr tas viņus pakļauj arī būtiskiem riskiem, kas var nopietni ietekmēt viņu psihoemocionālo labbūtību, piemēram, kiberseksuālai vardarbībai, kiberbulingam vai saskarei ar nepiemērotu saturu.
Kiberseksuāla vardarbība
Nepilngadīgo iedraudzināšana seksuālai izmantošanai un tādu materiālu radīšana, kopīgošana vai glabāšana, kurā atspoguļota bērnu seksuāla izmantošana.
Kiberbulings
Draudēšana vai nepatiesas informācijas izplatīšana, lai kādu iebiedētu, apkaunotu vai sadusmotu.
Kaitīgs saturs
Naida runa, viltus ziņas vai paškaitējuma veicināšana.
Vecumam neatbilstošs saturs
Pornogrāfija, azartspēles vai ar alkoholu saistīti materiāli.
Atkarību izraisošs vai manipulatīvs dizains
Tādas funkcijas kā nepārtrauktā ritināšana, automātiskās atskaņošanas funkcija un “nepalaid garām” paziņojumi, kas paredzēti, lai saglabātu nepilngadīgo iesaisti.
Kaitējoša komercprakse
Maldinošas reklāmas, sistēmas “samaksā par iespējām uzvarēt”, laupījumkastes (virtuāli priekšmeti spēlēs, ko spēlētāji var iegādāties par reālu naudu).
Kiberbulingam un kiberseksuālai vardarbībai var būt postoša ietekme uz bērniem un pusaudžiem, piemēram, var radīt traumu, trauksmi, depresiju un pašapziņas trūkumu. Šādi uzbrukumi jo īpaši tiek vērsti pret meitenēm, bieži vien jau no brīža, kad viņas sāk izmantot digitālās tehnoloģijas un sociālos medijus.
Saskare ar viltus ziņām vai vecumam neatbilstošu saturu, piemēram, pornogrāfiju vai azartspēlēm, var izkropļot viņu priekšstatu par pasauli un izpratni par veselīgu uzvedību un attiecībām, veicinot bailes un apjukumu.
Atkarību izraisošas vai manipulatīvas projektējuma iezīmes, piemēram, nepārtrauktā ritināšana vai automātiskās atskaņošanas funkcija, apgrūtina bērnu un pusaudžu spējas veidot veselīgus digitālos paradumus, kas var ietekmēt viņu akadēmisko sniegumu un sociālās attiecības.
Visbeidzot, kaitīga komercprakse, piemēram, maldinošas reklāmas vai sistēmas “samaksā par iespējām uzvarēt”, var izraisīt atkarību un veicināt neveselīgus tērēšanas paradumus.
Plašāka informācija
DPA: cīņa pret kaitīgu saturu tiešsaistē
Mākslīgā intelekta akts
Seksuālas vardarbības pret bērniem novēršana
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 4. augusts