Kā ES cīnās pret kibernoziedzību
Kibernoziedzība sabiedrībai, uzņēmumiem un privātpersonām izmaksā dārgi. Tāpēc ES strādā pie tā, lai apkarotu noziedzīgas darbības un atbalstītu cietušos.
Kibernoziedzība Eiropas Savienībā
Kiberuzbrukumi un kibernoziedzība Eiropā palielinās gan skaita ziņā, gan sarežģītības ziņā. Paredzams, ka, palielinoties savienotu mājsaimniecību un ierīču skaitam, šī tendence turpinās pastiprināties. Eiropas Savienībā 2024. gadā piekļuve internetam bija 94 % mājsaimniecību salīdzinājumā ar aptuveni 80 % 2014. gadā. Ierīces ar pieslēgumu internetam 2024. gadā ES izmantoja 71 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
Kibernoziedzība ir noziedzīgas darbības, ko veic, izmantojot elektronisko sakaru tīklus un informācijas sistēmas. Tā izpaužas dažādos veidos. Noziedznieki, piemēram, var:
- iegūt kontroli pār personiskām ierīcēm, izmantojot ļaunprogrammatūru,
- nozagt vai kompromitēt personas datus un intelektuālo īpašumu, lai veiktu krāpšanu tiešsaistē,
- izmantot internetu un sociālo mediju platformas, lai izplatītu nelikumīgu saturu,
- izmantot tumšo tīklu (“darknet”), lai pārdotu nelikumīgas preces un uzlaušanas pakalpojumus.
Dažas kibernoziedzības izpausmes, piemēram, bērnu seksuālā izmantošana tiešsaistē, cietušajiem nodara smagu kaitējumu.
ES pasākumi cīņā pret kibernoziedzību
Eiropas Savienība strādā pie tā, lai apkarotu noziedzīgas darbības tiešsaistē un stiprinātu tiešsaistes drošību Eiropā. Pasākumu nolūks ir:
uzlabot kibernoziegumu, tostarp bērnu seksuālas izmantošanas, novēršanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem
sadarboties ar nozares partneriem, lai palielinātu iedzīvotāju iespējas un aizsargātu iedzīvotājus tiešsaistē
stiprināt tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu iestāžu spējas
Šo Eiropas Savienības centienu mērķis ir radīt drošāku un noturīgāku digitālo vidi ikvienam.
- ES cīņa pret organizēto noziedzību
- Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centrs (Eiropols)
- ES Direktīva par uzbrukumiem informācijas sistēmām (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
Kibernoziedzības novēršana un izmeklēšana
Vairākiem svarīgiem centriem Eiropas Savienībā ir izšķirīga nozīme kibernoziedzības darbību novēršanā un izmeklēšanā:
- Eiropas kibernoziedzības centrs, kas ir Eiropola izveidota specializēta aģentūra, palīdz ES valstīm izmeklēt noziegumus tiešsaistē un sagraut noziedzīgos tīklus,
- Eiropas daudznozaru platforma pret noziedzības draudiem (“EMPACT”) ir dalībvalstu virzīta drošības iniciatīva, ar ko identificē un novērš organizētās starptautiskās noziedzības radītus apdraudējumus. Kibernoziedzības apkarošana ir viena to tās prioritātēm.
Bērnu drošība tiešsaistē
Eiropas Savienība 2021. gadā pieņēma tiesību aktu par pagaidu pasākumiem, kas, līdz būs spēkā pastāvīgi tiesību akti, ļauj elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, tīmekļa e-pasta un ziņojumapmaiņas pakalpojumu sniedzējiem, turpināt atklāt, novērst un ziņot par seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, tostarp vēršoties pret iedraudzināšanu. Minētie pasākumi stājās spēkā 2021. gada augustā un zaudēja spēku 2024. gadā. Eiropas Savienība 2024. gada aprīlī pasākumus pagarināja līdz 2026. gada aprīlim.
Eiropas Komisija 2022. gada maijā ierosināja jaunu tiesību aktu, ar ko vērsties pret bērnu seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību tiešsaistē. Jaunos noteikumus patlaban apspriež Padomē.
- Padome dod galīgo zaļo gaismu tam, ka tiek pagarināts aizsardzības pasākums saistībā ar seksuālo vardarbību pret bērniem (paziņojums presei, 2024. gada 29. aprīlis)
- Seksuāla vardarbība pret bērniem (Eiropas Komisija)
Krāpšana bezskaidras naudas maksājumos
Krāpšana un viltošana, kas saistīta ar bezskaidras naudas maksājumiem, rada nopietnus draudus ES drošībai un ir ievērojams ienākumu avots organizētajai noziedzībai. Turklāt šāda veida krāpšana ietekmē patērētāju uzticēšanos digitālo tehnoloģiju drošībai.
Eiropas Savienība 2019. gada aprīlī pieņēma noteikumus cīņai pret krāpšanu bezskaidras naudas maksājumos.
Tieslietas un tiesībaizsardzība
ES noteikumi un politika skar arī citus tieslietu un tiesībaizsardzības aspektus cīņā pret kibernoziedzību un noziedzību vispār, piemēram, piekļuvi e-pierādījumiem, šifrēšanu un datu saglabāšanu.
Piekļuve e-pierādījumiem
Noziedznieki izmanto digitālo tehnoloģiju, lai pastrādātu noziedzīgus nodarījumus un slēptu nelikumīgas darbības. Tāpēc tiesībaizsardzības un tiesu iestādes izmeklēšanā un kriminālvajāšanā aizvien vairāk paļaujas uz elektroniskiem pierādījumiem, tādiem kā īsziņas, e-pasti vai ziņojumapmaiņas programmatūras.
Tādēļ ES izstrādā jaunus noteikumus, kas pārrobežu piekļuvi e-pierādījumiem padarīs vieglāku un ātrāku.
Šifrēšana
ES cenšas veidot aktīvu diskusiju ar tehnoloģiju nozari nolūkā panākt pareizo līdzsvaru starp to, lai nodrošinātu nepārtrauktu spēcīgas šifrēšanas tehnoloģijas izmantošanu un lai garantētu tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu pilnvaras darboties uz tādiem pašiem noteikumiem kā bezsaistes pasaulē.
2020. gada decembrī Padome pieņēma rezolūciju par šifrēšanu, kurā uzsvērts, ka nepieciešama drošība, izmantojot šifrēšanu, un drošība, neraugoties uz šifrēšanu.
Datu saglabāšana
Lai mūsdienās efektīvi cīnītos pret noziedzību, ir svarīgi, ka pakalpojumu sniedzēji saglabā konkrētus datus, kurus saskaņā ar dažiem stingriem noteikumiem var atklāt noziedzības apkarošanas nolūkā. Tomēr datu saglabāšana var pārkāpt individuālās pamattiesības, jo īpaši tiesības uz privātumu un tiesības uz personas datu aizsardzību.
Padome pieņēma secinājumus par elektroniskās komunikācijas datu saglabāšanu noziedzības apkarošanas nolūkā. Padome uzdeva Komisijai turpināt apkopot informāciju un rīkot mērķorientētas konsultācijas, kas būtu daļa no visaptveroša pētījuma par iespējamiem risinājumiem datu saglabāšanai, tostarp apsvērt turpmāku likumdošanas iniciatīvu.
Skatīt arī:
Kiberaizsardzība
Kādi ir galvenie kiberdraudi Eiropas Savienībā?
Kiberdrošība: sociālā inženierija
Pēdējo reizi pārskatīts: 2024. gada 2. decembris