Kiberaizsardzība
ES kiberaizsardzības politikas mērķis ir uzlabot sadarbību un palielināt investīcijas, lai labāk atklātu aizvien pieaugošo kiberuzbrukumu skaitu, atturētu un aizsargātu no tiem un aizstāvētu pret tiem.
Kibertelpa kā karadarbības telpa
Kibertelpu uzskata par piekto karadarbības telpu, un tā ir tikpat būtiska militārajām operācijām kā sauszeme, jūra, gaiss un kosmoss. Tā ir telpa, kas ietver sevī visu, sākot no informācijas un telekomunikāciju tīkliem, infrastruktūras un datiem, ko tās uztur, un beidzot ar datorsistēmām, procesoriem un pārziņiem.
Kibertelpa ir kļuvusi par stratēģisku jomu, par kuru arvien vairāk sacenšas, un par stratēģiskas konkurences jomu. Turklāt digitālā un fiziskā infrastruktūra ir savstarpēji atkarīgas, kas nozīmē, ka būtiski kiberdrošības incidenti var sagraut vai sabojāt kritisko infrastruktūru, piemēram, energotīklus un transporta tīklus, uz kuriem paļaujas bruņotie spēki ES.
Pēdējos gados valsts un nevalstiskie dalībnieki ir pastiprinājuši kiberuzbrukumus, spiegošanu un dezinformācijas kampaņas, kas vērstas pret ES un tās dalībvalstīm, tostarp aizsardzības nozari. Pēc Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu šo dalībnieku ļaunprātīgā rīcība ir strauji palielinājusies.
ES un tās dalībvalstis sadarbojas, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotājus, valstu bruņotos spēkus un ES civilās un militārās misijas un operācijas pret kiberdraudiem. Tās veicina sadarbību un investīcijas kiberaizsardzības jomā un uzlabo ES spēju novērst kiberuzbrukumus, atklāt tos, aizstāvēt pret tiem, atgūties pēc tiem un atturēt no tiem.
Galvenais satvars ES sadarbībai kiberaizsardzības jomā ir ES kiberaizsardzības politika. ES sadarbība kibertelpas aizsardzības jomā notiek arī Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) ietvaros kopā ar ES kiberdrošības aģentūru un Eiropolu. EAA atbalsta dalībvalstis prasmīga militārās kiberaizsardzības darbaspēka veidošanā un nodrošina proaktīvas un reaģējošas kiberaizsardzības tehnoloģijas pieejamību.
Kiberaizsardzības politika
Pamatojoties uz 2014. gadā pieņemto un 2018. gadā atjaunināto kiberaizsardzības politikas satvaru, Padome 2023. gada 22. maijā pieņēma secinājumus par ES kiberaizsardzības politiku. Secinājumos ir uzvērts, ka ES un tās dalībvalstīm ir vēl vairāk jāstiprina to noturība pret kiberapdraudējumiem un jāpalielina to kopīgā kiberdrošība un kiberaizsardzība pret ļaunprātīgu rīcību un agresijas aktiem kibertelpā.
Saskaņā ar secinājumiem Padome 2024. gada oktobrī apstiprināja pirmo “ES kiberaizsardzības uzskaiti”, ar ko seko līdzi progresam politikas īstenošanā.
ES kiberaizsardzības politika balstās uz četriem pīlāriem, kas aptver plašu iniciatīvu klāstu:
darboties kopā stiprākas kiberaizsardzības vārdā
investēt kiberaizsardzības spējās
droša ES aizsardzības ekosistēma
veidot partnerības, lai stātos pretī kopīgiem izaicinājumiem
Darboties kopā stiprākas kiberaizsardzības vārdā
Kiberuzbrukumiem bieži ir pārrobežu raksturs, un tie var fiziski ietekmēt kritisko infrastruktūru ES. Nozīmīgi kiberdrošības incidenti var būt pārāk postoši, lai viena vai vairākas skartās dalībvalstis tiktu ar tiem galā vienatnē. Tie var būt arī daļa no lielākiem hibrīduzbrukumiem, ko veic trešās valstis vai nevalstiski dalībnieki, lai destabilizētu ekonomiku un sabiedrību, vājinātu ES drošībai nepieciešamo kritisko infrastruktūru, vai grautu demokrātiju valstīs un kaitētu tās darbībai, citstarp veicot uzbrukumus vēlēšanu infrastruktūrai.
Saskaņā ar Stratēģisko kompasu dalībvalstīm un citiem attiecīgajiem dalībniekiem būtu kopīgi jārīkojas, lai stiprinātu kiberaizsardzību, stiprinot sadarbību un koordināciju starp militārajām un civilajām kiberkopienām.
Šajā pīlārā ir ietvertas šādas konkrētas iniciatīvas:
- Turpmāka ES kiberdrošības komandieru konferences pilnveidošana,
- ES militāro datorapdraudējumu reaģēšanas vienību operatīvā tīkla (MICNET) izveide,
- ES Kiberaizsardzības koordinācijas centra izveide, lai uzlabotu koordināciju un situācijas apzināšanos, jo īpaši attiecībā uz KDAP misijām un operācijām,
- sadarbības uzlabošana izlūkošanas jomā saistībā ar kiberapdraudējumiem un ES kiberizlūkošanas spēju stiprināšana,
- ar kiberjomu saistītas izglītības, apmācības un mācību palielināšana.
Droša ES aizsardzības ekosistēma
Pēdējos gados ir dramatiski palielinājies kiberuzbrukumu skaits, arī attiecībā uz piegādes ķēdēm nolūkā veikt kiberspiegošanu, izmantot izspiedējprogrammatūru vai radīt traucējumus. 2020. gadā uzbrukums “SolarWinds” piegādes ķēdei skāra vairāk nekā 18 000 organizāciju visā pasaulē, arī valdības aģentūras, lielākos uzņēmumus un aizsardzības uzņēmumus. Šis un citi incidenti ir apliecinājuši nepārprotamu nepieciešamību vēl vairāk stiprināt to vienību kibernoturību, kuras darbojas ES aizsardzības ekosistēmā, citstarp militāro vienību, aizsardzības rūpniecības un privāto operatoru kibernoturību.
Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar sakaru un informācijas sistēmu drošību, ES un tās dalībvalstis strādā pie kiberdrošības standartizācijas un sertifikācijas, lai panāktu drošību gan militārajā, gan civilajā jomā.
Padome mudina dalībvalstis:
- stiprināt Eiropas kiberaizsardzības industriālo un tehnoloģisko bāzi, lai attīstītu un nodrošinātu pilna spektra kiberaizsardzības spējas,
- samazināt savas stratēģiskās atkarības visās to spējās un piegādes ķēdēs,
- izstrādāt un apgūt visprogresīvākās kiberaizsardzības tehnoloģijas.
Investēt kiberaizsardzības spējās
Tehnoloģiju uzlabojumi ir būtiski, lai saglabātu priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem un pretiniekiem, kas arī veic lielas investīcijas jaunās tehnoloģijās. Turklāt prasmes un kompetences ir īpaši svarīgas, lai novērstu stratēģiskās atkarības kiberdrošības un kiberaizsardzības jomā Eiropā. Eiropas aizsardzības rūpniecībai ir jāsaglabā galvenās prasmes un jāiegūst jaunas prasmes, lai arī turpmāk spētu nodrošināt augsto tehnoloģiju risinājumus pasaules mērogā.
Šajā sakarā dalībvalstīm ir būtiski jāpalielina investīcijas nolūkā veidot, uzturēt un pilnveidot sadarbspējīgas kiberaizsardzības spējas. To darot, tām būtu pēc iespējas labāk jāizmanto ES sadarbības platformas, piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA) un pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO), un finansēšanas mehānismi, piemēram, Eiropas Aizsardzības fonds, “Apvārsnis Eiropa” un programma “Digitālā Eiropa”.
Padome arī aicina dalībvalstis risināt kiberdrošības prasmju trūkuma problēmu, izmantojot sinerģiju starp militārām, civilām un tiesībaizsardzības iniciatīvām.
Veidot partnerības, lai stātos pretī kopīgiem izaicinājumiem
Tā kā kiberdraudi sniedzas pāri valstu robežām, ES sadarbojas ar partnervalstīm un starptautiskām organizācijām, piemēram, Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO), lai uzlabotu kolektīvo drošību un aizsargātu iedzīvotājus. ES cenšas izveidot pielāgotas partnerības kiberaizsardzības jomā, tostarp attiecībā uz kiberaizsardzības spēju veidošanu ar Eiropas Miera mehānisma starpniecību.
Kiberaizsardzība ir jāapspriež ar partneriem dialogos un konsultācijās par kiberdrošību un drošību un aizsardzību.
Kiberdrošība ir viena no galvenajām prioritārajām jomām ES un NATO sadarbībā. ES veicina turpmāku sinerģiju ar NATO, tostarp attiecībā uz reaģēšanu uz ļaunprātīgām kiberdarbībām, spēju veidošanas centieniem trešās valstīs, apmācību, mācībām un situācijas apzināšanos.
- Kiberaizsardzība: Padomes secinājumos uzsvērts, cik svarīgi ir vēl vairāk stiprināt ES noturību saskarei ar kiberapdraudējumiem (paziņojums presei, 2023. gada 23. maijs)
- Kiberaizsardzība: Padome atjaunina politikas satvaru (paziņojums presei, 2019. gada 19. novembris)
- Kopīgs paziņojums par ES kiberaizsardzības politiku (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
Skatīt arī
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 21. marts