Skip to content

Labāka piekļuve e-pierādījumiem noziedzības apkarošanai

ES izstrādā jaunus noteikumus, lai paātrinātu piekļuvi digitālajiem datiem, ko izmanto noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem, neatkarīgi no datu atrašanās vietas.

Kas ir e-pierādījumi?

Digitālā revolūcija liek no jauna pārdomāt katru aspektu sabiedrības dzīvē, un noziedzība nav izņēmums. Arvien vairāk un vairāk noziedznieku izmanto tehnoloģijas, lai plānotu un izdarītu noziedzīgus nodarījumus. Tā rezultātā, lai izsekotu noziedzniekus un tos notiesātu, iestādes arvien vairāk balstās uz e-pierādījumiem.

Elektroniskie pierādījumi jeb e-pierādījumi ir digitāli dati, kurus izmanto, lai izmeklētu noziedzīgus nodarījumus un par tiem sauktu pie atbildības.

Cita starpā tie ietver:

  • e-pasta vēstules,
  • īsziņas vai saturu no ziņapmaiņas lietotnēm,
  • audiovizuālu saturu,
  • informāciju par lietotāja tiešsaistes kontu.

Tādus datus var izmantot, lai identificētu personu vai iegūtu vairāk informācijas par tās darbībām.

Digitālajā laikmetā noziedznieki arvien vairāk izmanto tehnoloģiju pakalpojumus un instrumentus, lai plānotu un izdarītu noziegumus. Tā rezultātā e-pierādījumi kļūst īpaši svarīgi cīņā pret noziedzību – pašreiz 85 % kriminālizmeklēšanas gadījumos tiek izmantoti digitāli dati.

Problēmas saistībā ar pārrobežu piekļuvi e-pierādījumiem

Piekļuves e-pierādījumiem iegūšana iestādēm var būt ilgs un sarežģīts process, jo tie bieži tiek glabāti citā valstī. Tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji lietotāju datus glabā uz serveriem, kuri var atrasties vairākās valstīs gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.

Tas e-pierādījumu vākšanu tiesu iestādēm padara daudz grūtāku, jo tām, lai piekļūtu šiem pierādījumiem, ir jāveic garas un sarežģītas procedūras.

Pārrobežu pieprasījumi iegūt e-pierādījumus tiek iesniegti vairāk nekā 50 % no visiem kriminālizmeklēšanas gadījumiem.

Kā jaunie noteikumi uzlabos piekļuvi e-pierādījumiem

Atbildot uz Eiropadomes un Padomes aicinājumu, Eiropas Komisija 2018. gada aprīlī ierosināja jaunus noteikumus, ar ko iestādēm atvieglot un paātrināt piekļuvi e-pierādījumiem, neatkarīgi no datu atrašanās vietas.

Saskaņā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu jaunie noteikumi ļautu tiesu iestādēm no vienas ES valsts piekļuvi e-pierādījumiem pieprasīt tieši no jebkura pakalpojumu sniedzēja, kas piedāvā pakalpojumus Eiropas Savienībā un veic uzņēmējdarbību vai ir pārstāvēts citā dalībvalstī.

Tas paātrinātu piekļuves pieprasījumu procesu, jo nebūtu vispirms jāsazinās ar iestādēm attiecīgajā citā dalībvalstī.

Ierosinātos noteikumus veido divi šādi tiesību aktu priekšlikumi:

  • regula par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās,
  • direktīva, ar ko paredz saskaņotus noteikumus juridisko pārstāvju iecelšanai ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā.

Padome 2023. gada 25. janvārī apstiprināja vienošanos ar Eiropas Parlamentu par abiem tiesību aktu priekšlikumiem.

Regula par e-pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem

Regula par e-pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem iestādēm dos iespēju piekļūt uzglabātiem datiem neatkarīgi no to atrašanās vietas.

Ar pierādījumu sniegšanas rīkojumu dalībvalsts tiesu iestāde piekļuvi e-pierādījumiem varēs pieprasīt tieši no pakalpojumu sniedzēja, kas veic uzņēmējdarbību vai ir pārstāvēts citā dalībvalstī. Pakalpojumu sniedzējam būs jāatbild 10 dienu laikā vai – ārkārtas gadījumos – 6 stundu laikā.

Pierādījumu saglabāšanas rīkojums novērsīs to, ka pakalpojumu sniedzējs varētu dzēst e-pierādījumus, kamēr vēl tiek apstrādāts pierādījumu sniegšanas rīkojums.

Noteikumi balstīsies uz esošajiem principiem par savstarpēju atzīšanu starp dalībvalstīm. Ierosinātos noteikumus piemēros tikai saglabātajiem datiem, jo šie noteikumi neaptver telesakaru pārtveršanu reālajā laikā.

Direktīva par juridiskajiem pārstāvjiem

Direktīva par juridiskajiem pārstāvjiem uzliks pienākumu visiem pakalpojumu sniedzējiem, kas neveic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, bet piedāvā pakalpojumus Savienībā, iecelt juridisko pārstāvi. Šis pārstāvis būs atbildīgs par lēmumu un rīkojumu saņemšanu, ievērošanu un izpildīšanu. Mērķis ir nodrošināt, lai visiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas ES, būtu vienādi pienākumi attiecībā uz piekļuvi e-pierādījumiem.

Starptautiskās sarunas

Padome 2019. gada jūnijā pilnvaroja Eiropas Komisiju:

  • ES vārdā risināt sarunas par nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz pārrobežu piekļuvi e-pierādījumiem,
  • piedalīties sarunās ar Eiropas Padomi attiecībā uz Budapeštas Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildprotokolu.

ES un ASV nolīgums

Sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par to, lai atvieglotu pārrobežu piekļuvi e-pierādījumiem tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās vajadzībām, tika uzsāktas 2019. gada septembrī, un pašlaik tās turpinās.

ASV pakalpojumu sniedzēji patlaban sadarbojas ar Eiropas tiesībaizsardzības iestādēm, izmantojot brīvprātīgu tiešu sadarbību vai savstarpējās tiesiskās palīdzības procedūras.

ASV tiesību akti ne vienmēr ļauj pakalpojumu sniedzējiem tieši atbildēt uz Eiropas pieprasījumiem par piekļuvi e-pierādījumiem. ES un ASV nolīgums atvieglotu sadarbību un nodrošinātu, ka ir ieviesti stingri aizsardzības pasākumi pamattiesību aizsardzībai.

Komisija regulāri informē Padomi par pašreizējo stāvokli šajās sarunās.

Budapeštas Konvencijas par kibernoziegumiem otrais papildprotokols

Eiropas Padome Budapeštas Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildprotokolu pieņēma 2017. gada 17. novembrī. Protokola mērķis ir paredzēt:

  • noteikumus par efektīvāku savstarpējas tiesiskās palīdzības režīmu,
  • noteikumus par tiešu sadarbību ar pakalpojumu sniedzējiem citās valstīs, kas ir Konvencijas puses,
  • regulējumu un aizsardzības pasākumus attiecībā pārrobežu meklēšanas paplašināšanu.

Protokolā iekļauti stingri aizsardzības pasākumi un datu aizsardzības prasības. Šāda nolīguma priekšrocība – to var piemērot visur pasaulē.

ES nevar parakstīt vai ratificēt šo protokolu, jo tā puses var būt tikai valstis. Tāpēc ES pilnvaroja dalībvalstis parakstīt protokolu (2022. gada 5. aprīlī) un to ratificēt (2023. gada 14. februārī).

Pēdējo reizi pārskatīts: 2024. gada 11. janvāris