Padomes ievirzes ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformai
Padomes ievirzes ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformai
- Līgumā noteiktās atsauces vērtības – deficīts 3 % apmērā no IKP un parāds 60 % apmērā no IKP – paliek nemainīgas.
- Dalībvalstīm būtu jānāk klajā ar valsts vidēja termiņa fiskālajiem un strukturālajiem plāniem, kas aptver fiskālo politiku, reformas un investīcijas. Šajos plānos būtu jānosaka valsts fiskālā virzība, par vienīgo darbības rādītāju nosakot neto primāros izdevumus.
- Valstu plāniem vajadzētu būt saskaņotiem ar Komisijas tehnisko trajektoriju, kuras pamatā ir vienota metodika.
- Komisijas tehniskajai trajektorijai būtu jānodrošina fiskāli pasākumi, lai panāktu parāda pietiekamas samazināšanās tendenci vai saglabātu to piesardzīgā līmenī, vienlaikus nodrošinot publisko finanšu ilgtspēju un veicinot reformas un publiskās investīcijas.
- Valstu plāni būtu jāapspriež daudzpusējā kontekstā Padomē, pamatojoties uz pārredzamu Komisijas veiktu novērtējumu.
- Ja dalībvalsts apņemas īstenot atbilstīgu reformu un investīciju kopumu, vidējā termiņa fiskālā un strukturālā plāna termiņu varētu pagarināt.
- Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai, kuras pamatā ir 3 % budžeta deficīta kritērija pārkāpums, būtu jāpaliek nemainīgai.
- Izpilde būtu jāpadara efektīvāka, jo sagaidāms, ka lielāka valstu līdzdalība atvieglos lēmumu pieņemšanu par sankcijām.
- Lai nodrošinātu skaidrību un paredzamību, būtu jāprecizē vispārējā izņēmuma klauzula attiecībā uz lieliem satricinājumiem. Ar konkrētai valstij paredzētu izņēmuma klauzulu skaidri noteiktos apstākļos var pieļaut īslaicīgas novirzes no fiskālo korekciju virzības.
- Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra joprojām ir galvenais elements nelīdzsvarotības konstatēšanā, novēršanā un koriģēšanā. To būtu jāpadara par vairāk vērstu uz nākotni, vairāk koncentrējoties uz nelīdzsvarotības rašanos un vairāk paļaujoties uz prognozēm.