ES un Centrālāzijas tirdzniecība
ES un Centrālāzija ir ģeopolitiski ieinteresētas pastiprināt sadarbību, un to attiecības gadu gaitā ir ieguvušas arvien lielāku stratēģisko nozīmi.
ES ir Centrālāzijas:
- otrā lielākā tirdzniecības partnere,
- lielākā ārvalstu ieguldītāja,
- lielākā līdzekļu devēja (ES attīstības fondi kopā ar individuālo atbalstu no dalībvalstīm).
ES partnerība ar Centrālāziju
ES stratēģija Centrālāzijai veido spēcīgāku, neekskluzīvu partnerību, kuras pamatā ir trīs galvenie pīlāri.
Uz noturību vērsta partnerība
Cilvēktiesības un demokrātija, drošība, vides izaicinājumi.
Uz labklājību vērsta partnerība
Atbalsts ekonomikas diversifikācijai un privātā sektora attīstībai, intrareģionālās tirdzniecības un ilgtspējīgas savienotības veicināšana.
Labāka sadarbība
Partnerības stiprināšana, politiskā dialoga veicināšana un pilsoniskās sabiedrības līdzdalības paplašināšana.
ES un Centrālāzijas kopīgajā ceļvedī (2023. gads) ir izklāstītas 5 svarīgākās sadarbības jomas un 79 rīcības punkti, galveno uzmanību pievēršot politiskajam dialogam, ekonomiskajām saitēm, sadarbībai enerģētikas un klimata jomā, drošības problēmām un cilvēku savstarpējiem sakariem.
ES Centrālāzijas reģionālajai daudzgadu indikatīvajai programmai 2021.–2027. gadam ir piešķirti vairāk nekā 550 miljoni EUR.
ES preču un pakalpojumu tirdzniecība ar Centrālāziju
2023. gadā ES tirdzniecība ar Centrālāzijas reģionu veidoja 22,6 % no Centrālāzijas valstu kopējās ārējās tirdzniecības.
Preču un pakalpojumu kopējās tirdzniecības apjoms 2023. gadā
Pirmā joslu diagramma, kurā attēlots ES imports no Centrālāzijas 2023. gadā:
- ES preču imports: 32,5 miljardi EUR
- ES pakalpojumu imports: 2 miljardi EUR
Otrā joslu diagramma, kurā attēlots ES eksports uz Centrālāziju 2023. gadā:
- ES preču eksports: 20,2 miljardi EUR
- ES pakalpojumu eksports: 4,3 miljardi EUR
Importa un eksporta pieaugums
Tirdzniecība starp ES un Centrālāziju pēdējo 10 gadu laikā ir ievērojami pieaugusi.
Galvenais ES imports no Centrālāzijas
Centrālāzijas eksportu uz ES galvenokārt veido:
jēlnafta
gāze
metāli
kokvilnas šķiedra
Galvenais ES eksports uz Centrālāziju
mašīnas un mehāniskās ierīces
mehāniskie transportlīdzekļi
elektriskās iekārtas un ierīces
ķimikālijas un saistīti produkti
ES ieguldījumi Centrālāzijā
Eiropas Savienība joprojām ir lielākais ieguldītājs Centrālāzijā, nodrošinot vairāk nekā 40 % no ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem pēdējo desmit gadu laikā (vairāk nekā 100 miljardi EUR).
Gan ES, gan Centrālāzijai ir četras galvenās ieguldījumu jomas: transports, kritiski svarīgas izejvielas, ūdens, enerģija un klimata pārmaiņas, kā arī digitālā savienotība.
Valstis – galvenās ieguldītājas Centrālāzijā 2022. gadā
Sektoru diagramma, kurā attēloti ārvalstu tiešie ieguldījumi Centrālāzijā 2022. gadā:
- ES: 42 %
- ASV: 14,2 %
- Krievija: 6 %
- Ķīna: 3,7 %
- Citas valstis: 34,1 %
ES un Centrālāzijas partnerība
Kopš ES Centrālāzijas stratēģijas pieņemšanas 2019. gadā, kā arī ES un Centrālāzijas kopīgā ceļveža attiecību padziļināšanai pieņemšanas 2023. gadā sadarbība ir pastiprinājusies, spēcinot politisko dialogu, atbalstot ilgtspējīgu attīstību un uzlabojot reģionālo savienotību ar tādām iniciatīvām kā “Global Gateway” un zaļā pārkārtošanās.
ES un Centrālāzija uztur regulārus augsta līmeņa politiskos dialogus, rīkojot arī ārlietu ministru sanāksmes un divas līderu sanāksmes, kas notika Astanā, Kazahstānā, 2022. gadā un Čolponatā, Kirgizstānā, 2023. gadā. Pirmais ES un Centrālāzijas samits notika Samarkandā, Uzbekistānā, 2025. gada 4. aprīlī.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 29. oktobris