Vienotais noregulējuma fonds
Vienotais noregulējuma fonds ir ārkārtas fonds, ko var izmantot krīzes laikā. Fonda mērķis ir novērst banku bankrotu pēc tam, kad ir izsmeltas citas iespējas.
Fondu finansē pats banku sektors. Visām bankām katrā no 21 valstīm, kas ir ES banku savienības locekles, fondā ir jāveic gada maksa (turpmāk –”iemaksas”). Summa, kas katrai atsevišķai bankai jāmaksā, ir balstīta uz lielumu un risku.
Fonda izveide ilga astoņus gadus – tā sākās 2016. gadā un beidzās 2023. gadā. Šī izveide tika veikta, apvienojot valstu līmenī savāktos ieguldījumus.
Vienotais noregulējuma fonds – izveide 8 gados
Pieejamie līdzekļi sākotnējiem banku noregulējuma pasākumiem
- 1. g. (2016): Pieejamā daļa pašu valsts nodalījumā: 100 % Pieejamā daļa no visu valstu nodalījumiem: 40 %
- 2. g. (2017): Pieejamā daļa pašu valsts nodalījumā: 60 % Pieejamā daļa no visu valstu nodalījumiem: 60 %
- 3. g. (2018): Pieejamā daļa pašu valsts nodalījumā: 40 % Pieejamā daļa no visu valstu nodalījumiem: 67 %
- 4. g. (2019): Pieejamā daļa pašu valsts nodalījumā: 33 % Pieejamā daļa no visu valstu nodalījumiem: 73 %
- 5. g. (2020): Pieejamā daļa pašu valsts nodalījumā: 27 % Pieejamā daļa no visu valstu nodalījumiem: 80 %
- 6. g. (2021): Pieejamā daļa pašu valsts nodalījumā: 20 % Pieejamā daļa no visu valstu nodalījumiem: 87 %
- 7. g. (2022): Pieejamā daļa pašu valsts nodalījumā: 13 % Pieejamā daļa no visu valstu nodalījumiem: 93 %
- 8. g. (2023): Pieejamā daļa pašu valsts nodalījumā: 7 % Pieejamā daļa no visu valstu nodalījumiem: 100 %
- 9. g. (2024): Pieejamā daļa no visu valstu nodalījumiem: 100 %
Noregulējuma fonda izmantošana – 4 posmi
Kā piemērs tiek izmantots 4. gads (2019).
- 1. posms: Daļa pašu valsts nodalījumā ir 33 %. Visi pārējie valstu nodalījumi vēl nav pieejami.
- 2. posms: Daļa visu valstu nodalījumos, tostarp katras bankas pašas nodalījumā ir 73 %.
- 3. posms: Atlikusī daļa pašu valsts nodalījumā.
- 4. posms: Daļa, kas pieejama no visu valstu nodalījumiem, ir pieejama pārvietošanai starp nodalījumiem.