Skip to content

Parīzes nolīgums: ES ceļš uz klimatneitralitāti

Infografikā paskaidrots, kā ES īsteno Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā

Infografika – Parīzes nolīgums: ES ceļš uz klimatneitralitāti

2015. gada decembrī visas pasaules valstis pirmo reizi vienojās par kopīgiem centieniem:

  • ierobežot globālo sasilšanu krietni zem 2˚C, cenšoties to ierobežot līdz 1.5 ˚C,
  • novērst klimata pārmaiņu ietekmi.

Saskaņā ar nolīgumu puses reizi 5 gados iesniedz valsts plānus emisiju samazināšanai un pārskata šīs saistības.

  • 2015. gads: parakstīšana un sākotnējie valstu plāni
  • 2020. gads: stratēģija un atjauninātie plāni
  • 2023. gads: vispārējā progresa pārskatīšana
  • 2025. gads: atjauninātie plāni
  • 2028. gads: vispārējā progresa pārskatīšana

Ko ES ir apņēmusies

2019. gadā sākot īstenot Eiropas zaļo kursu, ES apņēmās līdz 2030. gadam savas siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kas ir vairāk nekā tās 2014. gada apņemšanās, kas paredzēja 40 % samazinājumu.

ES galīgais mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Būs nepieciešama pārkārtošanās, kas:

  • prasa visu ekonomikas sektoru rīcību,
  • ir sociāli līdzsvarota un taisnīga,
  • saglabā ES konkurētspēju.

No vārdiem pie darbiem

Eiropas Klimata akts, ko ES pieņēma 2021. gadā, tiesību aktos nostiprina gan 2030., gan 2050. gada klimata mērķus.

Tas nozīmē, ka ES un tās dalībvalstīm ir juridiskas saistības rīkoties, lai samazinātu emisijas un tādējādi panāktu klimatneitralitāti.

Ar paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" aktiem ES ieviesa pasākumus, kas nepieciešami, lai līdz 2030. gadam emisijas samazinātu vismaz par 55 % un virzītos uz klimatam draudzīgu ekonomiku un sabiedrību. Šie pasākumi cita starpā ir šādi:

  • veicināt atjaunīgo enerģiju,
  • uzlabot energoefektivitāti,
  • reformēt un paplašināt emisiju tirdzniecību,
  • palielināt oglekļa piesaisti,
  • panākt, lai transports būtu videi draudzīgāks,
  • palīdzēt iedzīvotājiem pāriet uz zaļāku ekonomiku.

ES jau ir sākusi samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas. ES radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums 2021. gadā bija par 28,5 % mazāks nekā 1990. gadā.