COP28
Klimata krīze ir jānovērš jau tagad. ES un tās dalībvalstis uzņēmās vadošo lomu, panākot globālu vienošanos, ka tiek noteikti vērienīgāki mērķi klimata jomā un palielināts finansējums un izvirzīti jauni globāli mērķi enerģētikas jomā.
No 2023. gada 30. novembra līdz 13. decembrim Dubaijā (Apvienotajos Arābu Emirātos) notika Apvienoto Nāciju Organizācijas 28. konference par klimata pārmaiņām (COP28). Šajā pasākumā ES un tās 27 dalībvalstis piedalījās kā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) puses.
Galvenie COP28 temati bija šādi:
- globālā izsvēršana,
- seku mazināšana,
- pielāgošanās,
- klimatfinansējums, tostarp zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanas fonds.
Klimatiskās ieceres
COP28 laikā notika pirmā globālā izsvēršana saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kurā tika novērtēts progress ceļā uz nolīgumā noteiktajiem klimata mērķiem.
Izsvēršanā tika uzsvērts, ka, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 °C, globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju maksimums ir jāsasniedz līdz 2025. gadam un līdz 2030. gadam tās jāsamazina par 43 %, bet līdz 2035. gadam – par 60 % salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni. Izsvēršanā tika konstatēts, ka dažas valstis atpaliek no Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanas grafika.
Puses vienojās līdz COP30 konferencei iesniegt savus atjauninātos klimata plānus 2035. gadam un ka tie būtu jāsaskaņo ar 1,5 °C robežvērtību, pamatojoties uz labākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām un 2023. gada globālās izsvēršanas rezultātiem.
Zeme pieder mūsu bērniem. Tas nav reklāmas sauklis. Tā ir eksistenciāla patiesība. Nākamajai desmitgadei būs izšķiroša nozīme, un mēs esam apņēmības pilni sadarboties ar katru no jums, lai aizsargātu cilvēci. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels COP28 konferencē 2023. gada 1. decembrī
Tika panākta vienošanās par satvaru globālam pielāgošanās mērķim, kā arī vienošanās par nepieciešamību nodrošināt finansējumu pielāgošanās darbam.
Parīzes nolīgums: ES ceļš uz klimatneitralitāti (Infografika)
Enerģētika
Būtiska nozīme ir centienu pastiprināšanai klimata pārmaiņu mazināšanas jomā. Enerģētikas nozare ir tā, kurā emisiju samazinājumiem var būt vislielākā ietekme īstermiņā.
COP28 samitā ES un tās dalībvalstis centās pārliecināt visas puses vienoties par šādiem globāliem mērķiem enerģētikas jomā:
- virzīties prom no fosilās enerģijas: puses vienojās līdz 2050. gadam pakāpeniski virzīties prom no fosilajām degvielām enerģētikas nozarē,
- atjaunīgie energoresursi un energoefektivitāte: puses vienojās trīskāršot globālo atjaunīgās enerģijas jaudu un līdz 2030. gadam divkāršot energoefektivitātes uzlabojumu tempu.
Finansējums
ES un tās dalībvalstis joprojām ir apņēmības pilnas sasniegt Parīzes nolīgumā noteikto 100 miljardu ASV dolāru mērķi un divkāršot pielāgošanās finansējumu.
COP27 samitā 2022. gadā ES bija izšķiroša nozīme jauna globālā zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanas fonda izveidē ar mērķi palīdzēt neaizsargātām valstīm novērst klimata pārmaiņu izraisītos postījumus.
COP28 samitā ES un tās dalībvalstis zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanas fondam apņēmās piešķirt vairāk nekā pusi no sākotnējā finansējuma (vairāk nekā 400 miljonus EUR).
Kopumā ES un tās valstis nodrošina lielāko daļu klimatfinansējuma pasaulē. 2022. gadā tās ieguldīja klimatfinansējumā 28,5 miljardus EUR no publiskiem avotiem un papildus mobilizēja privātu finansējumu 11,9 miljardu EUR apmērā, lai jaunattīstības valstīm palīdzētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei.
Pastiprinātiem finanšu centieniem jābūt cieši saistītiem ar vērienīgākām klimata pārmaiņu mazināšanas saistībām.
Kāda ir ES loma COP?
ES un tās dalībvalstis ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) puses, un tās visas ir ratificējušas Parīzes nolīgumu. Tās ik gadu piedalās pušu konferences (COP) sanāksmēs un ir Klimata konvencijā paredzēto sarunu dalībnieces.
COP28 sanāksmēs ES pārstāv Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel), Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) un valsts, kura rotācijas kārtībā pilda Padomes prezidentvalsts pienākumus. ES delegāciju, kas piedalās sarunās, vada Eiropas Komisija un Padomes prezidentvalsts.
Padome vienojas par ES nostāju sarunās, pirms COP sanāksmēm apstiprinot Padomes secinājumus. Par nostāju, kas jāieņem COP28, vienošanās tika panākta Vides padomes 2023. gada oktobra sanāksmē.
Sarunās Padomes prezidentvalstij ir koordinatora loma, lai nodrošinātu, ka 27 ES dalībvalstis pauž vienotu nostāju.
