"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Kosmosa ministru videokonference, 2020. gada 20. novembris
Galvenie rezultāti
Eiropas loma globālajā kosmosa ekonomikā
Ministri rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu videokonferences veidā par Eiropas lomu globālajā kosmosa ekonomikā. Viņi apsprieda to, kā ES varētu uzlabot savas kosmosa nozares konkurētspēju un uzņemties lielāku lomu starptautisko regulatīvo režīmu veidošanā.
Globālā kosmosa ekonomika paver milzīgas iespējas Eiropas ļoti konkurētspējīgajai kosmosa nozarei un pakalpojumu sniedzējiem. Eiropas Savienība, Eiropas Kosmosa aģentūra un dalībvalstis apvieno spēkus, lai veicinātu tehnoloģisko konkurētspēju, radītu globāli vienlīdzīgus konkurences apstākļus un izstrādātu starptautiskus noteikumus tādās svarīgās regulējuma jomās kā kosmosa satiksmes pārvaldība un kiberdrošība.
Pēters Altmaiers, Vācijas federālais ekonomikas un enerģētikas ministrs
Ministri uzsvēra, ka Eiropadomes pamatnostādnes par ES stratēģiskās autonomijas nodrošināšanu un attīstīšanu ir jāīsteno arī kosmosa jomā.
Viņi uzsvēra kosmosa nozares svarīgo nozīmi kopumā un jo īpaši saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos.
Daudzas delegācijas norādīja, ka kosmosa lietojumprogrammu dati tiek izmantoti daudzās jomās, tādās kā mākslīgais intelekts, telesakari, enerģētika, transports, lauksaimniecība, katastrofu novēršana un cīņa pret klimata pārmaiņām.
Ministri uzsvēra, cik svarīgas ir Eiropas pamatprogrammas "Copernicus" un "Galileo" un cik svarīgi ir nodrošināt to darbību un turpmāku pilnveidi.
Viņi norādīja, ka kosmosa jomā īpaša uzmanība jāpievērš kiberdrošībai.
Daudzi ministri pauda atbalstu ciešākai sadarbībai un koordinācijai, lai panāktu ietekmi starptautiskā līmenī. Vairāki ministri norādīja, ka kosmosa satiksmes pārvaldība ir joma, kurā jāizstrādā noteikumi un standarti. Svarīgs jautājums, kas arī tika izvirzīts, ir intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība.
Vairāki ministri uzsvēra, cik svarīgi ir palielināt Eiropas kosmosa nozares konkurētspēju globālajos tirgos, ņemot vērā pieaugošo kosmosa komercializāciju. Šajā sakarā tika norādīts, ka kosmosa nozarei ir nepieciešama labvēlīga vide, kurā piedāvāt inovatīvus risinājumus, kā arī inovatīvi finansēšanas risinājumi. Ministri uzskatīja, ka ir svarīgi radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem dalībniekiem, lai panāktu taisnīgu globālo kosmosa tirgu.
Eiropas kosmosa politika – gatavošanās Kosmosa padomes sanāksmei
Ministri gatavojās desmitajai Kosmosa padomes sanāksmei[1], kas paredzēta videokonferences veidā tajā pašā dienā. Šā sagatavošanās procesa ietvaros Padome nesen pieņēma secinājumu kopumu (sk. saiti turpmāk tekstā). Tika norādīts, ka Kosmosa padomē notiks politikas debates par Eiropas ieguldījumu globālās kosmosa ekonomikas pamatprincipu izveidē.
[1] Kosmosa padome ir kopīga un līdztekus notiekoša ES Padomes (konkurētspējas – kosmosa sastāvs) un EKA padomes sanāksme ministru līmenī. Tas ir forums, kurā ES un Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) var koordinēt sadarbības pasākumus Eiropas kosmosa politikas jomā. EKA sastāvā ir 22 dalībvalstis: Austrija, Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Grieķija, Francija, Igaunija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija (kuras ir arī ES dalībvalstis), kā arī Apvienotā Karaliste, Norvēģija un Šveice. Padomē ir iesaistīta arī Kanāda, kas piedalās dažos projektos saskaņā ar sadarbības nolīgumu. Slovēnija ir asociētā locekle. Pārējām septiņām ES dalībvalstīm ar EKA ir sadarbības nolīgumi, proti, Bulgārijai, Horvātijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Maltai un Slovākijai.
Portugāles delegācija iepazīstināja ar savām kā nākamās prezidentvalsts prioritātēm kosmosa jomā. Tika norādīts, ka tā plāno pievērsties šādiem jautājumiem:
pamata veidošana Eiropas stratēģijai attiecībā uz "NewSpace", piekļuves nodrošināšana kosmosam un satelītdatu izmantošana,
Eiropas kosmosa ekosistēmu un lejupējo uzņēmējdarbības nozaru stiprināšana visā Eiropā virzībā uz "digitālu planētu", izmantojot sistēmu integrāciju ar progresīvām informācijas tehnoloģijām,
vērtības ķēžu noturības uzlabošana un pētniecības un tehnoloģiju organizāciju, MVU un jaunuzņēmumu iekļaušana,
kosmosa tehnoloģiju un datu mobilizēšana piekrastes teritoriju un zilās ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai,
sadarbība starp kosmosa un ar kosmosu nesaistītām nozarēm un datu lietojumi ilgtspējīgam, zaļam un digitālam pārkārtošanās procesam, veicinot jaunus saimnieciskās darbības virzienus antropocēna laikmetā,
Globālā kosmosa ekonomika paver milzīgas iespējas Eiropas ļoti konkurētspējīgajai kosmosa nozarei un pakalpojumu sniedzējiem. Eiropas Savienība, Eiropas Kosmosa aģentūra un dalībvalstis apvieno spēkus, lai veicinātu tehnoloģisko konkurētspēju, radītu globāli vienlīdzīgus konkurences apstākļus un izstrādātu starptautiskus noteikumus tādās svarīgās regulējuma jomās kā kosmosa satiksmes pārvaldība un kiberdrošība.
