Iekšējā tirgus un rūpniecības ministru videokonference, 2020. gada 19. novembris

Galvenie rezultāti

Maksimāli izmantot atveseļošanu: dinamiskāka, noturīgāka un konkurētspējīgāka Eiropas rūpniecība, veicot investīcijas zaļajā pārveidē (#Cleanindustry)

Ministri rīkoja neformālas politikas debates videokonferences veidā par to, kā pēc iespējas labāk izmantot atveseļošanas plānu, lai panāktu dinamiskāku, noturīgāku un konkurētspējīgāku Eiropas rūpniecību, veicot investīcijas zaļās pārkārtošanās procesā. Diskusijas sekoja secinājumiem "Atveseļošana, kas sekmē pāreju uz dinamiskāku, noturīgāku un konkurētspējīgāku Eiropas rūpniecību", kurus Padome, izmantojot rakstisko procedūru, pieņēma 16. novembrī. Tām vajadzētu kalpot kā Padomes ieguldījumam Komisijas sagatavošanās darbā pie "Jaunās Eiropas industriālās stratēģijas" atjaunināšanas.

Konkurētspējīga un noturīga ES rūpniecība integrētākā un pilnībā funkcionējošā vienotajā tirgū būs mūsu atveseļošanās no Covid-19 krīzes pamatā. Mūsu pienākums ir sniegt norādījumus par mūsu rūpniecības politikas plānu nākamajiem gadiem un nākamajai desmitgadei. Tas nozīmē izveidot un nodrošināt vispiemērotāko tiesisko regulējumu ātram, taisnīgam un ilgtspējīgam pārkārtošanās procesam uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī noteikt atbilstošus stimulus, tostarp finansiālā ziņā, lai nodrošinātu tehnoloģisko virzību uz konkurētspējīgu nākotni.

Pēters Altmaiers, Vācijas federālais ekonomikas un enerģētikas ministrs

Komisija apstiprināja savu nodomu atjaunināt Jauno Eiropas industriālo stratēģiju, lai ņemtu vērā Covid-19 krīzē gūto pieredzi, piemēram, nepieciešamību samazināt ES atkarību no ārējā piedāvājuma un pieprasījuma stratēģiskajās nozarēs un materiālos, kā arī palielināt investīcijas zaļajā un digitālajā pārkārtošanās procesā saistībā ar tehnoloģiskām un digitālām inovācijām.

Ministri kopumā bija vienisprātis, ka zaļā pārkārtošanās ES rūpniecības jomā ir priekšnoteikums, lai sasniegtu klimatneitralitāti un citus klimata mērķrādītājus. Tāpēc izziņotajai Jaunās Eiropas industriālās stratēģijas atjaunināšanai būtu jāvedina uz to, lai vairāk tiktu investēts ilgtspējīgās, zaļās un digitālās inovācijās, kā arī jāveicina plašāka Eiropas mēroga sadarbība saistībā ar galvenajām ilgtspējīgajām un zaļajām tehnoloģijām, lai tas kļūtu par veiksmes stāstu.

Vairāki ministri uzsvēra, ka ir jāatrod vispiemērotākais un efektīvākais veids, kā virzīties uz zaļo pārkārtošanos, vienlaikus stiprinot ES rūpniecības, jo īpaši tās energoietilpīgo nozaru, konkurētspēju.

Vairākkārt tika uzsvērts, ka nozarei ir vajadzīga skaidrība un prognozējamība, un tika apšaubīta pieņemto starpposma mērķu grozīšanas lietderība.

Vairāki ministri atzīmēja, cik svarīgs ir pilnībā funkcionējošs vienotais tirgus, jo īpaši pakalpojumu jomā, un stabila normatīvā vide, jo īpaši attiecībā uz investīcijām.

Lai gan vairāki ministri pauda atbalstu jaunu Svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI) uzsākšanai dažādās nozarēs un stratēģiskās vērtības ķēdēs, citi norādīja, ka IPCEI ir tikai viens no attiecīgajiem pieejamajiem instrumentiem, un tie būtu jāattiecina tikai uz tirgus nepilnību situācijām. Vairāki atbalstīja to, ka jāpalielina IPCEI iekļautība gan ģeogrāfiskā pārklājuma, gan iesaistīto uzņēmumu lieluma ziņā.

Vairāki ministri uzsvēra atvērtas ekonomikas nozīmi konkurētspējīgai, veiksmīgai un noturīgai ES rūpniecībai.

Citi būtiskie aspekti, kas tika minēti, bija nepieciešamība veicināt aprites ekonomiku un industriālās alianses, kā arī pētniecības un inovācijas svarīgā loma, nodrošinot to, lai galvenie ES rūpniecības politikas stratēģijas mērķi tiktu veiksmīgi īstenoti rentablā veidā.

Vispārīga informācija

Reaģējot uz atkārtotiem Eiropadomes aicinājumiem, Komisija 2020. gada martā publicēja paziņojumu "Jaunā Eiropas industriālā stratēģija".

Covid-19 krīze un tās ietekme uz Eiropas ekonomiku pastiprināja vajadzību pēc ātras, vērienīgas un visaptverošas rūpniecības politikas reakcijas ES un valstu līmenī, aptverot visas rūpniecības ekosistēmas.

Komisija nesen paziņoja par Jaunās Eiropas industriālās stratēģijas atjaunināšanu, ar kuru tiks iepazīstināts 2021. gada pirmajā pusē, un kurā tiks ņemta vērā Covid-19 krīzē gūtā pieredze, globālās konkurences konteksts un nepieciešamība paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos. Ministru diskusijas 19. novembrī (kopā ar minētajiem Padomes secinājumiem) kalpos kā Padomes ieguldījums Komisijas sagatavošanās darbos šajā sakarībā.

• Uz dinamiskāku, noturīgāku un konkurētspējīgāku Eiropas rūpniecību – Padome pieņem secinājumus (paziņojums presei, 2020. gada 16. novembris)
• ES rūpniecības politika (vispārīga informācija)

Citi jautājumi

a) MVU sūtņu tīkla 2020. gada ziņojums

Komisija iepazīstināja ar MVU sūtņu tīkla 2020. gada ziņojumu. Ziņojumā sniegts pārskats par jaunākajām MVU darbības tendencēm Eiropā un apkopots MVU sūtņu 2020. gadā paveiktais darbs. Tajā arī izklāstīti tīkla plānotie pasākumi 2021. gadā, kā arī ieteikumi rīcībai.

b) Jaunā patērētāju tiesību aizsardzības programma

Komisija nāca klajā ar paziņojumu par jauno Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programmu, ko pieņēma 13. novembrī.

Tā kā pašreizējās Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programma zaudēs spēku 2020. gada beigās, Komisija uzskata, ka ir nepieciešams no jauna izvērtēt prioritātes turpmākajiem gadiem, jo īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi.

Komisijas mērķis ir stiprināt sinerģijas starp ES un valstu patērētāju aizsardzības politiku, ņemot vērā vairākas prioritātes, jo īpaši zaļo un digitālo pārkārtošanos un efektīvu patērētāju tiesību īstenošanu tiešsaistē.

• Komisijas paziņojums "Jaunā Patērētāju tiesību aizsardzības programma – Patērētāju izturētspējas stiprināšana ilgtspējīgas atveseļošanas nolūkā"

c) Nākamās prezidentvalsts darba programma

Portugāles delegācija iepazīstināja ar savas nākamās prezidentūras prioritātēm iekšējā tirgus un rūpniecības jomā. Tika norādīts, ka tā plāno pievērsties šādiem jautājumiem:

• ES vienotā tirgus pastiprināšana,
• Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana,
• konkurētspējas ārējā dimensija,
• stratēģiskās vērtības ķēdes un MVU loma,
• ilgtspējīga tūrisma veicināšana,
• digitālo iespēju nodrošināšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem,
• datu ekonomika un savienojamība,
• nākotnes prasībām atbilstošs digitālās jomas regulējums (Digitālo pakalpojumu akts un Digitālā tirgus akts),
• Jaunā patērētāju tiesību aizsardzības programma,
• datu zinātne – labāka regulējuma novators.