"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Pētniecības ministru videokonference, 2020. gada 27. novembris
Galvenie rezultāti
Viedokļu apmaiņa par jaunajiem pētniecības un izstrādes ieguldījumu mērķrādītājiem, ko Eiropas Komisija ierosinājusi 2020. gada 30. septembra paziņojumā "EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra"
Ministri (ar videokonferences starpniecību) rīkoja neoficiālu viedokļu apmaiņu par pētniecības un izstrādes ieguldījumu mērķrādītājiem, ko Komisija ierosināja savā 2020. gada 30. septembra paziņojumā "EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra".
Pētniecībai un inovācijai ir būtiska nozīme mūsu ekonomiku konkurētspējas un izturētspējas atbalstīšanā un Eiropas zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanā. Es cenšos nodrošināt, lai Eiropas Pētniecības un inovācijas savienība ieņemtu vadošu lomu starptautiskajā konkurencē par nākotnes tehnoloģijām. Tam ir nepieciešami lielāki ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, kā arī nepārtrauktas reformas valstu pētniecības un inovācijas sistēmās. Mums ir vajadzīgas gan kvantitatīvas, gan kvalitatīvas publiskās un privātās investīcijas pētniecībā un izstrādē, lai nākotnē nodrošinātu uz ilgtspējīgu izaugsmi balstītu konkurētspēju un dzīves kvalitāti.
Anja Karličeka, Vācijas federālā izglītības un pētniecības ministre
Ministri kopumā bija vienisprātis, ka pētniecībai un izstrādei ir būtiska nozīme ES ekonomikas konkurētspējā, izturētspējā un zaļās un digitālās pārkārtošanās jautājumā. Tās ir vēl jo svarīgākas krīžu, piemēram, Covid-19 pandēmijas, laikā.
Vairāki ministri aicināja par prioritāti noteikt ieguldījumus, kuru mērķis ir modernizēt un atjaunināt Eiropas sociālekonomisko sistēmu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un panāktu starptautiskos konkurentus. Lai palielinātu kopējos ieguldījumus pētniecībā uz izstrādē, ir būtiski nozarē piesaistīt vairāk privāto ieguldījumu.
Vairāki ministri uzsvēra Eiropas partnerību un programmu nozīmi un vajadzību stiprināt sinerģiju starp pētniecību un augstāko izglītību.
Ministri atkārtoti apstiprināja, ka pētniecības un izstrādes ieguldījumu mērķrādītājs ir 3 % no ES IKP, un šis mērķis ir jāsasniedz tuvākajos gados.
Paužot bažas par atšķirībām starp dalībvalstīm attiecībā uz valsts līmeņa ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē, vairāki ministri uzsvēra, ka minētās atšķirības ir jānovērš, virzoties uz kopīgi saskaņotiem ieguldījumu mērķrādītājiem. Tomēr daži ministri uzskata, ka ir pāragri izvirzīt jaunus ieguldījumu mērķrādītājus laikā, kad vispārējā negatīvā Covid-19 krīzes ietekme uz valstu ekonomiku vēl nav zināma.
Vispārīga informācija
Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumā "EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra" ir ierosināts jauns pētniecības un inovācijas mērķrādītāju kopums:
no jauna apstiprināt pētniecības un izstrādes ieguldījumu mērķrādītāju 3 % no ES IKP un to atjaunināt, atspoguļojot jaunās ES prioritātes,
vienoties par jaunu publiskā sektora mērķrādītāju 1,25 % no ES IKP, kas būtu sasniedzams līdz 2030. gadam ES koordinētā veidā,
vienoties – līdz 2030. gadam 5 % no valsts publiskā pētniecības un izstrādes finansējuma brīvprātīgi piešķirt kopīgām programmām un Eiropas partnerībām,
nākamajos piecos gados kopējo ieguldījumu pētniecībā un izstrādē palielināt par 50 % dalībvalstīs, kuras atpaliek no ES vidējiem pētniecības un izstrādes ieguldījumiem IKP izteiksmē.
Pirms diskusijām 27. novembra videokonferencē Padomes darba sagatavošanas struktūras galīgajā redakcijā izstrādāja Padomes secinājumus par Eiropas Pētniecības telpas nākotni. Gaidāms, ka Padome šos secinājumus drīzumā pieņems rakstiskā procedūrā.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
a) Pašreizējais stāvoklis pētniecības un inovācijas dosjē, kas saistīti ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (jo īpaši "Apvārsnis Eiropa" un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts)
Atklātā sēdē prezidentvalsts informēja ministrus par progresu, kas līdz šim panākts sarunās ar Eiropas Parlamentu, jo īpaši attiecībā uz programmu "Apvārsnis Eiropa" un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT). Kavēšanās ar daudzgadu finanšu shēmas vienošanās galīgo pieņemšanu ir radījusi līdzīgu kavēšanos attiecībā uz šiem dosjē. Tika atzīmēts, ka decembrī trialogus turpinās, lai līdz gada beigām ar Eiropas Parlamentu panāktu politisku vienošanos par (vismaz) programmu "Apvārsnis Eiropa".
b) Nesenais progress saistībā ar atvērto zinātni – pašreizējais stāvoklis attiecībā uz Eiropas atvērtās zinātnes mākoni un Atvērtās zinātnes politikas platformu
Prezidentvalsts un Komisija informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar Eiropas atvērtās zinātnes mākoni (EOSC) un Komisijas Atvērtās zinātnes politikas platformas (OSPP) padomdevēju grupas nesen pabeigto darbu. Tika atzīmēts, ka EOSC bija būtiska nozīme Covid-19 krīzē, jo tas paātrināja piekļuvi pētniecības datiem un apmaiņu ar tiem, izmantojot jaunizveidoto Eiropas Covid-19 datu platformu. Komisijas dienesti kopā ar EOSC pārvaldību programmas "Apvārsnis Eiropa" ietvaros gatavo jaunu Eiropas partnerību, lai no 2021. gada atbalstītu EOSC.
OSPP ir noslēgusi otro pilnvaru termiņu, kas aptver laikposmu no 2018. gada maija līdz 2020. gada maijam. Tās uzmanības centrā ir sarežģītās jomas, kas saistītas ar atlīdzību un stimulu sistēmu atvērtajai zinātnei, amatierzinātnei un pētnieku iesaistes rādītājiem.
c) Eiropas institucionalizētās partnerības – pašreizējais stāvoklis
Komisija īsumā informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar gaidāmo tiesību aktu priekšlikumu kopumu attiecībā uz Eiropas institucionalizētām partnerībām (t. i., publiskā un privātā sektora partnerībām, kas izveidotas, pamatojoties uz LESD 187. pantu, un publiskā un publiskā sektora partnerībām, kas izveidotas, pamatojoties uz LESD 185. pantu).
Tika atzīmēts, ka Komisija gatavojas pabeigt šādus divus tiesību aktu priekšlikumus:
priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido deviņus kopuzņēmumus (pamatojoties uz LESD 187. pantu) saskaņā ar programmu "Apvārsnis Eiropa" – vienotais pamatakts;
priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par partnerību metroloģijas jomā (pamatojoties uz LESD 185. pantu).
d) Jaunākais kopīgais zinātniskais atzinums par gatavību pandēmijām un to pārvarēšanu
Komisija ziņoja par jaunāko zinātnisko atzinumu par gatavību pandēmijai un tās pārvaldību; atzinumu sagatavojusi ekspertu grupa (tostarp Eiropas Komisijas Galveno zinātnisko padomdevēju grupa, Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupa un Komisijas priekšsēdētājas īpašais padomdevējs profesors Pēters Piots (Peter Piot)). Tika atzīmēts, ka atzinumā ir ietverti vairāki ieteikumi, kuru mērķis ir:
novērst jaunas pandēmijas un izvairīties no tām,
uzlabot koordināciju starp dalībvalstīm un starptautiskā līmenī,
stiprināt gatavības un krīžu pārvarēšanas sistēmas,
ievērot pamattiesības un stiprināt sociālo taisnīgumu, un
Nākamā Padomes prezidentvalsts Portugāle iepazīstināja ar savām prioritātēm pētniecības un inovācijas jomā 2021. gada pirmajā pusgadā. Tika atzīmēts, ka darbs būs vērsts uz diviem galvenajiem mērķiem, proti, ar atjaunotu Eiropas Pētniecības telpu sagatavot noturīgu atveseļošanu un virzīties uz zaļo un digitālo pārveidi, kā pamatā būs pētniecība un izstrāde.
Pētniecībai un inovācijai ir būtiska nozīme mūsu ekonomiku konkurētspējas un izturētspējas atbalstīšanā un Eiropas zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanā. Es cenšos nodrošināt, lai Eiropas Pētniecības un inovācijas savienība ieņemtu vadošu lomu starptautiskajā konkurencē par nākotnes tehnoloģijām. Tam ir nepieciešami lielāki ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, kā arī nepārtrauktas reformas valstu pētniecības un inovācijas sistēmās. Mums ir vajadzīgas gan kvantitatīvas, gan kvalitatīvas publiskās un privātās investīcijas pētniecībā un izstrādē, lai nākotnē nodrošinātu uz ilgtspējīgu izaugsmi balstītu konkurētspēju un dzīves kvalitāti.