"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Iekšējā tirgus un rūpniecības ministru neformāla videokonference, 2021. gada 25. februāris
Galvenie rezultāti
Eiropas pusgads – nacionālie atveseļošanas un noturības plāni
Ministriem bija politikas debates par to, kā nacionālos atveseļošanas un noturības plānus vislabāk izmantot, lai sasniegtu rūpniecības politikas mērķus: vienotā tirgus stiprināšanu, divējādo pārkārtošanos un stratēģisko autonomiju atvērtā ES.
Atveseļošanas un noturības mehānisms nosaka kopējo toni. Tagad mūsu ziņā ir identificēt jomas, nozares un darbības, kas ir būtiski svarīgas mūsu valstu ekonomiku – un arī visas ES ekonomikas – īstermiņa atveseļošanai un ilgtermiņa noturībai. Šodienas diskusija ir svarīgs solis šajā virzienā.
Pedru Siza Vjeira, Portugāles valsts ministrs un ekonomikas un digitālās pārkārtošanās ministrs
Ministri kopumā vienojās, ka svarīga loma Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanā ir jāpiešķir Konkurētspējas padomei un ka tai būtu jānodrošina nepieciešamo investīciju koordinēšana un orientēšana.
Tika uzsvērts, ka galvenie priekšnosacījumi tam, lai Eiropa no Covid-19 krīzes izkļūtu spēcīgāka un noturīgāka, ir labi funkcionējošs vienotais tirgus un godīga konkurence. Ministri pasvītroja, ka vienotā tirgus netraucētai darbībai ir svarīgi gādāt par preču un pakalpojumu brīvu apriti. Viņi uzsvēra – pirms tiek noteikti pagaidu kontroles pasākumi pie ES iekšējām robežām, starp dalībvalstīm ir jānotiek koordinācijai.
Darba kārtības prioritātei arvien vēl jābūt arī ES stratēģiskajai autonomijai. ES ir jāsamazina atkarība kritiski svarīgajās nozarēs un saistībā ar kritiski svarīgiem produktiem, piemēram, vakcīnu un pusvadītāju ražošanā. Vienlaikus daudzi ministri norādīja, ka ES ekonomika ir veidota uz atvērtu tirgu principu un balstās uz daudzpusējiem noteikumiem un stabilu brīvās tirdzniecības nolīgumu tīklu ar globāliem partneriem. Tomēr viņi arī uzsvēra, ka ir svarīgi uzturēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus globālā mērogā un taisnīgi un stingri likt lietā esošos tirdzniecības instrumentus, lai aizsargātu ES uzņēmumus un patērētājus pret trešo valstu konkurentu negodīgu praksi.
Daudzi ministri akcentēja nozīmi, kāda atveseļošanas paātrināšanā un noturības stiprināšanā ir pētniecībai un inovācijai. Atbalsta pasākumi būtu jāvērš uz konkrētām mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām – šie uzņēmumi ir elements, kas satur kopā ES ekonomiku. Liels skaits dalībvalstu uzsvēra, ka ir jāizstrādā saskaņotāki standarti, uz kuriem balstīt vienoto tirgu. Vairāki ministri minēja, ka nozīmīgi ir inovatīvi pārrobežu projekti, piemēram, 5G savienotība, kā arī svarīgi projekti visas Eiropas interesēs (IPCEI), kas varētu būt veids to koordinācijas stiprināšanai.
Ministri aicināja Komisiju ņemt vērā minētās idejas, kad tā pabeigs savu jaunās Eiropas industriālās stratēģijas atjaunināšanu.
Prezidentvalsts debašu rezultātus apkopos vēstulē, kura tiks nosūtīta Eiropadomes priekšsēdētājam un kura kalpos kā materiāls diskusijām Eiropadomes 2021. gada marta sanāksmē.
Jaunā ES patērētāju tiesību aizsardzības programma
Ministru vidū notika politikas debates par Komisijas paziņojumu "Jaunā patērētāju tiesību aizsardzības programma". To laikā viņi atsaucās arī uz Padomes 2021. gada 22. februārī pieņemtajiem secinājumiem par šo tematu. Paredzams, ka gan minētie secinājumi, gan arī politikas debašu iznākums sniegs politiskas norādes Komisijai turpmākām iniciatīvām šajā jomā.
Patērētāju uzticēšanās spēlē izšķirošu lomu mūsu ekonomiku atveseļošanā un noturībā. Mums šī uzticēšanās ir jāstiprina, stiprinot iekšējo tirgu, un jādod patērētājam pilnvērtīgas iespējas aktīvi iesaistīties mūsu ekonomiku pārejā uz rītdienas zaļo un digitālo Eiropu.
Pedru Siza Vjeira, Portugāles valsts ministrs un ekonomikas un digitālās pārkārtošanās ministrs
Ministri uzsvēra, ka patērētājiem ekonomikas atveseļošanā ir būtiska nozīme. Viņi norādīja: lai stimulētu vienoto tirgu un paātrinātu ekonomikas atveseļošanu, patērētāju tiesību aizsardzība ir jāstiprina un jāintegrē visās politikas jomās.
Vairāki ministri uzsvēra, ka patērētāju uzticēšanās un pārredzama patērētājiem domātā informācija ir svarīgi elementi Eiropas ekonomikas atveseļošanā pēc Covid-19 krīzes. Piemēram, saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos patērētājiem, mainot savus patēriņa ieradumus, vajadzēs sajūtu, ka viņiem ir nodrošinātas iespējas un aizsardzība pret tādu praksi kā zaļmaldināšana.
Daži ministri norādīja, ka nolūkā mudināt uz ilgtspējīgu patēriņu ir svarīgi cīnīties pret ieprogrammēto nolietojumu un veicināt tiesības uz remontējamību.
Lai stimulētu mazumtirdzniecības patēriņu tiešsaistē, noteikumiem par digitālajiem pakalpojumiem visā ES būtu jānodrošina augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzība, precizējot un pastiprinot prasības par tiešsaistes platformu atbildību. Vairāki ministri minēja ļoti lielo nozīmi, kāda šajā sakarā būs gaidāmajam digitālo pakalpojumu aktam un digitālo tirgu aktam.
Vēl ir svarīgi, lai Komisija un dalībvalstis izskatītu, cik efektīvi ir esošie patērētāju tiesību politikas mehānismi – nolūkā būt gataviem krīzēm nākotnē un tādējādi uzlabot patērētāju noturību.
Ministri atklātā sēdē apmainījās viedokļiem par to, kā uz priekšu virzīt ierosināto direktīvu.
Jebkurā demokrātiskā sadarbībā nodokļu pārredzamība ir fundamentāls princips. Tā politikas veidotājiem ļauj pieņemt pamatotus lēmumus un nodrošināt, ka visi ekonomikas dalībnieki godīgi un taisnīgi sniedz ieguldījumu to dažādo valstu ekonomikā, kurās viņi veic darbību. Šodienas debates ir pavērušas ceļu ierosinātās direktīvas turpmākai virzībai prioritārā kārtā.
Pedru Siza Vjeira, Portugāles valsts ministrs un ekonomikas un digitālās pārkārtošanās ministrs
Pārliecinošs ministru vairākums pauda viedokli, ka jaunākais konsolidētais prezidentvalsts priekšlikums ir tehniski labā gatavībā. Viņi aicināja prezidentvalsti Portugāli nekavējoties lūgt sarunu pilnvaras, lai ar Eiropas Parlamentu pētītu iespēju vienoties par direktīvas ātru pieņemšanu.
Prezidentvalsts Portugāle secināja, ka pastāv politisks atbalsts sarunu pilnvaru pieprasīšanai nolūkā ar Eiropas Parlamentu pētīt iespēju vienoties par ierosinātās direktīvas ātru pieņemšanu.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Darba grupa Covid-19 vakcīnu ražošanas rūpnieciskai izvēršanai
Komisija ministrus informēja par līdzšinējo darbu, ko paveikusi jaunā darba grupa Covid-19 vakcīnu ražošanas rūpnieciskai izvēršanai Eiropas Savienībā. Dalībvalstis tika aicinātas sniegt Komisijai informāciju par valsts mēroga centieniem un jaudu, lai risinātu iespējamos problemātiskos posmus Covid-19 vakcīnu ražošanas procesā. Savos izteikumos daudzi ministri pauda atzinību par darba grupas izveidi šā svarīgā jautājuma risināšanai.
D9+ ministru sanāksme – būt priekšgalā ceļā uz Eiropas digitālo desmitgadi (2021. gada 27. janvāris)
Somijas delegācija informēja ministrus par rezultātiem, kas gūti D9+ grupas jaunākajā sanāksmē, ko Somija rīkoja ar videokonferences starpniecību 2021. gada 27. janvārī. Šos rezultātus veido visu iesaistīto valstu kopīga deklarācija "Būt priekšgalā ceļā uz Eiropas digitālo desmitgadi", kuras galvenais vēstījums bija – Eiropas tehnoloģiskā konkurētspēja balstās digitālajā attīstībā, inovācijā un funkcionējošā iekšējā tirgū.
Atveseļošanas un noturības mehānisms nosaka kopējo toni. Tagad mūsu ziņā ir identificēt jomas, nozares un darbības, kas ir būtiski svarīgas mūsu valstu ekonomiku – un arī visas ES ekonomikas – īstermiņa atveseļošanai un ilgtermiņa noturībai. Šodienas diskusija ir svarīgs solis šajā virzienā.
Patērētāju uzticēšanās spēlē izšķirošu lomu mūsu ekonomiku atveseļošanā un noturībā. Mums šī uzticēšanās ir jāstiprina, stiprinot iekšējo tirgu, un jādod patērētājam pilnvērtīgas iespējas aktīvi iesaistīties mūsu ekonomiku pārejā uz rītdienas zaļo un digitālo Eiropu.
Jebkurā demokrātiskā sadarbībā nodokļu pārredzamība ir fundamentāls princips. Tā politikas veidotājiem ļauj pieņemt pamatotus lēmumus un nodrošināt, ka visi ekonomikas dalībnieki godīgi un taisnīgi sniedz ieguldījumu to dažādo valstu ekonomikā, kurās viņi veic darbību. Šodienas debates ir pavērušas ceļu ierosinātās direktīvas turpmākai virzībai prioritārā kārtā.
