Ekonomikas un finanšu ministru videokonference, 2020. gada 9. jūnijs

Galvenie rezultāti

Eiropas atveseļošanas plāns

Ministri apmainījās viedokļiem ar Komisiju par Eiropas atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes, galveno uzmanību pievēršot atjaunošanas, atveseļošanas un noturības vajadzībām. Viņi apsprieda arī Eiropas atveseļošanas plāna pamatstruktūru.

Atveseļošanas plānā, ar ko nāca klajā 27. maijā, ir apzinātas būtiskas investīciju vajadzības Eiropas Savienībā, uz kurām Komisija ierosina reaģēt ar virkni pasākumu, ar ko piesaistītu aptuveni 3,1 triljonu euro lielu finansējumu.

Ministri uzsvēra, cik svarīgi ir izmantot finansējumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu atveseļošanu un sasniegtu tādus kopējos politikas mērķus kā zaļā pārkārtošanās un digitālā pāreja. Viņi apsprieda Eiropas pusgada saistību ar atveseļošanas plānu, kā arī valstu investīciju un reformu vajadzību novērtējumu, uzverot to, ka ir jānodrošina maksimāla ietekme, jāsamazina administratīvais slogs un jāizvairās no dublēšanās. Ministri arī pievērsās jautājumiem, kas saistīti ar atveseļošanas instrumenta kopējo apmēru, finansējuma būtību, piešķiršanas kritērijiem un pārvaldības sistēmu.

Komisija, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Investīciju banka (EIB) deva pārskatu par līdz šim veikto pasākumu īstenošanu.

• Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 uzliesmojums un ES reakcija (vispārīga informācija)

Eiropas pusgads

Finanšu ministri izvērtēja gatavošanos konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem šā gada Eiropas pusgada ietvaros.

Ieteikumos ir sniegti katrai ES dalībvalstij pielāgoti politikas norādījumi par to, kā veicināt nodarbinātību un izaugsmi, vienlaikus saglabājot stabilu valsts finanšu sistēmu.

Ņemot vērā ekonomiskās situācijas straujo pasliktināšanos visās dalībvalstīs Covid-19 pandēmijas rezultātā, un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto elastības pasākumu aktivizēšanu 2020. gada martā, šā gada ieteikumos uzmanību pievērš piecām plašām prioritārām jomām:

• investīcijas veselības aprūpes sistēmās,
• nodarbinātības saglabāšana un krīzes sociālās ietekmes novēršana,
• pētniecība un izstrāde,
• finanšu sektora likviditātes noteikumu un stabilitātes nodrošināšana un
• vienotā tirgus un preču un pakalpojumu aprites saglabāšana.

Padome ieteikumus oficiāli pieņems pēc tam, kad tos būs apstiprinājusi Eiropadome, visticamāk, tas būs jūlijā.

• Eiropas pusgads (vispārīga informācija)