Ekonomikas un finanšu ministru videokonference, 2020. gada 10. jūlijs

Galvenie rezultāti

Covid-19 ekonomiskā ietekme un atveseļošanas pasākumi

Ministri apmainījās viedokļiem par progresu, kas panākts, īstenojot pasākumus reaģēšanai uz Covid-19 krīzi ES līmenī. Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka (ECB) iepazīstināja ar savu pašreizējā stāvokļa novērtējumu.

Šobrīd ir izšķirošs brīdis mūsu atbildes reakcijā uz Covid-19 krīzes ekonomiskajām sekām. Mēs pastiprinām centienus, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, darbinieki un dalībvalstis var piekļūt līdzekļiem, par kuriem vienojāmies šā gada pavasarī. Vienlaikus notiek arī būtiskas sarunas par atveseļošanas plānu. Šodien ministri atkārtoti pauda apņemšanos ātri panākt efektīvu reakciju, lai nodrošinātu spēcīgu atlabšanu. Olafs Šolcs, Vācijas federālais finanšu ministrs un vicekanclers

Ministri izvērtēja, kā tiek īstenoti trīs drošības tīkli:

• ESM pandēmijas krīzes atbalsts dalībvalstīm – šis instruments, kura pamatā ir esošā ESM piesardzības kredītlīnija, kas koriģēta, ņemot vērā Covid-19 krīzi, sāka darboties 2020. gada 15. maijā,
• pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) – šī Komisijas pārvaldītā sistēma dalībvalstīm var nodrošināt līdz 100 miljardiem EUR aizņēmumos ar izdevīgiem noteikumiem un sāks darboties pēc tam, kad visas dalībvalstis būs sniegušas savas garantijas. Paredzēts, ka šis process tiks pabeigts līdz mēneša beigām,
• EIB Viseiropas garantiju fonds ar mērķi atbalstīt uzņēmumus – šis 25 miljardu EUR garantiju fonds, kas mobilizēs ieguldījumus visās ES rūpniecības nozarēs, sāks darboties, tiklīdz dalībvalstis, kas veido vismaz 60 % no EIB kapitāla, būs sniegušas savas garantijas. Fonda izveidi ir plānots pabeigt līdz jūlija beigām.

Ministri arī izvērtēja darbu, kas tiek veikts saistībā ar ES atveseļošanu pēc Covid-19. Gaidot Eiropadomes lēmumu, tiek turpināts darbs pie atveseļošanas plāna tiesību aktu tehniskajiem aspektiem.

• Covid-19: ES reakcija uz ekonomiskajām sekām (vispārīga informācija)

Kapitāla tirgu savienība

Augsta līmeņa foruma par kapitāla tirgu savienību (KTS) priekšsēdētājs Tomass Vīzers (Thomas Wieser) iepazīstināja ar foruma galīgo ziņojumu, kas publicēts 10. jūnijā. Šajā ziņojumā ir izklāstīti 17 ieteikumi, kuru mērķis ir novērst lielākos šķēršļus ES kapitāla tirgos un palielināt Eiropas kapitāla tirgu konkurētspēju.

Ministri apmainījās viedokļiem par prioritātēm saistībā ar KTS virzīšanu uz priekšu, jo īpaši, lai pārvarētu Covid-19 krīzes ekonomiskās sekas un lai pēc "Brexit" radītu stabilas ES līmeņa alternatīvas kapitāla tirgiem. Šī diskusija tiks izmantota jaunā Komisijas KTS rīcības plāna sagatavošanā, kuru paredzēts publicēt līdz gada beigām.

Kapitāla tirgu savienības stiprināšana būs viena no mūsu prezidentūras galvenajām prioritātēm ekonomikas jomā. Kapitāla tirgiem ir izšķiroša nozīme atveseļošanā pēc Covid, lai nodrošinātu papildu finansējuma avotus mūsu uzņēmumiem un veicinātu zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi. Mūsu mērķis ir līdz gada beigām Padomē vienoties par kopēju pieeju attiecībā uz prioritātēm šīs iniciatīvas turpmākai stiprināšanai. Olafs Šolcs, Vācijas federālais finanšu ministrs un vicekanclers

• Augsta līmeņa forums par kapitāla tirgu savienību (Eiropas Komisija)

Konverģences ziņojumi

Ministri izvērtēja konverģences ziņojumus, ko Eiropas Komisija un ECB publicēja 10. jūnijā. Ziņojumos tiek izvērtēts, vai dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, atbilst nepieciešamajiem nosacījumiem vienotās valūtas ieviešanai. Tie attiecas uz šādām septiņām valstīm: Bulgārija, Čehijas Republika, Horvātija, Polija, Rumānija, Ungārija un Zviedrija.

Ziņojumu pamatā ir konverģences kritēriji, tostarp cenu stabilitāte, stabila valsts finanšu sistēma, maiņas kursa stabilitāte un ilgtermiņa procentu likmju konverģence. Tiek novērtēta arī valsts tiesību aktu atbilstība ekonomiskās un monetārās savienības noteikumiem. Ziņojumos tika secināts, ka neviena no šīm valstīm vēl neatbilst visiem oficiālajiem nosacījumiem, lai pievienotos eurozonai.

• 2020. gada konverģences ziņojums (Eiropas Komisija)
• 2020. gada konverģences ziņojums (Eiropas Centrālā banka)

Prezidentvalsts sniegta informācija

Prezidentvalsts Vācija izklāstīja savas prioritātes ekonomikas un finanšu jomā. Prezidentūra koncentrēsies uz Eiropas visaptverošo un vērienīgo reakciju uz Covid-19 pandēmiju. Tā strādās arī pie ES nodokļu politikas modernizācijas, banku savienības stiprināšanas, kapitāla tirgu savienības attīstības, finanšu pakalpojumu nozares drošas un inovatīvas digitalizācijas veicināšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas. Ļoti svarīgs joprojām būs arī ilgtspējīgs finansējums.

Prezidentvalsts arī informēja ministrus par gatavošanos gaidāmajai G20 finanšu sanāksmei un par progresu saistībā ar aktuālajiem starptautiskajiem jautājumiem.