"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ekonomikas un finanšu ministru videokonference, 2020. gada 19. maijs
Galvenie rezultāti
Ekonomikas reakcija uz Covid-19 pandēmiju
Ministri apsprieda progresu, kas panākts saistībā ar ES reaģēšanas pasākumiem, ko veic, lai pārvarētu Covid-19 krīzi.
Ministri atzinīgi novērtēja regulas pieņemšanu ar rakstisko procedūru par pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE). Reaģējot uz krīzi, SURE var nodrošināt līdz 100 miljardiem EUR aizņēmumos dalībvalstīm ar izdevīgiem noteikumiem, lai palīdzētu finansēt valsts saīsinātā darbalaika shēmas un līdzīgus pasākumus, tostarp attiecībā uz pašnodarbinātām personām, kā arī atbalstīt dažus ar veselību saistītus pasākumus, jo īpaši darba vietā.
Aizsargājot darbvietas un mūsu pilsoņu ienākumus, ES valdības spēs līdz minimumam samazināt veselības krīzes negatīvo sociālo ietekmi un ļaus mūsu ekonomikai izmantot šo pieprasījuma apjomu un pēc iespējas drīz atgriezties ierastajā darba ritmā.
Zdravko Maričs, Horvātijas premjerministra vietnieks un finanšu ministrs
SURE ir viens no trim drošības tīkliem 540 miljardu EUR vērtībā, kuri ir paredzēti darbvietām un darba ņēmējiem, uzņēmumiem un dalībvalstīm un par kuriem Eurogrupa vienojās 2020. gada 9. aprīlī. ES līderi vienošanos apstiprināja 23. aprīlī un aicināja nodrošināt, lai līdz 2020. gada 1. jūnijam šī pakete sāktu darboties.
Drošības tīkls dalībvalstīm, ESM atbalsts pandēmijas krīzes apstākļos, sāka darboties 2020. gada 15. maijā pēc tam, kad 8. maija Eurogrupas sanāksmē tika panākta politiska vienošanās par instrumenta īpašībām un standartizētiem noteikumiem.
Ministri arī izvērtēja notiekošās diskusijas par to, kā ar Eiropas Investīciju bankas Eiropas garantiju fonda starpniecību praksē īstenot drošības tīklu uzņēmumiem. Prezidentvalsts aicināja instrumenta izstrādi pabeigt pēc iespējas drīz.
Komisija un Eiropas Centrālā banka iepazīstināja ar savu ekonomikas un finanšu stāvokļa novērtējumu.
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana
Pēc tam, kad Eiropas Komisija iepazīstināja ar savu pieeju, kā vēl vairāk stiprināt ES cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, ministri sarīkoja diskusiju.
Ministri apsprieda, kā vēl vairāk uzlabot esošo sistēmu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, jo īpaši:
kā vislabāk panākt, lai noteikumu kopums būtu saskaņots, un kuras jomas un nozares būtu pelnījušas, lai tās iekļauj regulējumā;
kā labāk izmantot datus, datu analīzi un datu kopīgu lietošanu;
iespēju izveidot jaunu īpašu ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādi un tās iespējamo kompetenci;
Komisijas ierosināto pārskatīto metodiku augsta riska trešo valstu noteikšanai.
7. maijā Komisija iepazīstināja ar:
rīcības plānu attiecībā uz visaptverošu ES politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai,
pārskatītu metodiku, pēc kuras sarakstā iekļauj augsta riska trešās valstis, kurām ir stratēģiskas nepilnības to nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas regulējumā.
Komisijas rīcības plāns ir turpinājums Padomes 2019. gada decembra secinājumiem, kuros izklāstītas stratēģiskās prioritātes reformām šajā jomā.
Pārskatītās sarakstā iekļaušanas metodikas mērķis ir labāk aizsargāt ES finanšu sistēmu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem. ES satvarā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu ir noteikts pienākums apzināt tās trešo valstu jurisdikcijas, kurām ir stratēģiskas nepilnības to nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas regulējumā.
Ministri atzinīgi novērtēja Padomes secinājumu pieņemšanu par 2020. gada Eiropas pusgada ziņojumiem attiecībā uz atsevišķām valstīm un par 2019. gada konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu.
Šie secinājumi ir daļa no ikgadējās makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras. Tomēr šogad tie atspoguļo ārkārtas situāciju, kas saistīta ar ekonomikas situācijas ievērojamu pasliktināšanos Covid-19 pandēmijas rezultātā. Secinājumos uzsvars ir likts uz strukturālajām problēmām un vājajām vietām, kas joprojām ir būtiskas šodienas mainīgajā un neskaidrajā ekonomikas vidē un kas var izrādīties būtiskas atgūšanās stratēģijai.
Līdztekus ekonomikas un finanšu ministru videokonferencei ES, Rietumbalkāni un Turcija sarīkoja savu ikgadējo ekonomikas politikas dialogu. Šā gada diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta Covid-19 pandēmijas ekonomiskajai ietekmei uz reģionu. Videokonferences beigās dalībnieki pieņēma kopīgu paziņojumu.
Aizsargājot darbvietas un mūsu pilsoņu ienākumus, ES valdības spēs līdz minimumam samazināt veselības krīzes negatīvo sociālo ietekmi un ļaus mūsu ekonomikai izmantot šo pieprasījuma apjomu un pēc iespējas drīz atgriezties ierastajā darba ritmā.
