Ekonomikas un finanšu ministru videokonference, 2020. gada 6. oktobris

Galvenie rezultāti

Atveseļošanas un noturības mehānisms

Ministri panāca politisku vienošanos par Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas ir galvenais instruments 750 miljardu EUR vērtajā atveseļošanas pasākumu kopumā, par kuru ES līderi vienojās 17.–21. jūlija sanāksmē.

Mehānisma mērķis ir nodrošināt ievērojamu finansiālu atbalstu dalībvalstu veiktajām reformām un ieguldījumiem, mazināt Covid-19 pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi un panākt, ka ES valstu ekonomika kļūst ilgtspējīgāka, noturīgāka un labāk sagatavota izaicinājumiem, ko rada zaļā un digitālā pārkārtošanās. Tas dalībvalstīm nodrošinātu dotācijas (312,5 miljardus EUR) kombinācijā ar aizdevumiem (360 miljardus EUR).

Pēdējos mēnešos Padomē ir intensīvi apspriests priekšlikums regulai, ar ko izveido šo instrumentu. Ministri apmainījās viedokļiem par neatrisinātajiem jautājumiem, tostarp pārvaldību, kontroles sistēmām un problēmām, kas jārisina atveseļošanas un noturības plānos, kuri dalībvalstīm jāiesniedz, lai saņemtu Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstu.

Šodien panākto politisko vienošanos Pastāvīgo pārstāvju komiteja oficiāli apstiprinās kā pilnvarojumu sarunām ar Eiropas Parlamentu. Padomes nostāja dos ievirzi prezidentvalstij sarunās ar Parlamentu, kuras prezidentvalsts plāno pabeigt pēc iespējas ātrāk.

Kā prezidentvalsts mēs esam ļoti gandarīti, ka šodien starp dalībvalstīm esam panākuši vienošanos par Atveseļošanas un noturības mehānismu. Mēs esam uz pareizā ceļa. Šis mehānisms ir centrālais elements mūsu centienos novērst Covid-19 krīzes sekas. Tas palīdzēs dalībvalstīm atgūties no krīzes, vienlaikus investējot zaļajā un digitālajā pārejā un sagatavojot savu ekonomiku nākotnei. Mēs ceram, ka varēsim pēc iespējas ātrāk pabeigt likumdošanas procesu ar Parlamentu. Mēs nedrīkstam zaudēt laiku.

Olafs Šolcs, Vācijas federālais finanšu ministrs un vicekanclers

• Eiropadomes secinājumi, 2020. gada 17.–21. jūlijs
• Eiropas atveseļošanas plāns (vispārīga informācija)

Digitālais finansējums

Ministri apmainījās viedokļiem par Komisijas iesniegto digitālā finansējuma paketi, kas ietver:

• digitālā finansējuma un neliela apjoma maksājumu stratēģijas,
• leģislatīvo aktu priekšlikumus par kriptoaktīviem un finanšu sektora digitālo operacionālo noturību.

Paketes mērķis ir uzlabot Eiropas konkurētspēju un inovācijas finanšu nozarē, sniedzot patērētājiem lielākas izvēles iespējas attiecībā uz finanšu pakalpojumiem un mūsdienīgiem maksājumu risinājumiem, vienlaikus nodrošinot patērētāju aizsardzību un finanšu stabilitāti.

Diskusijās ministri galveno uzmanību pievērsa neliela apjoma maksājumu jomai, kurā pēdējos gados ir veikti būtiski uzlabojumi, taču ES tirgus joprojām ir sadrumstalots un lielā mērā atkarīgs no lieliem pasaules mēroga dalībniekiem. Viņi pauda plašu atbalstu paketei, tostarp Komisijas izklāstītajai neliela apjoma maksājumu stratēģijai, un uzsvēra, ka svarīgi ir tiekties uz spēcīgu un suverēnu Eiropu digitālā finansējuma jomā.

Prezidentvalsts uzsvēra, ka tā plāno intensīvi strādāt pie tiesību aktu priekšlikumiem par kriptoaktīviem un operacionālo noturību, lai panāktu pēc iespējas lielāku progresu ar šiem dosjē.

• Digitāla finansējuma pakete (Eiropas Komisija)

Kapitāla tirgu savienība

Komisija arī nāca klajā ar paziņojumu par jaunu rīcības plānu attiecībā uz kapitāla tirgu savienību. Pēc tam sekoja viedokļu apmaiņa ministru starpā.

Komisijas rīcības plānam ir trīs galvenie mērķi:

• darot finansējumu pieejamāku ES uzņēmumiem, jo īpaši MVU, nodrošināt, ka ES ekonomikas atveseļošana ir zaļa, digitāla, iekļaujoša un noturīga,
• panākt, lai ES kļūtu par vēl drošāku vietu privātpersonu ilgtermiņa uzkrājumu un investīciju veikšanai,
• integrēt valstu kapitāla tirgus patiesi vienotā ES mēroga kapitāla tirgū.

Komisija ierosināja 16 mērķtiecīgus pasākumus, lai sasniegtu šos mērķus un gūtu reālus panākumus kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanā.

Ministri izklāstīja savu vispārējo vērtējumu par šo atjaunoto rīcības plānu, tostarp prioritātes attiecībā uz Komisijas paziņojumā minētajiem principiem un pasākumiem. Minētā viedokļu apmaiņa tiks izmantota, gatavojot Padomes secinājumus par kapitāla tirgu savienību, kurus prezidentvalsts plāno pieņemt decembrī.

• Rīcības plāns par kapitāla tirgu savienību (EUR-Lex)

Eiropas pusgads

Ministri apmainījās viedokļiem par gūtajām atziņām saistībā ar 2020. gada Eiropas pusgadu un par turpmāko rīcību saistībā ar atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes. Diskusijās galveno uzmanību pievērsa uz nākotni vērstiem Eiropas pusgada procesa elementiem, tostarp izmaiņām, kas tiks ieviestas nākamajā pusgadā, ņemot vērā Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanu 2021. gadā.

Citi jautājumi

Prezidentvalsts informēja ministrus par panākumiem, kas gūti saistībā ar pašreizējiem leģislatīvo aktu priekšlikumiem finanšu pakalpojumu jomā. Cita starpā prezidentvalsts uzsvēra kapitāla tirgu atveseļošanas paketi, kas palīdzēs atbalstīt ātru ekonomikas atveseļošanu, un Etalonu regulas pārskatīšanu, kas ļaus ES regulatoriem risināt jautājumu par attiecīgo etalonu iespējamu pārtraukšanu ES vai trešās valstīs un tādējādi aizsargāt finanšu stabilitāti.

Prezidentvalsts arī informēja ministrus par turpmākajiem pasākumiem pēc Eurogrupas paustā atbalsta Eiropas Centrālās bankas Valdes jaunā locekļa amatam izvirzītā Franka Eldersona (Frank Elderson) kandidatūrai.u Padomes ieteikumu par Eldersona kunga iecelšanu amatā pieņems, izmantojot rakstisko procedūru, un pēc tam Eiropadome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un ECB Padomi, veiks jaunā locekļa galīgo iecelšanu.

• ECB Valde: Eurogrupa atbalsta Franka Eldersona kandidatūru (Eurogrupas paziņojums presei, 2020. gada 5. oktobris)

Ministri arī izvērtēja to, kā norit gatavošanās G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmei 14. oktobrī un Starptautiskās monetārās un finanšu komitejas (SMFK) ikgadējai sanāksmei 15. un 16. oktobrī, kā arī rezultātus aicinājumam izvirzīt Eiropas kandidātus SMFK priekšsēdētāja ievēlēšanai.