Vides padome, 13.10.2017., 2017. gada 13. oktobris

Galvenie rezultāti

ETS neaptvertie sektori: kopīgie centieni un LULUCF.

Padome vienojās par sarunu nostājām attiecībā uz kopīgu centienu regulu un regulu par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF). Pateicoties šiem tiesību aktiem, tiks samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas sektoros, kurus neaptver ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS).

Šie tiesību akti dos iespēju ES pietuvoties vispārējā mērķa sasniegšanai, proti, līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un tādējādi izpildīt Parīzes klimata nolīgumā paredzētās saistības. ETS neaptvertie sektori konkrēti ieguldīs mērķa sasniegšanā, līdz 2030. gadam samazinot emisijas par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.

"Šīs divas regulas ļaus ES samazināt emisijas visos kopīgu centienu sektoros un nodrošināt, ka tās zeme un meži ir labāk apsaimniekoti. Tādējādi mēs izveidosim klimatam labvēlīgu nākotni mums visiem un sasniegsim savus Parīzes klimata mērķus. Es atzinīgi vērtēju dalībvalstu pašreizējos centienus, un mēs esam gatavi sākt sarunas ar Parlamentu."

Sīms Kīslers, Igaunijas Republikas vides ministrs

• Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana kopīgu centienu sektoros, lai pietuvinātu mūs Parīzes mērķiem
• Labāka ES mežu un zemes apsaimniekošana ar mērķi palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības

COP23 – ANO Klimata pārmaiņu konference

Padome pieņēma secinājumus par Parīzes nolīgumu un pasākumus, gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 23. sesijai (COP23), kura notiks 2017. gadā no 6. līdz 17. novembrim Bonnā.

ES ir apņēmības pilna cīņā pret klimata pārmaiņām arī turpmāk būt globālo centienu pirmajās rindās. Vides ministri pauda pilnīgu atbalstu šiem secinājumiem un uzsvēra, ka svarīgi ir panākt būtisku progresu Parīzes nolīguma īstenošanā (Parīzes darba programma), gatavoties 2018. gada veicinošajam dialogam un valsts līmenī īstenot nacionāli noteikto devumu (NND).

Ministri arī atzinīgi vērtēja 10. oktobrī pieņemtos Padomes secinājumus par klimata finansējumu. ES un tās dalībvalstis vēlreiz apstiprināja pilnīgu apņēmību sniegt ieguldījumu kopīgajā attīstīto valstu mērķī, proti, līdz 2020. gadam un līdz pat 2025. gadam kopīgi mobilizēt 100 miljardus ASV dolāru gadā.

• Padomes secinājumi par Parīzes nolīgumu un gatavošanos UNFCCC sanāksmēm
• Padomes secinājumi par finansējumu klimata pārmaiņu jomā – 10.10.2017.
• Klimata finansējums, 2017. gada 17. oktobra paziņojums presei
• Hronoloģisks pārskats – Parīzes nolīgums

ANO vides asambleja

Padome pieņēma secinājumus par ES prioritātēm ANO Vides asamblejas trešajā sanāksmē (UNEA-3), kura notiks 2017. gada 4.–6. decembrī Nairobi un kuras kopējā tēma ir piesārņojums.

Šie secinājumi ir stingrs signāls par ES apņēmību aizsargāt mūsu vidi un samazināt piesārņojuma ietekmi uz mūsu planētu.

Ministri aktīvi sniegs ieguldījumu vairākās rezolūcijās un uzņemsies brīvprātīgas saistības, lai veiktu turpmākus pasākumus dažāda veida piesārņojuma novēršanā.

Gatavojoties asamblejai, darba pusdienās ministriem bija auglīga viedokļu apmaiņa ar ANO vides programmas izpilddirektoru Ēriku Sūlheimu (Erik Solheim). Viņi noteica jomas konkrētai rīcībai pret piesārņojumu valsts un ES līmenī.

• Padomes secinājumi par Eiropas Savienības prioritātēm ANO Vides asamblejas trešajā sanāksmē