Vides padome, 19.06.2017., 2017. gada 19. jūnijs

Galvenie rezultāti

Parīzes nolīgums

Padome atklātā sēdē apsprieda jaunākās norises starptautisko klimata pārmaiņu jomā. Vides ministri pauda savu viedokli par ASV administrācijas vienpusējo lēmumu izstāties no Parīzes nolīguma un vienprātīgi atbalstīja secinājumus, ko par šo jautājumu pieņēma Ārlietu padomes sanāksmē tajā pašā dienā.

Ministri bija vienoti, atkārtoti apstiprinot savu stingro apņēmību pilnībā un ātri īstenot šo globālo juridiski saistošo nolīgumu. Cīņā pret klimata pārmaiņām ir nepieciešama atbildīga globāla mēroga vadība, un ES un tās dalībvalstis ir gatavas uzņemties šo lomu. Eiropadome šo jautājumu apspriedīs arī šonedēļ paredzētajā sanāksmē 2017. gada 22. un 23. jūnijā.

"Ja runa ir par rīcību cīņā pret klimata pārmaiņām, nevar būt nekādu šaubu. Mūsu nākotnei ir nepieciešama tīra un ilgtspējīga planēta. Mēs visi kolēģi šodien paudām savu ārlietu ministru viedokli, apstiprinot, ka Parīzes nolīgums atbilst tā nolūkam un par to nevar tikt rīkotas atkārtotas sarunas. ES un tās dalībvalstis aktīvi strādā, lai sagatavotu Pušu konferences 23. sesiju (COP 23) Bonnā šī gada novembrī, un mēs pašlaik esam procesā, lai pilnībā īstenotu Parīzes nolīgumu. Mēs aicinām visus globālā mēroga partnerus darīt to pašu."  

Dr. Hosē A. Herera, Maltas ilgtspējīgas attīstības, vides un klimata pārmaiņu ministrs 

ES ir apņēmusies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Šis mērķis tika iesniegts 2015. gada martā kā ES un tās dalībvalstu iecerētais nacionāli noteiktais devums saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu. Lai sasniegtu šo mērķi, tiks panākts 43 % samazinājums sektoros, uz kuriem attiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), un 30 % samazinājums ETS neaptvertajos sektoros; abos gadījumos – līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2005. gadu. ES pašlaik strādā pie tā, lai izveidotu atbilstošus jaunus tiesību aktus.

• Klimata pārmaiņas: Padome atkārtoti apliecina, ka Parīzes nolīgums atbilst tā nolūkam un par to nevar tikt rīkotas atkārtotas sarunas.
• Hronoloģisks pārskats – Parīzes nolīgums
• Infografika – Parīzes klimata nolīgums: kā ES palīdzēs sasniegt mērķus?

ETS neaptvertie sektori: kopīgie centieni un LULUCF

Ministri rīkoja debates par diviem tiesību aktu priekšlikumiem, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas sektoros, kurus neaptver emisijas kvotu tirdzniecības sistēma: Kopīgu centienu regulu un Regulu par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF).

Ministri izvērtēja līdz šim gūtos panākumus un dalījās domām par galvenajiem vēl neatrisinātajiem jautājumiem saistībā ar priekšlikumiem, galveno uzmanību pievēršot jautājumam par jaunas drošības rezerves pievienošanu Kopīgu centienu regulā un meža references līmeņu noteikšanuLULUCF regulā.

Delegācijas sniedza vērtīgas politiskas norādes turpmākai virzībai attiecībā uz šiem diviem aspektiem. Pamatojoties uz minēto, tiks turpināts darbs Padomē, lai līdz gada beigām vienotos par sarunu nostāju.

"Maltas prezidentūras laikā mēs esam guvuši ievērojamus panākumus attiecībā uz dosjē par ETS neaptvertajiem sektoriem. ES uzskatu, ka mēs nemaz vairs neesam tik tālu no vienošanās panākšanas, taču mums ir vēl vajadzīgi centieni no dalībvalstu puses. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi koncentrēties uz ES 2030. gada emisiju samazināšanas mērķi. Īstenot mūsu vienoto apņemšanos ir mūsu kopīga atbildība. Es esmu pārliecināts, ka kompromisu būs iespējams panākt Igaunijas prezidentūras laikā."  

Dr. Hosē A. Herera, Maltas ilgtspējīgas attīstības, vides un klimata pārmaiņu ministrs

ETS neaptvertie sektori ir daļa no galvenajiem ES rīcībā esošajiem instrumentiem ar ko samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un īstenot ES saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

• ETS neaptvertie sektori – progresa ziņojums

ES Rīcības plāns dabai, cilvēkiem un ekonomikai

Padome pieņēma secinājumus par ES Rīcības plānu dabai, cilvēkiem un ekonomikai. Ar šo plānu uzlabos dabas jomā pieņemto direktīvu īstenošanu, lai tās pilnībā realizētu savu potenciālu.

Ministri pauda atbalstu ES rīcības plānam, kura mērķis ir novērst vairākas konstatētās nepilnības īstenošanas jomā, izmantojot četras prioritārās jomas un 15 konkrētas darbības.

Šie secinājumi dod signālu par ES stingro apņēmību aizsargāt sugas un dabiskās dzīvotnes un virzīties tālāk uz ES 2020. gada mērķi apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumu izzušanu.

• Padomes secinājumi par ES Rīcības plānu attiecībā uz vidi, cilvēkiem un ekonomiku