Labāka ES mežu un zemes apsaimniekošana ar mērķi palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības

13. oktobrī Vides padome vienojās par savu nostāju sarunās (vispārējo pieeju) attiecībā uz regulu, ar ko dalībvalstīm nosaka jaunus uzskaites noteikumus un saistošus pienākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam zemes un mežu izmantošana visā ES kļūtu ilgtspējīgāka un klimatam labvēlīgāka. Tas nodrošinās, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas tiks samazinātas un klimats tiks aizsargāts labāk.

Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) nozare aptver augsnes, koku, augu, biomasas un kokmateriālu izmantošanu, un tās īpaša iezīme ir, ka tā ne tikai rada siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet spēj arī absorbēt CO₂ no atmosfēras.

Ar šo regulu nodrošinās, ka visas emisijas un absorbcijas, kas rodas LULUCF nozarē, tiks ņemtas vērā ES vispārējā mērķī – līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 40 % saskaņā ar vienošanos par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam un saskaņā ar Parīzes nolīgumā paredzētajām saistībām.

LULUCF kopā ar pārējām nozarēm, kas nav aptvertas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, vajadzēs sniegt ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā, līdz 2030. gadam samazinot emisijas par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.

Līdz ar šo vispārējo pieeju Padome ir gatava sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu, lai panāktu vienošanos par galīgo tekstu.

Mūsu mežiem un zemei piemīt milzīgs potenciāls samazināt klimata pārmaiņu izraisītās sekas. Izmantosim tos gudri un klimatam labvēlīgā veidā! Šī regula dos iespēju labāk aizsargāt mūsu mežus un uzlabot mūsu zaļo resursu apsaimniekošanu. Tas ir būtiski mūsu planētai un tuvinās mūs Parīzes nolīgumā paredzēto saistību izpildei. Mēs esam gatavi sākt sarunas ar Parlamentu.

Sīms Kīslers, Igaunijas Republikas vides ministrs

Padomes nostāja atbalsta abus galvenos aspektus Komisijas priekšlikumā – gan atjauninātos uzskaites noteikumus, ar kuriem nodrošina, ka šajā laikposmā tiek uzskaitītas visas emisijas un absorbcijas, gan dalībvalstīm noteiktās saistības, ka emisijas nedrīkst pārsniegt piesaistījumus ("nepozitīvas bilances noteikumu").

Padome, tāpat kā Komisija, uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai katra ES dalībvalsts saglabātu līdzsvaru starp tās kopīgajām emisijām no šīs nozares un radītos CO₂ piesaistījumus, piemēram, radot jaunus stādījumus vai uzlabojot valsts mežu, aramzemes un zālāju uzraudzību. Savā vispārējā pieejā Padome ir iekļāvusi arī elastības iespējas, kas tika ierosinātas, lai palīdzētu dalībvalstīm izpildīt šā noteikuma prasības.

Tomēr Padome vēlas, lai valstu mežu references līmeņi tiktu noteikti, pamatojoties uz vēsturisko references periodu no 2000. līdz 2009. gadam, nevis no 1990. līdz 2009. gadam, kā sākotnēji ierosināja Komisija.

Turklāt Padome piekrita ieviest jaunu apsaimniekotas meža zemes elastības iespējukompensācijas mehānisma veidā līdz 360 miljoniem tonnu CO₂ ekvivalenta 10 gadu laikposmam, kas atbilst vidējiem gada piesaistījumiem 2000. līdz 2009. gada laikposmā. Galvenais mērķis ir palīdzēt tām dalībvalstīm, kurām varētu būt sarežģīti ievērot "nepozitīvas bilances noteikumu", neraugoties uz laicīgiem centieniem uzturēt vai uzlabot savu mežu piesaistītāju.

Visas dalībvalstis 2021. līdz 2030. gada laikposmā var izmantot priekšrocības, ko dod šis mehānisms. Tomēr ir jāievēro daži stingri nosacījumi. Piemēram, pirms minēto mehānismu var izmantot, visas ES līmenī ir jābūt ievērotam "nepozitīvas bilances noteikumam". Tādējādi ES klimata politikas vērienīgie mērķi tiks pilnībā saglabāti.

Ar nosacījumu, ka to valsts meži joprojām spēj radīt piesaistītāju, ES dalībvalstīm ir atļauts saņemt kompensāciju līdz iepriekš noteiktam līmenim, kas katrai dalībvalstij tiek aprēķināts, pamatojoties uz to vidējo piesaistītāju 2000. līdz 2009. gada laikposmā. Šis nosacījums nodrošina minētā mehānisma integritāti vides jomā.

Padome pievērsās Somijas īpašajiem apstākļiem, piešķirot tai papildu kompensāciju – 10 miljonu tonnu CO₂ ekvivalentu laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam.

Laika grafiks un turpmākie pasākumi

Savos 2014. gada oktobra secinājumos Eiropadome vienojās par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, ar kuru nosaka skaidras nostādnes emisiju samazināšanai ES. Pamatojoties uz to, Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumus divām regulām par nozarēm, kuras nav aptvertas ETS: LULUCF un kopīgie centieni.

Diskusijas par nozarēm, kuras nav aptvertas ETS, Padomē attīstījās paralēli, ņemot vērā daudzās saiknes starp abiem priekšlikumiem. 2016. gada 17. oktobrī Vides padomē notika politikas debates, un 2016. gada 19. decembrī ES vides ministri tika informēti par esošo stāvokli. 2017. gada jūnijā Vides padome apsprieda virzību, kāda šajās lietās bija panākta līdz tam laikam.

Eiropas Parlaments pieņēma savu nostāju par LULUCF 2017. gada 13. septembra plenārsēdē.

Pieņemot šodien šo vispārējo pieeju, sarunas ar Eiropas Parlamentu var sākties.

• Vispārēja pieeja attiecībā uz zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) regulu
• Komisijas priekšlikums attiecībā uz LULUCF – sākotnējais dokuments
• Pašreizējais lēmums par LULUCF uzskaites noteikumiem