"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Kultūras ministru videokonference, 2020. gada 19. maijs
Galvenie rezultāti
Ministri apmainījās viedokļiem par Covid-19 ietekmi uz kultūras un radošajām nozarēm. Diskusija notika pakāpeniskas ierobežojumu atcelšanas kontekstā un ņemot vērā atziņas, kas gūtas kopš pandēmijas sākuma. Diskusijā pievērsās arī iespējām atsākt kultūras programmas un pasākumus, kas neapdraudētu mākslinieku un skatītāju veselību.
Turpmākajā laikposmā mūs sagaida daudz nezināmā, un ārkārtīgi svarīga ir nepārtraukta informācijas apmaiņa, kā arī rūpīga tālāko darbību apkopošana un plānošana. Tas nodrošinās piemērotus apstākļus mūsu turpmākajam darbam, jo īpaši saistībā ar "jauno normalitāti" ES līmenī.
Nina Obuļena Koržineka, Horvātijas kultūras ministre
Viedokļu apmaiņa tika strukturēta, apsverot šādus jautājumus:
Pēc sākotnējo pasākumu īstenošanas, lai apturētu kultūras un radošo nozaru lejupslīdi, kādus pasākumus dalībvalstis veiks nākamajā laikposmā, jo īpaši ņemot vērā gaidāmo pakāpenisko ierobežojumu atcelšanu?
Kādas ir galvenās atziņas, kas gūtas no Covid-19 krīzes attiecībā uz kultūras un radošajām nozarēm?
Ministri vienojās, ka programmas "Radošā Eiropa" īstenošanā un finansēšanā pēc 2020. gada ir jāpiemēro maksimāla elastība. Viņi jo īpaši uzsvēra nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Ministri ierosināja ES atveseļošanas iniciatīvās iekļaut pasākumus kultūras un radošo nozaru atbalstam. Viņi arī apmainījās viedokļiem par to, kā dažādas ES programmas varētu izmantot, lai atbalstītu abas šīs nozares. Tika uzsvērta arī digitalizācijas un tiešsaistes platformu attīstības nozīme. Ministri uzsvēra, cik būtiska nozīme ir plašsaziņas līdzekļiem un uzticamai informācijai un ka ir jā nodrošina atbalsts audiovizuālajai nozarei.
Prezidentvalsts Horvātija pateicās dalībvalstīm par to ieguldījumu, lai galīgajā redakcijā izstrādātu Padomes secinājumus par riska pārvaldību kultūras mantojuma jomā, Padomes secinājumus par medijpratību pastāvīgi mainīgā pasaulē un Padomes secinājumus, ar ko groza kultūras darba plānu 2019.–2022. gadam. Šie secinājumi tiks pieņemti, izmantojot rakstisko procedūru.
Turpmākajā laikposmā mūs sagaida daudz nezināmā, un ārkārtīgi svarīga ir nepārtraukta informācijas apmaiņa, kā arī rūpīga tālāko darbību apkopošana un plānošana. Tas nodrošinās piemērotus apstākļus mūsu turpmākajam darbam, jo īpaši saistībā ar "jauno normalitāti" ES līmenī.
