"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Izglītības ministru videokonference, 2020. gada 30. novembris
Galvenie rezultāti
Solidaritāte ar teroristu uzbrukumos cietušajiem Eiropā
Lai apliecinātu savu apņemšanos ievērot vārda brīvību un Eiropas vērtības, ministri pauda solidaritāti ar nesenajos teroristu uzbrukumos cietušajiem Eiropā.
Eiropas izglītības telpa
Ministri rīkoja debates par dalībvalstu sadarbības mērķiem un prioritātēm izglītības un apmācības jomā, lai līdz 2025. gadam izveidotu Eiropas izglītības telpu.
Pandēmijas laikā pārbaudījumam tika pakļautas izglītības un apmācības sistēmas visā ES. Ir apgūti jauni mācīšanās un mācīšanas veidi. Izglītības speciālistiem, skolēniem un studentiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai. Tādēļ dalībvalstis ir cieši apņēmušās veidot noturīgas izglītības un apmācības sistēmas. Eiropas izglītības telpas izveide līdz 2025. gadam joprojām ir prioritāte, un izšķiroša nozīme būs dalībvalstu sadarbībai. Mums jāturpina ieguldīt izglītībā un apmācībā, lai atbalstītu ES atveseļošanos un lai panāktu iekļaujošāku, noturīgāku un ilgtspējīgāku Eiropas sabiedrību un ekonomiku.
Anja Karličeka, Vācijas federālā izglītības un pētniecības ministre
Debates bija par tematu "Izveidot Eiropas izglītības telpu un nākamo stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā – virzība uz priekšu". Ministri debatēja par šādiem jautājumiem:
ņemot vērā vispārējo mērķi līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu, kādi, jūsuprāt, ir vissvarīgākie stratēģiskie mērķi un prioritārie jautājumi, kuriem dalībvalstu sadarbībai izglītības un apmācības jomā turpmāko 5–10 gadu laikā būtu jāpievērš īpaša uzmanība;
ņemot vērā minēto, kā, jūsuprāt, varētu sasniegt piecus ierosinātos ES līmeņa mērķus līdz 2030. gadam?
Ministri apstiprināja dalībvalstu atbalstu Eiropas izglītības telpai un tās galvenos mērķus un pauda gandarījumu par 2020. gada 30. septembrī publicēto Komisijas paziņojumu "Eiropas izglītības telpas izveide līdz 2025. gadam". Viņi apzināja dažus neatrisinātus jautājumus, piemēram, attiecībā uz Eiropas izglītības telpas pārvaldības mehānismu un Savienības līmeņa mērķiem, ko ierosināts sasniegt līdz 2030. gadam.
Daudzi ministri aicināja nodrošināt nepārtrauktību attiecībā uz pašreizējo pārvaldības struktūru un bija vienisprātis, ka ir jārespektē valstu kompetences. Delegācijas arī apgalvoja, ka esošajiem un pārbaudītajiem sadarbības mehānismiem, piemēram, Boloņas procesa ietvaros, ir jāturpina darboties.
Ministri arī uzsvēra, cik svarīgi ir radīt un izmantot sinerģiju starp programmām un iniciatīvām, piemēram, Eiropas Pētniecības telpu un Prasmju programmu Eiropai.
Ministri pauda plašu vienprātību par to, ka skolotāju un pedagogu prasmju pilnveidei un apmācībai ir jābūt Eiropas izglītības telpas izveides centienu centrā. Dažas delegācijas ierosināja skolotājiem un pedagogiem piedāvāt labākas karjeras iespējas un rast veidus, kā nodrošināt skolotāja profesijas pievilcību.
Attiecībā uz Komisijas paziņojumā noteiktajiem ES līmeņa mērķiem, kurus ierosināts sasniegt līdz 2030. gadam, daudzi ministri uzstāja, ka jāņem vērā valstu apstākļi un īpatnības, un aicināja izstrādāt rādītājus, kuros tiktu ņemta vērā valstu izglītības sistēmu daudzveidība.
Izglītības kvalitāte, valodu apguves sekmēšana, lielāka mobilitāte, dzimumu līdztiesība un savstarpēja kvalifikāciju atzīšana bija starp prioritātēm, kas tika noteiktas sekmīgai Eiropas izglītības telpas izveidei.
Prezidentvalsts ministriem sniedza informāciju arī par:
Padomes ieteikumu par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai,
Padomes secinājumiem par digitālo izglītību Eiropas zināšanu sabiedrībā.
Ministri saņēma jaunāko informāciju par pašreizējo stāvokli ES dalībvalstīs, EBTA un EEZ valstīs saistībā ar reakciju uz Covid-19 izglītības un apmācības jomā.
Nākamā Padomes prezidentvalsts Portugāle iepazīstināja ar savām prioritātēm izglītības jomā.
Pandēmijas laikā pārbaudījumam tika pakļautas izglītības un apmācības sistēmas visā ES. Ir apgūti jauni mācīšanās un mācīšanas veidi. Izglītības speciālistiem, skolēniem un studentiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai. Tādēļ dalībvalstis ir cieši apņēmušās veidot noturīgas izglītības un apmācības sistēmas. Eiropas izglītības telpas izveide līdz 2025. gadam joprojām ir prioritāte, un izšķiroša nozīme būs dalībvalstu sadarbībai. Mums jāturpina ieguldīt izglītībā un apmācībā, lai atbalstītu ES atveseļošanos un lai panāktu iekļaujošāku, noturīgāku un ilgtspējīgāku Eiropas sabiedrību un ekonomiku.
