"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padome (Kultūra un sports), 2024. gada 26. novembris
Galvenie rezultāti
Sports
Liela mēroga sporta pasākumu paliekošais mantojums
Secinājumi par liela mēroga sporta pasākumu paliekošā mantojuma veicināšanu. Šajos secinājumos galvenā uzmanība ir pievērsta liela mēroga sporta pasākumu potenciālam ilgtermiņā uzlabot ES iedzīvotāju dzīvi un labbūtību un tādējādi atstāt paliekošu mantojumu.
Liela mēroga sporta pasākumi var sniegt ilgstošus ieguvumus, sākot no atjaunotas infrastruktūras līdz labākai izpratnei par veselīgu dzīvesveidu, tomēr šādiem ieguvumiem ir vajadzīga pastāvīga apņemšanās. Šodienas secinājumos pausts aicinājums izmantot stratēģisku pieeju, lai maksimāli palielinātu un saglabātu liela mēroga sporta pasākumu paliekošo mantojumu Eiropā.
Ādams Šmits, Ungārijas valsts ministrs sporta jautājumos
Savos secinājumos Padome cenšas ekonomisko, sociālo un vides ilgtspēju noteikt par galveno elementu pārdomās par liela mēroga sporta pasākumu rīkošanas priekšrocībām un trūkumiem.
Secinājumos jo īpaši uzsvērti ieguvumi, piemēram, infrastruktūras modernizācija un darbvietu radīšana. Padome aicina dalībvalstis izmantot liela mēroga sporta pasākumus kā iespēju popularizēt sportu un fiziskās aktivitātes iedzīvotāju vidū, tostarp jauniešu un nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku vidū.
Secinājumos arī pievērš uzmanību liela mēroga sporta pasākumu paliekošā mantojuma ietekmi uz vidi, kas tiek organizēti saskaņā ar labu vides praksi.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Ministri rīkoja politikas debates par Eiropas sporta modeļa galveno iezīmju nozīmi, galveno uzmanību pievēršot tiem aspektiem, ar kuriem varētu saglabāt un veicināt ES vērtības sportā.
Debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta tām iezīmēm, kas būtu vēl vairāk jāstiprina, lai saglabātu sporta vērtības Eiropā, un lomai, kāda šajā sakarā varētu būt ES sporta darba plānam 2024.–2027. gadam. Ministri arī apsprieda veidus, kā stiprināt saikni starp profesionālo un tautas sportu.
Īpaša uzmanība tika pievērsta sporta kā “sociālās imunitātes aizsardzības” lomai, t. i., aizsardzībai pret sociālajām problēmām.
Sesijā piedalījās Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) priekšsēdētājs Aleksanders Čeferins (Aleksander Čeferin).
Ministri piedalījās politikas debatēs par bibliotēku lomu medijpratības pilnveidošanā.
Bibliotēkas sniedz būtisku ieguldījumu medijpratības pilnveidošanā, kas ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību arvien vairāk digitālajā un informācijas piesātinātajā pasaulē. Tomēr bibliotēkas saskaras ar vairākām būtiskām problēmām, lai pilnībā izmantotu šo potenciālu. Mūsuprāt, trīs galvenie izaicinājumi, kas jāpārvar, ir: bibliotēku loma plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes nepilnību pārvarēšanā, bibliotēku infrastruktūra un finansējums, un bibliotekāru prasmju pilnveidošana.
Veronika Varga-Bajuša, Ungārijas augstākās izglītības, profesionālās un pieaugušo izglītības un jaunatnes lietu valsts ministre
Padomes diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta bibliotēku nozīmei medijpratības un kritiskās lasītprasmes veicināšanā, resursiem, kas vajadzīgi augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanai, un bibliotekāriem vajadzīgajām prasmēm.
Padome apstiprināja secinājumus par to, kā uzlabot un veicināt piekļuvi kultūrai, kuros tā atzīst, ka līdzdalība kultūrā ir svarīga indivīdu veselībai, labbūtībai, teritoriālajai un sociālajai kohēzijai un demokrātijas stiprināšanai.
Tā aicina dalībvalstis aizsargāt un veicināt brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi kultūrai visos līmeņos, tostarp izstrādājot kultūras tiesību plānus. Tā arī aicina Komisiju iekļaut kultūru tās visaptverošajos politikas mērķos.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Sadaļā “Citi jautājumi” tika izskatīti šādi punkti:
nākamās prezidentvalsts darba programma (Polijas sniegta informācija),
Atbalsts sadarbībai un iesaistei kultūras un radošajās nozarēs ES līmenī (informācija no Austrijas, Bulgārijas, Kipras, Čehijas, Igaunijas, Francijas, Somijas, Vācijas, Grieķijas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas),
MED9 Konference par kultūras tiesībām krīzes laikā un MED9 deklarācija par kultūras tiesībām (Nikosija, 2024. gada 16. septembris) (Kipras sniegta informācija),
Ļubļina – 2029. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta (Polijas sniegta informācija),
Dalībvalstu politika, lai veicinātu kultūras daudzveidību digitālajā vienotajā tirgū (informācija no Francijas, Grieķijas, Itālijas un Spānijas, ar Vācijas atbalstu),
Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2025. gadā: Chemnitz un Nova Gorica (Vācijas un Slovēnijas sniegta informācija),
Neatkarīgu Eiropas mediju piedāvājumu un platformu stiprināšana un strukturāls atbalsts tiem (Vācijas un Francijas sniegta informācija),
G7 kultūras ministru sanāksmes rezultāti (Neapole, 2024. gada 19.–21. septembris) (Itālijas sniegta informācija),
Kultūras ministri piedalījās neformālās pusdienu debatēs, ko vadīja valsts ministre Veronika Varga-Bajuša (Veronika Varga-Bajusz), par kultūras politikas un kultūras nākotni jaunajā ES plānošanas periodā.
