"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padome (izglītība un jaunatne), 2024. gada 25. novembris
Galvenie rezultāti
Jaunatne
Glokālu iespēju nodrošināšana lauku un attālos apvidos dzīvojošiem jauniešiem
Padome apstiprināja secinājumus, kuros aicināja sniegt lielāku atbalstu jauniešiem, kas dzīvo lauku un attālos apvidos, – jo īpaši, uzlabojot piekļuvi “glokālām” iespējām izglītībā un nodarbinātībā, – lai cīnītos ar demogrāfiskiem izaicinājumiem Eiropā. “Glokāls” šajā kontekstā apzīmē spēju domāt globāli un rīkoties vietējā līmenī.
Visiem jauniešiem Eiropā vajadzētu būt vienlīdzīgai piekļuvei kvalitatīvai izglītībai, mācībām un darba iespējām, tomēr pārāk bieži tie, kas dzīvo lauku un attālos apvidos, tiek atstāti novārtā. Šodienas secinājumos ir uzsvērti izaicinājumi, ar kuriem saskaras lauku jaunieši, un dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas veicināt “glokālas” iespējas jauniešiem, lai nodrošinātu viņiem vienlīdzīgas iespējas vietējā līmenī.
Balāžs Hanko, Ungārijas kultūras un inovācijas ministrs
Ministriem notika politikas debates par mainīgajām demogrāfiskajām tendencēm, kas ietekmē lauku jauniešu iespējas. Diskusija koncentrējās uz to, kā sabiedrības novecošana ietekmē darbaspēka trūkumu, konkurētspēju un noturību, kā arī teritoriālo, ekonomisko un sociālo kohēziju.
Ministri uzstājoties pievērsās trim jomām: demogrāfiskajām tendencēm, kuras visvairāk ietekmē jauniešus lauku un attālos apvidos, veidi, kā lauku jauniešiem dot iespējas, lai viņi sekmīgi pilnveidotos vietējā līmenī un paraugprakse visos līmeņos, kā mazināt atšķirības starp reģioniem un novērst lauku depopulāciju.
Ierosinātie pasākumi, ar ko mudināt jauniešus palikt lauku apvidos, cita starpā ietvēra nodrošināt labāku piekļuvi tādiem pamatpakalpojumiem kā izglītība, cenas ziņā pieejami mājokļi, sabiedriskais transports un uzticams platjoslas savienojums, kā arī atbalstu jauniešu organizācijām, kas iedrošina jauniešus aktīvi iesaistīties savā kopienā.
Padome apstiprināja rezolūciju par ES jaunatnes dialoga 10. cikla rezultātiem; dialogs norisinās no 2023. gada vidus līdz 2024. gada beigām. Rezolūcijā ir izklāstīti cikla rezultāti un ieteikumi, kas izrietēja no ES jaunatnes konferences, kura notika 2024. gada 7.–10. septembrī Budapeštā.
ES jaunatnes stratēģijas darba plāns 2025.–2027. gadam
Padome apstiprināja rezolūciju par ES jaunatnes stratēģijas darba plānu, kurā izklāstītas galvenās prioritātes un darbības, kas jāīsteno laikposmā no 2025. līdz 2027. gadam. Tajā jo īpaši aplūkoti Eiropas Jaunatnes mērķi, kuriem pievērsīsies nākamās prezidentvalstu trijotnes.
Sadaļā “Citi jautājumi” tika izskatīti šādi punkti:
ES jaunatnes dialoga neformālo brokastu sanāksmē notikušās diskusijas rezultāti (prezidentvalsts sniegta informācija),
nākamās prezidentvalsts darba programma (Polijas sniegta informācija).
Neformālās brokastis
Saistībā ar ES jaunatnes dialogu notika neformālas brokastis par kopienu nozīmi un paaudžu solidaritāti.
Izglītība
Pievilcīga un ilgtspējīga karjera augstākajā izglītībā
Padome ir pieņēmusi ieteikumu, ar ko mudina ES valstis padarīt karjeru augstākajā izglītībā pievilcīgāku un ilgtspējīgāku.
Ieteikumā uzsvērta nepieciešamība atzīt akadēmiskās karjeras iespēju daudzveidību un izcelts, ka ir svarīgi novērtēt gan pasniedzēja darbu, gan pētniecību.
Tas ietver arī pasākumus, kuru mērķis ir stimulēt augstākās izglītības speciālistus piedalīties plašākā ar karjeru saistītu darbību klāstā, tostarp pārrobežu izglītības darbībās.
ES augstākās izglītības iestādes palīdz attīstīt nākamās paaudzes un nodrošina augsti kvalificētu darbaspēku, kas vajadzīgs mūsu ekonomikām. Šodienas ieteikumā uzsvērts, ka ir svarīgi mācīšanas darbu novērtēt līdzvērtīgā līmenī ar pētniecību, un aicināts vairāk atzīt visas karjeras iespējas un darbības, kas pieejamas akadēmiskajam un profesionālajam personālam.
Balāžs Hanko, Ungārijas kultūras un inovācijas ministrs
Veicināt nākotnes prasībām atbilstošas prasmes un konkurētspēju, izmantojot augstāko izglītību
Ministriem notika politikas debates par nākotnes prasībām atbilstošu prasmju un konkurētspējas veicināšanu, izmantojot augstāko izglītību. Debašu pamatā bija Dragi ziņojuma ieteikumi, un tajās tika pētīta nepieciešamība reaģēt uz darbaspēka pieprasījumu, risinot prasmju trūkuma problēmu.
Konkrētāk, ministri apsprieda, cik lietderīgi ir veicināt nākotnes prasībām atbilstošas prasmes un konkurētspēju, izmantojot pārrobežu sadarbību, piemēram, ar plānoto Eiropas grādu. Viņi arī uzsvēra ieguvumus no investīcijām augstākās izglītības iestādēs kā dzinējspēkos, kuri veicina ES konkurētspēju. Citu aspektu starpā ministri uzsvēra digitālo prasmju un izglītības ilgtspējas jomā nozīmi, kā arī to, ka ir svarīgi pieskaņot augstākās izglītības programmas darba tirgus vajadzībām.
Stratēģiskas partnerības izglītības un mācību jomā
Padomes apstiprināja secinājumus par stratēģiskām partnerībām izglītības un mācību jomā Secinājumos ir uzsvērtas stratēģisko partnerību priekšrocības Eiropas konkurētspējai un dalībvalstis tiek aicinātas veicināt šādas partnerības transnacionālā, valsts, reģionālā un vietējā līmenī.
Savos secinājumos Padome arī aicina Komisiju atbalstīt stratēģisku partnerību un transnacionālas sadarbības izveidi un īstenošanu izglītības un mācību jomā, sniedzot norādījumus un apzinot finansēšanas iespējas.
Sadaļā “Citi jautājumi” tika izskatīti šādi punkti:
nākamās prezidentvalsts darba programma (Polijas sniegta informācija),
MED9 ministru samits par izglītību ilgtspējīgas attīstības un zaļās pārkārtošanās veicināšanai Vidusjūras reģionā (Limasola, 2024. gada 27. jūnijs) (Kipras sniegta informācija).
Neformālas pusdienas
Neformālās pusdienu debates vadīja Ungārijas valsts izglītības valsts ministrs Zoltāns Maruža (Zoltán Maruzsa), galveno uzmanību pievēršot mobilo tālruņu izmantošanai skolās.
“A” punkti
Šodien Padome apstiprināja kopīgo dokumentu par ES 2025. gada vispārējo budžetu. Kopējās saistības ir noteiktas 192 768,6 miljonu EUR apmērā un kopējie maksājumi – 149 615,7 miljonu EUR apmērā, neskaitot apropriācijas, kas paredzētas īpašajiem instrumentiem ārpus daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam.
Padome bez apspriešanas arī pieņēma leģislatīvo un neleģislatīvo “A” punktu sarakstā iekļautos punktus.
