"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padome, 2025. gada 12. un 13. maijs
Galvenie rezultāti
Otrdiena, 13. maijs
Kultūra / audiovizuāli jautājumi
Audiovizuālo mediju pakalpojumi
Padome apstiprināja secinājumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu tiesiskā regulējuma novērtējumu.
Pastāvīgi mainīgajā mediju vidē mums ir vajadzīgi noteikumi, kas ir gan stabili, gan pielāgojami. Šodienas secinājumos ir uzsvērtas vissteidzamākās problēmas, ar kurām saskaras ES audiovizuālo mediju nozare, un aicināts īstenot pieeju, kas nodrošinās, ka visi mūsu iedzīvotāji turpmākajos gados būs aizsargāti pret kaitīgu saturu. Tehnoloģiju attīstība ir neizbēgama – mūsu uzdevums ir nevis noliegt šīs pārmaiņas, bet gan sagatavoties to efektīvai izmantošanai.
Hanna Vroblevska, Polijas kultūras un nacionālā mantojuma ministre
Savos secinājumos Padome uzsver Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas būtisko nozīmi tiesiskā regulējuma nodrošināšanā, ar ko aizsargā un veicina daudzveidīgu, taisnīgu, drošu, uzticamu un konkurētspējīgu audiovizuālo mediju tirgu ES, kā arī nodrošina neatkarīgu, uzticamu un kultūras ziņā daudzveidīgu audiovizuālo saturu.
Ministri apstiprināja Padomes secinājumus par atbalstu jaunajiem māksliniekiem un kultūras un radošo profesiju pārstāvjiem karjeras uzsākšanai.
Mākslinieki un kultūras jomas darbinieki un atbalsts kultūras un radošajām nozarēm ir dažas no galvenajām prioritātēm ES 2023.–2026. gada darba plānā kultūras jomā. Tomēr jaunie mākslinieki un autori joprojām saskaras ar daudziem izaicinājumiem, un šo secinājumu mērķis ir pievērsties šiem izaicinājumiem, izmantojot vairākas ierosinātās iniciatīvas un darbības.
Kultūras kompass un programmas “Radošā Eiropa” nākotne
Ministri piedalījās politikas debatēs par diviem tematiem: topošā programma “Radošā Eiropa” un gaidāmais stratēģiskais satvars kultūrai, kas pazīstams kā “Kultūras kompass”.
Jo īpaši viņi apsprieda pašreizējos izaicinājumus, ar kuriem saskaras kultūras un radošās nozares, un to, vai un cik lielā mērā programma “Radošā Eiropa” būtu jāpielāgo, lai labāk pievērstos šiem izaicinājumiem.
Ministri apsprieda arī to, kā Kultūras kompass var izjaukt status quo un nodrošināt, ka līdztekus jaunajām politiskajām prioritātēm, kas rodas ES un dalībvalstu līmenī, tiek atzīta kultūras stratēģiskā nozīme.
Eiropas filmu finansēšanas un regulējuma modeļa panākumi (Francijas sniegta informācija)
Kiruna: Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2029. gadā (Zviedrijas sniegta informācija)
Kemnicas baltā grāmata – 40 ieteikumi no programmas “Eiropas kultūras galvaspilsētas” 40 gadu pieredzes (Vācijas sniegta informācija)
Kultūras un radošo nozaru nozīme MI attīstībā: autortiesību un saistītu tiesību aizsardzība un pārredzamības nodrošināšana MI aktā paredzētajā prakses kodeksā (Spānijas un Portugāles sniegta informācija, ko atbalsta Itālija)
MONDIACULT 2025: UNESCO Pasaules konference par kultūras politiku un ilgtspējīgu attīstību (Barselona, 2025. gada 29. septembris–1. oktobris) (Spānijas sniegta informācija)
Mediju īpašumtiesību un finansējuma pārredzamība (Horvātijas sniegta informācija)
Globālā atbalsta veicināšana Ukrainas kultūrai un kultūras mantojumam Ukrainas atveseļošanas konferencē (Roma, 2025. gada 10. un 11. jūlijs) (Itālijas sniegta informācija)
ES sadarbības kultūrā ieguldījums kopīgā Eiropas atcerē un ES noturības stiprināšanā (Lietuvas, Igaunijas un Latvijas sniegta informācija)
Kultūras ieguldījums ES sagatavotībā: digitālā kultūras mantojuma saglabāšana ilgtermiņā (Igaunijas sniegta informācija)
Nākamās prezidentvalsts darba programma (Dānijas sniegta informācija)
Padome apstiprināja secinājumus par integrētu pieeju sportam un fiziskajai aktivitātei izglītības kontekstā.
Bērni un jaunieši kļūst arvien mazkustīgāki, un tas var nopietni ietekmēt viņu fizisko un psihoemocionālo veselību. Lielāks uzsvars uz fiziskajām aktivitātēm izglītībā un labāka piekļuve skolu sporta infrastruktūrai var palīdzēt cīnīties pret šo satraucošo tendenci, veicinot veselīgus paradumus un vēlmi kustēties visa mūža garumā.
Pjotrs Boriss, Sporta un tūrisma ministrijas valsts sekretārs
Secinājumu mērķis ir risināt pašreizējās problēmas saistībā ar fizisko aktivitāšu līmeņa paaugstināšanu bērnu un jauniešu vidū un sporta popularizēšanu kā instrumentu fiziskās un psihoemocionālās veselības vajadzībām, jo īpaši, izskatot, kā skolas kontekstu (nodarbību laikā un ārpus tām) var izmantot, lai fiziskās aktivitātes iekļautu ikdienas dzīvē.
Padomē notika politikas debates par sportistu lomu sporta politikas veidošanā. Ministri pievērsa uzmanību tam, cik vērtīga ir sportistu pieredze un profesionālie atzinumi, un apsprieda veidus, kā viņus iesaistīt sporta politikas veidošanā un īstenošanā visos līmeņos, jo īpaši attiecībā uz problēmu apzināšanu, risinājumu ierosināšanu un to, lai politika atspoguļotu sporta kopienas vajadzības.
Sadaļā “Citi jautājumi” tika izskatīti šādi punkti:
Krievijas pilna mēroga iebrukuma ietekme uz Ukrainas sporta nozari (prezidentvalsts sniegta informācija)
XXV Ziemas olimpisko un paraolimpisko spēļu (Milāna–Kortīna, 2026) Eiropas un sociālā dimensija: liela mēroga sporta pasākumi, Eiropas sporta modelis un brīvprātīgā darba nozīme (Itālijas sniegta informācija)
Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA): Dibināšanas valdes sanāksme 2024. gada 5. decembrī (ES dalībvalstu pārstāvja WADA Dibināšanas valdē sniegta informācija)
2025. gada 9. maijs: Sports atzīmē Eiropas dienu (Spānijas sniegta informācija)
Nākamās prezidentvalsts darba programma (Dānijas sniegta informācija)
Neformālas pusdienas
Sporta ministri piedalījās neformālās pusdienu debatēs par starpnozaru sadarbību sporta un fiziskās aktivitātes veicināšanai skolās.
Kā daļu no augstākās izglītības paketes Padome pieņēma ieteikumu par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas un atzīšanas sistēmu augstākajā izglītībā un apstiprināja rezolūciju par kopīga Eiropas grāda marķējumu un turpmākajiem pasākumiem ceļā uz iespējamu kopīgu Eiropas grādu.
Šodien panāktās vienošanās mūs tuvina vienai no galvenajām stratēģiskajām prioritātēm Eiropas Savienības augstākās izglītības nākotnei – iespējams kopīgs Eiropas grāds, kas palielinātu Eiropas augstākās izglītības pievilcību un konkurētspēju pasaules mērogā. Šīs vienošanās ir svarīgs pagrieziena punkts mūsu centienos padziļināt Eiropas sadarbību augstākās izglītības nozarē un stiprināt tās pozīciju pasaulē.
Andžejs Šeptickis, Polijas zinātnes un augstākās izglītības ministra vietnieks
Ieteikumā galvenā uzmanība ir pievērsta kvalitātes nodrošināšanas sistēmu uzlabošanai augstākajā izglītībā, lai veicinātu uzticēšanos, pārskatatbildību un transnacionālo sadarbību visā ES. Tas ietver kritēriju kopumu, uz kuru pamata varētu piešķirt kopīga Eiropas grāda marķējumu kopīgām programmām, ko īsteno, izmantojot transnacionālu sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm no dažādām valstīm, tostarp vismaz divām ES dalībvalstīm. Rezolūcijā ir izklāstīts Padomes redzējums par kopīga Eiropas grāda marķējumu un ierosināts ceļvedis ar trim posmiem, kas jāīsteno līdz 2029. gadam.
Iekļaujoša un uz izglītības guvējiem orientēta prakse
ES dalībvalstu ministri apstiprināja secinājumus par iekļaujošu un uz izglītības guvējiem orientētu praksi pirmsskolas izglītībā un aprūpē un skolas izglītībā. Secinājumos ir atspoguļota nepieciešamība veidot noturīgākas un iekļaujošākas izglītības un mācību sistēmas un nodrošināt ikvienam piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai, mācībām un mūžizglītībai.
Padome rīkoja politikas debates par Prasmju savienības lomu Eiropas izglītības telpas stiprināšanā.
Ministri apsprieda to, kā Savienība un Eiropas izglītības telpa varētu vislabāk viena otru papildināt kvalitatīvas, iekļaujošas izglītības un mācību nodrošināšanā visiem izglītojamajiem, vienlaikus izvairoties no dublēšanās un nevajadzīga administratīvā sloga.
Viņi arī apmainījās viedokļiem par to, kuriem Prasmju savienības galvenajiem elementiem būtu jāpiešķir prioritāte, lai atbalstītu EIT mērķus, un pētīja, kā varētu vienkāršot pārvaldību, lai nodrošinātu lielāku saskaņotību un ātrāku lēmumu pieņemšanu.
Sadaļā “Citi jautājumi” tika izskatīti šādi punkti:
Ar izglītības palīdzību palielināt informētību par ES (prezidentvalsts sniegta informācija)
Negatīvā ietekme, kāda ir viedtālruņu izmantošanai skolās (Austrijas, Itālijas un Zviedrijas sniegta informācija)
Neformāla konference Romā 2025. gada 27. un 28. jūnijā “Viens gads pēc G7 ministru sanāksmes par izglītību: kādi soļi jāsper, lai vēl vairāk uzlabotu sadarbību izglītības jomā?” (Itālijas sniegta informācija)
ES sadarbības izglītībā ieguldījums informētības palielināšanā par totalitārajiem režīmiem un ES noturības stiprināšanā (Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sniegta informācija)
Septītais ESAO globālais forums par izglītības un prasmju nākotni 2040. gadā Bratislavā 2025. gada 24.–26. novembrī (Slovākijas sniegta informācija)
Nākamās prezidentvalsts darba programma (Dānijas sniegta informācija)
Neformālas pusdienas
Notika neformālas pusdienlaika debates par tēmu “Izglītības un mācību sistēmu noturība un sagatavotība”.
Padomē notika politikas debates par dezinformāciju, manipulācijām un draudiem kibertelpā un to ietekmi uz jauniešu dzīvi.
Jaunieši arvien biežāk saskaras ar dezinformāciju tiešsaistē, kas kropļo viņu priekšstatu par kritiski svarīgiem jautājumiem un negatīvi ietekmē viņu psihoemocionālo veselību. Lai cīnītos pret šo pieaugošo apdraudējumu, mums ir jārīkojas ES līmenī, lai veicinātu digitālo pratību un medijpratību jaunāko paaudžu vidū, palīdzot tām veidot lielāku noturību pret manipulācijām tiešsaistē un veicinot drošāku digitālo vidi.
Barbara Novacka, Polijas izglītības ministre
Jo īpaši ministri apsprieda to, kā labāk nodrošināt jauniešiem digitālās prasmes, kritiskās domāšanas prasmes un medijpratību, kas vajadzīgas, lai izvērtētu tiešsaistes saturu un veidotu noturību pret dezinformāciju un manipulācijām digitālajā vidē.
Viņi ari ierosināja instrumentus un darbības ES līmenī, kas varētu uzlabot jauniešu noturību pret dezinformāciju un manipulācijām tiešsaistē, veicināt pozitīvu un atbildīgu iesaisti digitālo rīku izmantošanā un labāk sagatavot viņus informētai un aktīvai demokrātiskai līdzdalībai digitālajā laikmetā.
ES dalībvalstu jaunatnes lietu ministri apstiprināja Padomes secinājumus par tādu jauniešu kopienu Eiropā, kas balstīta Eiropas vērtībās kopīgai un drošai Eiropai.
Saskaņā ar prezidentvalsts Polijas prioritātēm secinājumos ir izskatīti veidi, kā stiprināt Eiropas identitāti Eiropas jauniešu vidū, jo īpaši, veicinot tādus aspektus kā izglītība un mācības par demokrātisku pilsoniskumu, digitālā pratība un medijpratība, kā arī kopienas veidošana.
Tie atspoguļo rezultātus, kas gūti ES jaunatnes konferencē, kura ES jaunatnes dialoga ietvaros martā notika Ļubļinā.
Ministri apstiprināja Padomes rezolūciju, ar ko pārskata pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai.
Rezolūcijas mērķis ir atjaunināt pārvaldību ES jaunatnes stratēģijas 2019.–2027. gadam ietvaros, ņemot vērā norises un atziņas, kas gūtas kopš iepriekšējās pārskatīšanas 2019. gadā.
Sadaļā “Citi jautājumi” tika izskatīti šādi punkti:
ES jaunatnes dialoga neformālo brokastu sanāksmē notikušās diskusijas rezultāti (prezidentvalsts sniegta informācija),
Krievijas pilna mēroga iebrukuma ietekme uz Ukrainas jauniešiem (prezidentvalsts sniegta informācija)
ES sadarbības, izmantojot jaunatnes politiku, ieguldījums kopīgas Eiropas atceres veicināšanā un ES noturības stiprināšanā (Lietuvas sniegta informācija, ko atbalsta Igaunija un Latvija)
Nākamās prezidentvalsts darba programma (Dānijas sniegta informācija)
Neformālās brokastis
Notika neformāla brokastu sanāksme ar nosaukumu “Savienoti, bet par kādu cenu? Jaunatne, sociālie mediji un labbūtības tiešsaistē nākotne”.
