"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Padomē notika visaptveroša un stratēģiska diskusija par ES un Krievijas attiecībām.
Debatēs tika rasts kopīgs novērtējums, ka Krievija virzās uz autoritāru valsti un prom no Eiropas. Ministri atkārtoti apliecināja savu nodomu vienotību un apsprieda, kā attiecības ar Krieviju varētu veidot saskaņā ar pieciem pamatprincipiem, un galveno uzmanību pievērsa šādiem jautājumiem: vēršanās pret starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem, dezinformācijas un kiberuzbrukumu ierobežošana, taču arī iesaiste ES interesējošos jautājumos.
Ņemot vērā jaunākos notikumus, ministri vienojās turpināt darbu pie turpmākiem ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Reaģējot uz notikumiem saistībā ar Navaļnija (Navalny) kunga situāciju, mēs panācām politisku vienošanos noteikt ierobežojošus pasākumus pret tiem, kas ir atbildīgi par viņa apcietināšanu, notiesāšanu un vajāšanu. Šajā nolūkā mēs pirmo reizi izmantosim ES globālo cilvēktiesību režīmu.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Viņi arī vienojās palielināt atbalstu visiem tiem, kas valstī ir iesaistījušies politisko un pilsonisko brīvību aizstāvēšanā.
Spilgtākie mirkļi Ārlietu padomes sanāksmē, kas notika Briselē 2021. gada 22. februārī
Videokonference ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu (Antony Blinken)
Padome, izmantojot videokonferenci, apmainījās viedokļiem ar jauno ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu (Antony Blinken) par būtiskāko darba kārtību ES un ASV sadarbībai svarīgākajos globālajos, ārpolitikas un drošības politikas jautājumos.
Tā bija pirmā augsta līmeņa mijiedarbība starp ES un jauno ASV administrāciju – mēnesi pēc tās stāšanās amatā. Diskusija parādīja pušu nodomu ne tikai padziļināt ES un ASV partnerību, bet arī to nodomu veidot kopīgu globālo līderību cīņā pret pandēmiju un pievēršoties atveseļošanai, mazinot klimata pārmaiņas un nodrošinot demokrātisko vērtību veicināšanu.
Diskusijā tika skartas starptautiskās iespējas un izaicinājumi, piemēram, attiecības ar Ķīnu un Krieviju, Irāna, kā arī drošība un aizsardzība.
Honkonga
Padome tika informēta par situācijas pasliktināšanos un vienojās par īstermiņa un ilgtermiņa darbību kopumu papildus sākotnējam atbildes pasākumu kopumam, kas tika pieņemts pagājušā gada jūlijā.
Tūlītējie pasākumi ietver lielāku atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, koordinācijas pastiprināšanu ar līdzīgi domājošiem partneriem un attiecīgu iestāžu informēšanu.
Padome arī pievērsās tam, kā situācijas pasliktināšanās Honkongā ietekmē plašākas attiecības ar Ķīnu.
Aktuālie jautājumi
Augstais pārstāvis Borels ministrus informēja par Mjanmu un ES reakciju uz 1. februāra militāro apvērsumu, un Padome pieņēma secinājumus par šo jautājumu.
Ministri panāca politisku vienošanos piemērot sankcijas, kas vērstas pret militārpersonām, kuras ir atbildīgas par apvērsumu, un to ekonomiskajām interesēm. Tika arī nolemts, ka valsts valdības reformu programmām tiks pārtraukts jebkāds tiešs finansiāls atbalsts no ES attīstības palīdzības. Tajā pašā laikā tika panākta vienošanās, ka ES turpinās atbalstīt pilsonisko sabiedrību un sniegt pamatpakalpojumus Mjanmas iedzīvotājiem.
Ministri apmainījās viedokļiem par Somijas ārlietu ministra ziņojumu, kurš Augstā pārstāvja vārdā 7.–10. februārī apmeklēja Sudānu un Etiopiju. Ministri vienojās, ka steidzami ir vajadzīga pilnīga un tūlītēja humānās palīdzības piekļuve Tigrajai. Viņi arī vienojās, ka ir nepieciešams izmeklēt apgalvojumus par cilvēktiesību pārkāpumiem un izbeigt etnisko vardarbību un diskrimināciju, kā arī garantēt starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu.
Padome apsprieda arī situāciju saistībā ar Irānu un bažas raisošos nesenos notikumus kodolenerģētikas jomā. Konsekventi tika uzsvērts, ka ir jāatsāk Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (KVRP) pilnīga īstenošana, – gan attiecībā uz saistībām kodolenerģijas jomā, gan saistībā ar sankciju atcelšanu.
Noslēgumā Augstais pārstāvis izvirzīja jautājumu par situācijas turpmāku pasliktināšanos Baltkrievijā un nemitīgo vēršanos pret cilvēktiesību aizstāvjiem, pilsonisko sabiedrību un žurnālistiem. Viņš sacīja, ka ES apsvērs iespēju pieņemt turpmākas sankcijas un ka tā atbalstīs Baltkrievijas tautu tās leģitīmajā prasībā pēc demokrātijas, atbalstot pilsonisko sabiedrību un sodot tos, kuri tai liedz izmantot pamattiesības.
Citi jautājumi
Padome apstiprināja secinājumus par cilvēktiesībās balstītu atveseļošanu pēc Covid-19 un ES prioritātēm ANO cilvēktiesību forumos 2021. gadā.