"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Neformāla ārlietu un iekšlietu ministru videokonference, 2021. gada 15. marts
Galvenie rezultāti
Ārlietu un iekšlietu ministri videokonferencē kopīgi debatēja par ES migrācijas politikas ārējiem aspektiem saskaņā ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu.
Videokonferenci kopīgi vadīja ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels (Josep Borrell) un Portugāles iekšlietu ministrs Eduardu Kabrita (Eduardo Cabrita).
Lai ES migrācijas politika būtu sekmīga, ir vajadzīga cieša sadarbība ar mūsu trešo valstu partneriem, un mūsu vēstījums šodien ir skaidrs: tagad ir laiks rīkoties! Laiks panākt konkrētus rezultātus. Mēs sadarbosimies, lai izveidotu migrācijas partnerības, kas būtu labāk pielāgotas mūsu partneru prioritātēm un ciešāk integrētas mūsu plašākās attiecībās.
Eduardu Kabrita, Portugāles iekšlietu ministrs
ES vēlas nodrošināt un tai ir jānodrošina, ka migrācija visos tās aspektos kļūst par svarīgu elementu mūsu vispārējās attiecībās ar trešām valstīm. Regulāra, labi pārvaldīta un droša migrācija var būt papildu instruments, kas kalpo ES ārpolitikai, un ieguvums mūsu un partneru ekonomikai.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Debatēs ministri īpašu uzmanību pievērsa migrācijai kā svarīgam elementam attiecībās ar galvenajām trešām valstīm. Viņi apsprieda, kā visaptverošā un savstarpēji izdevīgā veidā vislabāk attīstīt un vēl vairāk uzlabot sadarbību starp izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm.
Ministri uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi īstenot līdzsvarotu pieeju, kurā ņemti vērā visi attiecīgie migrācijas politikas aspekti. Viņi arī atkārtoti uzsvēra, ka ir jāmobilizē visas attiecīgās politikas jomas un ES rīcībā esošie instrumenti, lai atbalstītu šīs visaptverošās, līdzsvarotās un savstarpēji izdevīgās partnerības, tostarp attīstības sadarbību, vīzu režīmu, tirdzniecību un ieguldījumus, nodarbinātību un izglītību. Būtiska nozīme būs arī saskaņotākam, stratēģiskākam, elastīgākam un fokusētākam ES finansējumam. Būtu jāturpina attīstīt jaunas politikas pieejas, piemēram, ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna partnerību pēc Kotonū nolīguma darbības beigām, un neseno Komisijas programmu dienvidu kaimiņreģionam.
Diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta arī tam, kā uzlabot koordināciju un sadarbību ES iekšienē, lai sasniegtu migrācijas mērķus. Ministri jo īpaši izklāstīja, kā ES un dalībvalstu instrumenti un resursi, tostarp finanšu resursi, varētu viens otru pastiprināt, lai risinātu kopīgas problēmas, kas saistītas ar neatbilstīgu migrāciju un piespiedu pārvietošanu, vienlaikus arī pievēršoties iespējām, ko labi pārvaldīta migrācija var sniegt.
Vispārīgs secinājums pēc šodien paveiktajiem darbiem bija – skaidrs, ka ir svarīgi regulārāk sasaukt sanāksmes starp ārlietu un iekšlietu ministriem, piemēram, tādas kā sanāksme, ko organizēja Padomes prezidentvalsts Portugāle. Lielākā daļa delegāciju uzsvēra arī, ka jāgarantē ļoti pragmatiska pieeja iniciatīvām, kas tagad un turpmāk tiks veidotas kopā ar partnervalstīm. Tika pausts skaidrs aicinājums sagatavot ceļvežus ar konkrētiem grafikiem un nospraustiem mērķiem, lai panāktu šīs savstarpēji izdevīgās partnerības.
Sadaļā "Citi jautājumi" prezidentvalsts iepazīstināja ar elementiem priekšlikumā par visaptverošu dialogu par tieslietām un iekšlietām ar partnervalstīm Ziemeļāfrikā.