"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Pēc tam, kad Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha) ar videokonferences starpniecību bija informējis ES kolēģus par jaunākajiem notikumiem uz vietas un visneatliekamākajām Ukrainas vajadzībām, Ārlietu padome apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Pēc tam Padome, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, pieņēma piecpadsmito individuālo un ekonomisko ierobežojošo pasākumu kopumu.
Šodien mēs pieņēmām 15. sankciju paketi pret Krieviju. Šī sankciju kārta ir vērsta pret “ēnu floti” un Ziemeļkorejas amatpersonām un pirmo reizi arī pret Ķīnas uzņēmumiem, kas ražo bezpilota lidaparātus Maskavas vajadzībām.
Mūsu vēstījums ir ļoti skaidrs – jūs nevarat uzkurināt karu Eiropā un tikt cauri sveikā.
Vienlaikus ir vajadzīgs mūsu atbalsts Ukrainai kaujaslaukā. Jo spēcīgāki viņi būs kaujaslaukā, jo spēcīgāki viņi būs arī pie sarunu galda. Ne tikai ļaut noturēties, bet arī novirzīt spēku samēru par labu viņiem, jo Putins neapstāsies, kamēr viņš netiks apstādināts.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Pēc tam padome apsprieda ES militāro atbalstu Ukrainai. Augstā pārstāve uzsvēra nepieciešamību darīt vairāk, jo īpaši attiecībā uz munīciju, pretgaisa aizsardzību un vispārīgāku atbalstu Ukrainas aizsardzības industrijai. Viņa arī atgādināja ES ministriem par vajadzībām, kas saistītas ar sagatavošanos ziemas apstākļiem.
Visbeidzot, Padome saskaņā ar šo režīmu pieņēma pirmo sarakstu kopumu, reaģējot uz Krievijas destabilizējošām darbībām.
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par nesenajām norisēm Gruzijā un par to ietekmi uz Gruzijas tautu un Gruzijas virzību uz Eiropu pēc tam, kad valdība 28. novembrī paziņoja par savu nodomu apturēt valsts pievienošanās procesu ES līdz 2028. gadam, kam sekoja masveida protesti, un par pieaugošo vardarbību pret protestētājiem, medijiem un politisko opozīciju.
Gruzijā situācija nevirzās tās tautai pozitīvā virzienā. Demokrātiskas valstis neapspiež opozīcijas balsis un neierobežo mediju brīvību.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Augstā pārstāve uzsvēra, ka ES ir samazinājusi politiskos kontaktus un apturējusi finansējumu Gruzijas valdībai, un paziņoja, ka ir bijusi vienprātība par nepieciešamību apturēt bezvīzu režīmu diplomātisko pasu turētājiem. Komisija jau šogad iesniegs priekšlikumu par to.
Padome vienojās, ka arī turpmāk ES atbalstīs Gruzijas tautu, tostarp, novirzot iestāžu finansējumu pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgiem medijiem.
Situācija Tuvajos Austrumos, tostarp Sīrijā
Ārlietu padome apsprieda jaunākās norises Sīrijā.
Augstā pārstāve informēja ES ministrus par dalību Jordānijas Karalistes rīkotajā starptautiskā sanāksmē, kur viņa tikās ar arābu valstu, kā arī Turcijas un Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministriem, lai apspriestu pamatprincipus iesaistei ar Sīrijas jauno vadību. Augstā pārstāve arī paziņoja, ka ES delegācijas Sīrijā vadītājs, kurš patlaban atrodas Libānā, ir devies uz Damasku nolūkā izveidot kontaktus ar jaunajām valsts iestādēm un nodot ES vēstījumus.
Padomes diskusijās tika uzsvērta ES vienprātība par Sīrijas teritoriālās integritātes, neatkarības un suverenitātes principiem, kā arī par pārskatatbildību, iekļautību, minoritāšu un sieviešu tiesību ievērošanu. Ministri apstiprināja, ka pārejas procesam ir jābūt Sīrijas vadītam un Sīrijas pārvaldītam un tam ir jāatspoguļo Sīrijas tauta visā tās daudzveidībā.
Ekstrēmismam, Krievijai un Irānai nevajadzētu būt par daļu no Sīrijas nākotnes.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Augstā pārstāve uzsvēra, ka Eiropas Savienība joprojām ir lielākā humānās palīdzības sniedzēja Sīrijas iedzīvotājiem – to apliecina gaisa tilts, ko ES izveidoja tūlīt pēc režīma krišanas un kas nodrošināja 100 tonnu humānās palīdzības, lai sniegtu atbalstu veselības, izglītības un patvēruma jomā.
2025. gadā ES rīkos devīto Briseles un Sīrijas konferenci, lai atbalstītu Sīrijas iedzīvotājus pārejas laikā.
Pēc tam Padome apsprieda plašākas norises Tuvajos Austrumos un Gazā.
Ministri atkārtoti aicināja panākt pamieru, atbrīvot ķīlniekus un sniegt pietiekamu un netraucētu humāno palīdzību. Viņi arī apstiprināja savu atbalstu divu valstu risinājumam.
Augstā pārstāve paziņoja, ka viņa ierosina pēc iespējas drīz sasaukt Asociācijas padomi ar Izraēlu, kam sekos pirmais augsta līmeņa dialogs ar Palestīniešu pašpārvaldi.
Aktuālie notikumi
Saistībā ar aktuālajiem notikumiem Padome apmainījās viedokļiem par Baltkrieviju pirms tā saucamajām prezidenta vēlēšanām, kas paredzētas 2025. gada 26. janvārī.
