"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Pēc tam, kad Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha) ar videokonferences starpniecību bija informējis ES kolēģus par jaunākajiem notikumiem uz vietas un visneatliekamākajām Ukrainas vajadzībām, Ārlietu padome apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Sekojošajā ES27 diskusijā ministri apsprieda to, kā palielināt ES militāro atbalstu Ukrainai, un saistībā ar to, ka Krievijas Federācija turpina darbības, kas destabilizē situāciju Ukrainā, vienojās atjaunot ES ierobežojošos pasākumus vēl uz sešiem mēnešiem, proti, līdz 2025. gada 31. jūlijam.
Eiropa ir Kijivas lielākais starptautiskais līdzekļu devējs. Kopumā esam nodrošinājuši vairāk nekā 134 miljardus EUR. Taču ir skaidrs, ka Ukrainai ir vajadzīgs vairāk. Frontes līnija virzās uz rietumiem, bet tai būtu jāvirzās uz austrumiem. Ukrainai ir nepieciešams vairāk munīcijas, pretgaisa aizsardzības aprīkojuma un apmācītu karavīru – to šodienas videokonferencē uzsvēra arī ārlietu ministrs Sibiha. Apjomīgāks militārais atbalsts Ukrainai un stingrākas sankcijas pret Krieviju ir vienas monētas divas puses. Lielāks militārais atbalsts Ukrainai ir ļoti svarīgs arī mūsu pašu drošībai.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ārlietu padome apsprieda ES attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm pēc prezidenta Trampa inaugurācijas.
Ministru diskusiju mērķis bija panākt dalībvalstu kopīgu izpratni par transatlantiskajām attiecībām: apzināt problēmas, vienoties par prioritātēm, apzināt iespējas pozitīvai programmai un koordinēt iesaisti.
Sanāksmes beigās Augstā pārstāve uzsvēra, ka jaunās ASV administrācijas politika būtiski ietekmē Eiropas Savienību un ka Eiropai ir jābūt vienotai un arī turpmāk jārīkojas vienoti.
Eiropa ir ekonomikas smagsvars un ģeopolitiska partnere, un Amerikas Savienotās Valstis ir mūsu tuvākais sabiedrotais. Mūsu pretinieki ļoti cieši sadarbojas. Tas jādara arī mums. Eiropa un Ziemeļamerika kopā ir spēcīgākas un drošākas.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par ES atbalstu Sīrijai un ES sankciju satvara mīkstināšanu.
Šodien panācām politisku vienošanos par to, lai sāktu mīkstināt sankcijas pret Sīriju. Tas varētu stimulēt Sīrijas ekonomiku un palīdzēt valstij atgūties. Mūsu mērķis ir strauji virzīties uz priekšu, tomēr gadījumā, ja situācija pasliktināsies, esam arī gatavi mainīt kursu pretējā virzienā. Vienlaikus mēs pastiprināsim humānās palīdzības un atjaunošanas centienus.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Attiecībā uz situāciju Izraēlā un Gazā Padome atzinīgi novērtēja ķīlnieku atbrīvošanu un 15. janvārī izziņoto pamieru.
Augstā pārstāve paziņoja, ka ES atbalstīs pamiera īstenošanu, tostarp pārceļot ES civilo misiju uz Rafu, lai uzraudzītu robežpārbaudes.
Viņa arī paziņoja, ka ir piemērots brīdis, lai 2025. gadā rīkotu ES un Libānas Asociācijas padomes sanāksmi.
Ministru diskusijās tika pieminēta arī Irāna: dalībvalstis skaidri norādīja, ka ir jāizbeidz prakse aizturēt ārvalstniekus, lai gūtu politisku ietekmi.
Padome neformālu brokastu laikā diskutēja par hibrīddraudiem.
Krievijas hibrīddarbības kļūst arvien biežākas un intensīvākas [...]. Baltijas jūrā ir novēroti apjomīgi zemūdens iekārtu bojājumi. Mūsu nespēja novērst šādas darbības raida bīstamu signālu jebkuram agresoram. Vājums viņiem nozīmē zaļo gaismu. Tagad kopīgiem spēkiem uzlabosim situācijas apzināšanos, gatavību un noturību.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Padomes secinājumi un citi lēmumi
Padome apstiprināja secinājumus par Eiropas Savienības prioritātēm Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību forumos 2025. gadā.
– iecēla Pēteru Serensenu (Peter Sørensen) par ES īpašo pārstāvi (ESĪP) Belgradas un Prištinas dialogā uz laikposmu no 2025. gada 1. februāra līdz 2026. gada 28. februārim;
