Vispārējo lietu padome, 19.11.2019., 2019. gada 19. novembris

Galvenie rezultāti

Tiesiskuma stiprināšana Eiropas Savienībā

Padome pārskatīja ikgadējo dialogu par tiesiskumu un apsprieda secinājumus par šo jautājumu. Tā kā par tekstu netika panākts konsenss, prezidentvalsts nolēma nākt klajā ar prezidentvalsts secinājumiem. Prezidentvalsts konstatēja, ka tekstu atbalsta vai pret to neiebilst 26 delegācijas.

Secinājumos tiek ierosināts pašreizējās tematiskās diskusijas, kas ir daļa no Padomes dialoga par tiesiskumu, pārveidot par vispārīgākām ikgadējām debatēm par stāvokli tiesiskuma jomā Eiropas Savienībā, aptverot visas dalībvalstis un iekļaujot pozitīvas un negatīvas tendences. Dalībvalstis, kas atbalsta šos secinājumus, arī piekrīt, ka šajā ikgadējā izvērtējumā varētu izmantot Komisijas jaunos gada ziņojumus par tiesiskumu, un vienlaikus aicina Komisiju cieši iesaistīt dalībvalstis to sagatavošanā.

• Prezidentvalsts secinājumi par ikgadējā dialoga par tiesiskumu izvērtēšanu

Padome arī rīkoja viedokļu apmaiņu ar ES Pamattiesību aģentūras direktoru Maiklu O'Flahertiju (Michael O'Flaherty) par saikni starp demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām.

O'Flahertija kungs uzsvēra, ka pamattiesības Eiropas Savienībā ir neatņemama tiesiskuma daļa un ka visām darbībām šajā jomā vajadzētu būt balstītām uz pierādījumiem, lai nodrošinātu objektivitāti, nediskrimināciju un vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm.

Tiesiskums, pamattiesības un demokrātija ir nedalāmi. Tie pastāv vai beidz eksistēt visi kopā. Kā Padomes prezidentvalsts mēs darām visu iespējamo, lai saglabātu un stiprinātu šo kopīgo vērtību pamatu. Kas gan varētu būt svarīgāk? Prezidentvalsts secinājumus atbalstīja lielākā daļa dalībvalstu. Mēs ceram un ticam, ka tie būs noderīgas norādes turpmākajam darbam.

Titi Tupurainena, Somijas Eiropas lietu ministre

Paplašināšanās

Padome apsprieda pašreizējo stāvokli saistībā ar paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu – pēc Eiropadomes oktobra sanāksmes.

Diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta iespējamiem veidiem, kā atvieglot nākamo diskusiju Eiropadomē, kad tā nākampavasar atgriezīsies pie jautājuma par paplašināšanos.

Diskusijas noslēgumā prezidentvalsts ņēma vērā dalībvalstu kopīgo apņemšanos attiecībā uz Rietumbalkānu Eiropas perspektīvu un pastāvīgu iesaisti ar šo reģionu. Prezidentvalsts arī atzīmēja kopīgu izpratni par to, ka ir lietderīgi izvērtēt pievienošanās sarunu procesa efektivitāti, kā arī turpināt informēt par reformu progresu.

Nākamā daudzgadu finanšu shēma

Padome izvērtēja darbu pie daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam. Prezidentvalsts norādīja, ka pilnu sarunu satvaru ar skaitļiem sarunu pēdējam posmam tā plāno iesniegt novembra beigās. Vispārējo lietu padomes sanāksmē decembrī ministri rīkotu debates par sarunu satvaru pirms Eiropadomes sanāksmes.

Eiropadomes decembra sanāksme

Ministri sāka gatavošanos Eiropadomes 2019. gada 12. un 13. decembra sanāksmei, izskatot darba kārtības projektu ar norādēm.

Saskaņā ar jūnija secinājumiem ir paredzēts, ka decembrī Eiropadome atgriezīsies pie klimata pārmaiņu jautājuma. Līderi jo īpaši koncentrēsies uz mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Mērķis ir pabeigt norādes saistībā ar to, lai 2020. gada sākumā pieņemtu ES ilgtermiņa stratēģiju un iesniegtu to ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.

Gaidāms arī, ka pēc tam, kad prezidentvalsts būs iesniegusi sarunu satvaru ar skaitļiem, līderi rīkos diskusiju pēc būtības par nākamo DFS.

Atkarībā no notikumu attīstības Eiropadome, iespējams, pievērsīsies konkrētiem ārpolitikas jautājumiem.

Okeāni un jūras

Padome bez diskusijas pieņēma secinājumus par okeāniem un jūrām, kuros uzsvērts, ka klimata pārmaiņas ir tiešs un eksistenciāls apdraudējums dzīvībai okeānos un jūrās visā pasaulē. Secinājumos tiek aicināts pastiprināt politikas pasākumus visos pārvaldības līmeņos, lai aizsargātu jūras un piekrastes ekosistēmas.

• Padomes secinājumi par okeāniem un jūrām (paziņojums presei, 19.11.2019.)