"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Eiropas lietu ministru videokonference, 2020. gada 17. novembris
Galvenie rezultāti
Dialogs par tiesiskumu
Ministri pirmo reizi rīkoja debates ikgadējā dialoga par tiesiskumu ietvaros, galveno uzmanību pievēršot situācijai piecās konkrētās dalībvalstīs. Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija un Igaunija bija pirmās valstis, kurās tika izskatītas galvenās norises [protokola secība].
Viens no diskusiju elementiem bija Eiropas Komisijas pirmais gada ziņojums par tiesiskumu, kas tika publicēts pagājušā gada septembrī un kas aptvēra četrus tematus: tiesu sistēmas; korupcijas apkarošanas regulējums; mediju plurālisms; citi institucionālie jautājumi, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu.
Diskusijas par konkrētām valstīm ir pilnīgi jauns elements Padomes ikgadējā dialogā par tiesiskumu. Mērķis ir radīt pozitīvu un konstruktīvu gaisotni, kurā savlaicīgi var identificēt problemātiskās norises un kurā var apmainīties ar paraugpraksi. Tādējādi mēs vēlamies izveidot preventīvu dialogu un veidot vienotu izpratni par tiesiskumu, kas ir viena no ES pamatvērtībām.
Mihaels Rots, Vācijas Eiropas lietu valsts ministrs
Prezidentvalsts Vācija informēja ministrus par pašreizējo stāvokli diskusijās par vispārējo ES nostāju un pievienošanās sarunu procedūrām attiecībā uz Ziemeļmaķedonijas Republiku un Albānijas Republiku. Lai oficiāli sāktu pievienošanās sarunas ar kandidātvalsti, ir nepieciešama sarunu programma. Prezidentvalsts mērķis ir savlaicīgi apstiprināt sarunu programmas un iekšējo kārtību, lai 2020. gadā varētu rīkot pirmās starpvaldību konferences ar abām kandidātvalstīm, ja tiks izpildīti nosacījumi, tādējādi sperot pirmo soli ceļā uz oficiālu procedūras uzsākšanu.
Nākamā daudzgadu finanšu shēma un atveseļošanas pasākumu kopums
Ministri izvērtēja norises saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un atveseļošanas pasākumu kopumu.
Prezidentvalsts un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji 5. novembrī panāca provizorisku vienošanos par jaunu vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai. Trīspusējie kontakti ar Eiropas Parlamentu un Komisiju, kuru mērķis bija nodrošināt Parlamenta piekrišanu DFS regulai, tika pabeigti 10. novembrī. Tas ļāva visu dokumentu kopumu iesniegt dalībvalstīm apstiprināšanai.
Apspriežu laikā ministri pauda nožēlu, ka apstiprināšanas procesā ir radušies jauni šķēršļi, kas apdraud savlaicīgu nākamās daudzgadu finanšu shēmas un atveseļošanas pasākumu kopuma pieņemšanu. Vairāki runātāji uzsvēra situācijas nopietnību un aicināja visus rīkoties atbildīgi, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas otro vilni, kas padara ES programmas un finansiālo atbalstu īpaši svarīgu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un ekonomikas atveseļošanai.
Ministri apsprieda Eiropadomes 10. un 11. decembra sanāksmes darba kārtību. Eiropadome izvērtēs situāciju un apspriedīs vispārējos koordinācijas centienus, kas veikti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, tostarp darbu pie vakcīnām un testēšanas.
Eiropadome atgriezīsies pie klimata pārmaiņu jautājuma, lai vienotos par jaunu ES emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam, kā arī pievērsīsies drošības jautājumiem, jo īpaši cīņai pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu.
Eiropadome arī atgriezīsies pie jautājuma par situāciju Vidusjūras austrumdaļā un attiecībām ar Turciju.
Eiropadome rīkos stratēģisku diskusiju par ES attiecībām ar dienvidu kaimiņreģionu.
Diskusijas par konkrētām valstīm ir pilnīgi jauns elements Padomes ikgadējā dialogā par tiesiskumu. Mērķis ir radīt pozitīvu un konstruktīvu gaisotni, kurā savlaicīgi var identificēt problemātiskās norises un kurā var apmainīties ar paraugpraksi. Tādējādi mēs vēlamies izveidot preventīvu dialogu un veidot vienotu izpratni par tiesiskumu, kas ir viena no ES pamatvērtībām.
