"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tiesību aktu kopums "Demokrātijas un vēlēšanu integritātes stiprināšana"
Ministri atklātā sēdē rīkoja politikas debates par tiesību aktu kopumu "Demokrātijas un vēlēšanu integritātes stiprināšana", ar kuru Komisija nāca klajā 2021. gada 25. novembrī.
Šī pakete ietver tiesību aktu priekšlikumus par politiskās reklāmas pārredzamību, par Eiropas politisko partiju statusu un finansēšanu un par to pilsoņu tiesībām, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi nav, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās.
Šā tiesību aktu kopuma mērķis ir garantēt brīvas un godīgas vēlēšanas un atklātas publiskas debates un padarīt digitālo pasauli atbildīgāku, kā arī labāk aizsargāt mūsu demokrātiju un vēlēšanu procesus, saskaroties ar mēģinājumiem ietekmēt informāciju un manipulēt ar to.
Mērķis ir šo tiesību aktu kopumu pieņemt un īstenot laikā līdz 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta pārredzamības uzlabošanai un Eiropas politisko partiju un fondu finansēšanas reglamentēšanai, Eiropas politisko partiju lomai, pamanāmībai un darbībām saistībā ar publiskām debatēm dalībvalstīs un to pilsoņu tiesībām balsot, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi nav, kā arī politiskajai reklāmai, jo īpaši digitālajā jomā.
Prezidentvalstij būs divējāds mērķis: no vienas puses, noteikt, kā palielināt pilsoņu līdzdalību Eiropas demokrātiskajā procesā, un, no otras puses, – kā pielāgot mūsu likumdošanas instrumentu kopumu, ņemot vērā jaunus apdraudējumus vēlēšanu procesiem, jo īpaši manipulāciju ar informāciju un ārvalstu iejaukšanos.
Klemāns Bons, valsts ministrs ar atbildību par Eiropas lietām
Prezidentvalsts Francija informēja Padomi par pašreizējo stāvokli konferencē par Eiropas nākotni, tostarp jaunākajām norisēm un perspektīvām.
Konkrēti, ministriem bija iespēja apmainīties viedokļiem par pirmajiem ieteikumu kopumiem, kas sagatavoti Eiropas pilsoņu paneļdiskusijās, kuru sanāksmes turpinās pēc 21. un 22. janvāra plenārsēdes, un par valsts līmeņa konsultāciju rīkošanu.
Atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības paredzams, ka paneļdiskusijas pabeigs darbu līdz 2022. gada februāra beigām, savukārt plenārsēdes notiks martā un aprīlī. Prezidentvalsts Francija plāno, ka trīs kopīgās prezidentūras šo procesu politiski noslēgs 9. maijā.
Ministri apmainījās viedokļiem par situāciju veselības jomā un valstu līmenī veiktajiem pasākumiem un izvērtēja koordināciju ES līmenī.
Bažas joprojām rada tas, ka turpina izplatīties delta variants un ka strauji izplatās omikrona variants. Šajā sakarā steidzami būtu jāturpina vakcinācijas kampaņas, tostarp balstvakcinācijas devu nodrošināšana. Svarīgi ir arī cīnīties pret vilcināšanos vakcinēties un dezinformāciju.
Vispārējo lietu padome pieņēma pārskatītu ieteikumu par ceļošanu Eiropas Savienībā. Šajā pārskatītajā ieteikumā ir ņemts vērā progress vakcinācijas jomā un omikrona varianta izplatīšanās, un tas atspoguļo pieejas maiņu no sākotnējās pieejas, kuras pamatā bija epidemioloģiskā situācija katrā reģionā, uz individuālu pieeju, kuras pamatā ir katra ceļotāja statuss.
Diskusijas par ieteikuma pārskatīšanu attiecībā uz ceļošanu uz Eiropas Savienību no trešām valstīm turpināsies.
Padome arī norādīja uz starptautisko solidaritāti, jo pandēmiju varēs pārvarēt, tikai īstenojot globālu sadarbību, kuras pamatā ir uzticēšanās un savstarpēja palīdzība. Eiropas Savienība ir pasaulē lielākā vakcīnu eksportētāja un ziedotāja. Padome atkārtoti uzsvēra Eiropas Savienības vēlmi pastiprināt atbalstu tām valstīm, kurām tas visvairāk ir nepieciešams, jo īpaši Āfrikā, gan turpinot sniegt Eiropas atbalstu COVAX, gan divpusēji sadarbībā ar partneriem.
Kopīga pieeja ar Covid-19 saistītiem pasākumiem attiecībā uz ceļošanu ES teritorijā (līdz 2022. gada 13. decembrim) (Infografika)
Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes attiecības
Eiropas lietu ministri apsprieda Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes attiecības.
Viņi norādīja uz notiekošajām sarunām ar Apvienoto Karalisti, kuru mērķis ir apzināt praktiskus risinājumus Protokola par Īriju/Ziemeļīriju ietvaros, lai tā īstenošanā novērstu konkrētas grūtības, ar kurām saskaras Ziemeļīrijas iedzīvotāji. Viņi pievērsās arī joprojām pastāvošajām atšķirībām izstāšanās līguma īstenošanā attiecībā uz pilsoņu tiesībām, kā arī izaicinājumiem, kas saistīti ar tirdzniecības un sadarbības nolīguma īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz zivsaimniecību un godīgu konkurenci. Visbeidzot, ministri izvērtēja notiekošās sarunas starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti par Gibraltāru.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Marošs Šefčovičs (Maroš Šefčovič) informēja ministrus par jaunākajām norisēm saistībā ar minētajiem jautājumiem, proti, pēc savas tikšanās ar Lizu Trasu (Liz Truss) 24. janvārī.
Ministri atkārtoti apstiprināja dalībvalstu vienotību un savu skaidro atbalstu Eiropas Komisijas pieejai.
Prezidentvalsts tieksies uz to, lai saglabātu dalībvalstu vienotību attiecībā uz principiem, kuri līdz šim virzījuši attiecības ar Apvienoto Karalisti, un nodrošinātu, ka Apvienotā Karaliste pilnībā pilda savas saistības. Šajā sakarā tā ir ņēmusi vērā dalībvalstu atbalstu pragmatisku risinājumu meklēšanai nolūkā atvieglot preču tirdzniecību ar Ziemeļīriju saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar Savienību, un nepieciešamību turpināt nodrošināt tirdzniecības un sadarbības nolīguma noteikumu pareizu īstenošanu.
Klemāns Bons, valsts ministrs ar atbildību par Eiropas lietām
Prezidentvalstij būs divējāds mērķis: no vienas puses, noteikt, kā palielināt pilsoņu līdzdalību Eiropas demokrātiskajā procesā, un, no otras puses, – kā pielāgot mūsu likumdošanas instrumentu kopumu, ņemot vērā jaunus apdraudējumus vēlēšanu procesiem, jo īpaši manipulāciju ar informāciju un ārvalstu iejaukšanos.
