"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Secinājumi par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu
Ministri apstiprināja Padomes secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu.
Esmu gandarīts, ka kopā ar kolēģiem ministriem un valsts sekretāriem mēs vienprātīgi vienojāmies par Padomes secinājumiem par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu. Slovēnija kā Padomes prezidentvalsts ir strādājusi pie tā, lai dotu jaunu impulsu ES paplašināšanās procesam, un ir atbalstījusi Rietumbalkānu valstu centienus tuvināties ES. Mēs arī turpmāk izmantosim savu kopīgo iesaisti un aktīvi centīsimies nodrošināt uzticību raisošu turpinājumu paplašināšanās procesam. Izaicinājumi, ar kuriem saskaras Rietumbalkāni, ir izaicinājumi arī Eiropas Savienībai, un ir ļoti svarīgi uz tiem reaģēt kopīgi, jo mums ir kopīga atbildība par mūsu kopīgo nākotni.
Gašpers Dovžans, Slovēnijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs
Minētā diskusija notika, ņemot vērā Komisijas ikgadējo paziņojumu par ES paplašināšanās politiku un ziņojumus par Melnkalni, Serbiju, Turciju, Ziemeļmaķedonijas Republiku, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu un Kosovu *.
Padome izvērtēja panākto progresu un katra kandidāta un potenciālā kandidāta situāciju, izklāstīja pamatnostādnes par reformu prioritātēm un atkārtoti apstiprināja Padomes apņemšanos attiecībā uz Savienības paplašināšanās politiku.
Līdztekus Vispārējo lietu padomei 13. un 14. decembrī notika starpvaldību konferences ar Melnkalni un Serbiju.
Gatavojoties līderu 16. decembra sanāksmei Briselē, Vispārējo lietu padome apmainījās viedokļiem par secinājumu projektu. Eiropadome apspriedīs norises saistībā ar Covid-19, kā arī tādus jautājumus kā krīžu pārvarēšana un noturība pret krīzēm, enerģijas cenas, drošība un aizsardzība, migrācija un situācija Baltkrievijā un Ukrainā.
Attiecībā uz Covid-19 ir paredzams, ka līderi apspriedīs pašreizējo pandēmijas epidemioloģisko situāciju un jauna Covid-19 varianta parādīšanos, tostarp ar vakcīnām saistīto situāciju un koordinācijas centienus.
ES līderi diskutēs arī par migrācijas ārējo dimensiju.
Eiropadome sniegs norādes attiecībā uz Stratēģiskā kompasa projektu, kurā ir izklāstīts kopīgs stratēģisks redzējums par ES drošību un aizsardzību un kurš tika iesniegts 2021. gada 9. novembrī.
Darba kārtībā būs arī šādi jautājumi: krīžu pārvarēšana un noturība pret krīzēm (pēc secinājumu pieņemšanas Vispārējo lietu padomē 2021. gada 23. novembrī), enerģijas cenu izmaiņas (ņemot vērā Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) sagatavotos provizoriskos ziņojumus).
Gaidāms, ka līderi apspriedīs situāciju pie ES robežas ar Baltkrieviju un pie Krievijas robežas ar Ukrainu, kā arī izvērtēs gatavošanos ES un Āfrikas Savienības samitam 2022. gada 17. un 18. februārī.
Prezidentvalsts ministrus informēja par pašreizējo stāvokli saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni, norādot uz pašreizējās epidemioloģiskās situācijas radītajām problēmām.
Konference par Eiropas nākotni ir bijusi viena no mūsu skaidrām prioritātēm, un liela daļa no tās ir notikusi Slovēnijas vadītās Padomes prezidentūras laikā. Mēs saskārāmies ar sarežģītu epidemioloģisko situāciju, taču esam darījuši visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka šā procesa centrā joprojām ir iedzīvotāji, un lai viņu viedoklis tiktu uzklausīts. Mums ir prieks, ka esam sasnieguši stadiju, kurā galvenā uzmanība tagad tiek pievērsta jautājumu būtībai, iedzīvotājiem iesniedzot savus pirmos ieteikumus, un ka plenārsēdē esam iesaistījuši savus Rietumbalkānu partnerus.
Gašpers Dovžans, Slovēnijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs
Paredzēts, ka janvārī notiks nākamā konferences plenārsēde.
LES 7. panta 1. punktā paredzētās procedūras ietvaros ministri pārskatīja pašreizējo stāvokli saistībā ar tiesiskumu Polijā.
Kopš Polijas pēdējās uzklausīšanas Vispārējo lietu padomē pagājušā gada jūnijā ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Komisija ministriem sniedza jaunāko informāciju, un Polija iepazīstināja ar savām piezīmēm.
Nākamā prezidentvalsts Francija paziņoja, ka ir iecerējusi sava pilnvaru termiņa laikā nākamā gada pirmajā pusē rīkot oficiālu uzklausīšanu.
Attiecībā uz Poliju LES 7. panta 1. punktā paredzētā procedūra tika uzsākta 2017. gada 20. decembrī, kad Komisija publicēja savu pamatoto priekšlikumu par tiesiskumu Polijā.
LES 7. panta 1. punktā paredzētās procedūras ietvaros Padome arī izvērtēja situāciju saistībā ar ES vērtību ievērošanu Ungārijā.
Kopš Ungārijas pēdējās uzklausīšanas Vispārējo lietu padomē pagājušā gada jūnijā ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Komisija ministriem sniedza jaunāko informāciju, un Ungārija iepazīstināja ar savām piezīmēm.
Nākamā prezidentvalsts Francija paziņoja, ka ir iecerējusi sava pilnvaru termiņa laikā nākamā gada pirmajā pusē rīkot oficiālu uzklausīšanu.
Attiecībā uz Ungāriju minētā procedūra tika uzsākta 2018. gada 12. septembrī, kad Eiropas Parlaments plenārsēdē pieņēma rezolūciju ar pamatotu priekšlikumu, kurā lūdza Padomi noteikt, vai pastāv nepārprotams risks, ka Ungārija varētu nopietni pārkāpt LES 2. pantā minētās vērtības.
ES Pamattiesību aģentūra iepazīstināja ar 9. novembrī sniegto ziņojumu "Antisemītisms: Eiropas Savienībā laikposmā no 2010. līdz 2020. gadam konstatēto antisemītisko incidentu pārskats".
Prezidentvalsts Slovēnija un nākamā prezidentvalsts Francija iepazīstināja ar 2022. gada Eiropas pusgada ceļvedi pēc tam, kad 24. novembrī Komisija bija publicējusi rudens paketi.
Šīs paketes galvenais dokuments ir gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījums (GIIP), kas šogad atkal publicēts kopā ar pārējiem paketes dokumentiem: priekšlikumu vienotajam nodarbinātības ziņojumam, eurozonai adresēto ieteikumu, brīdināšanas mehānisma ziņojumu un atzinumu par eurozonas dalībvalstu budžeta plānu projektiem.
Minētā ceļveža mērķis ir nodrošināt, lai visi attiecīgie Padomes sastāvi un to darba sagatavošanas struktūras strādātu koordinēti un konsekventi, gatavojoties Eiropadomei.
Ministri apstiprināja Padomes 18 mēnešu programmu (2022. gada 1. janvāris – 2023. gada 30. jūnijs).
Francija rotācijas kārtībā būs Padomes prezidentvalsts no 2022. gada janvāra līdz jūnijam, Čehija – no 2022. gada jūlija līdz decembrim un Zviedrija – no 2023. gada janvāra līdz jūnijam.
Padome bez apspriešanas arī pieņēma neleģislatīvo "A" punktu sarakstā iekļautos punktus.
* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
Esmu gandarīts, ka kopā ar kolēģiem ministriem un valsts sekretāriem mēs vienprātīgi vienojāmies par Padomes secinājumiem par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu. Slovēnija kā Padomes prezidentvalsts ir strādājusi pie tā, lai dotu jaunu impulsu ES paplašināšanās procesam, un ir atbalstījusi Rietumbalkānu valstu centienus tuvināties ES. Mēs arī turpmāk izmantosim savu kopīgo iesaisti un aktīvi centīsimies nodrošināt uzticību raisošu turpinājumu paplašināšanās procesam. Izaicinājumi, ar kuriem saskaras Rietumbalkāni, ir izaicinājumi arī Eiropas Savienībai, un ir ļoti svarīgi uz tiem reaģēt kopīgi, jo mums ir kopīga atbildība par mūsu kopīgo nākotni.
