"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Padome, izskatot secinājumu projektu, gatavojās Eiropadomes ārkārtas sanāksmei, kas notiks 2023. gada 9. un 10. februārī.
Sanāksmē Eiropadome pievērsīsies Krievijas agresijas karam pret Ukrainu. Diskusija notiks pēc 3. februāra ES un Ukrainas samita un gandrīz vienu gadu kopš kara sākuma 2022. gada 24. februārī. Līderi izvērtēs situāciju uz vietas, kā arī ES un dalībvalstu daudzveidīgo atbalstu Ukrainai.
Līderi pievērsīsies arī ekonomikas darba kārtībai. Galveno uzmanību viņi pievērsīs Eiropas spējai saglabāt savu globālo konkurētspēju un tūlītējai reakcijai uz pašreizējiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Eiropas rūpniecība.
Tāpat Eiropadome apspriedīs jautājumus, kas saistīti ar migrāciju.
ES un Apvienotās Karalistes attiecības
Ministri izvērtēja pašreizējo stāvokli ES un Apvienotās Karalistes attiecībās, galvenokārt pievēršoties Izstāšanās līguma īstenošanai, jo īpaši Protokolam par Īriju/Ziemeļīriju.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs (Maroš Šefčovič) sniedza ministriem aktuālāko informāciju par ES un Apvienotās Karalistes centieniem iespēju izpētē, lai mēģinātu rast kopīgus risinājumus reālajām problēmām, ar ko saskaras visas Ziemeļīrijas kopienas, un aizsargātu gan Ziemeļīrijas vietu Apvienotās Karalistes iekšējā tirgū, gan ES vienotā tirgus integritāti.
Ministri pauda gandarījumu par Apvienotās Karalistes un ES pašreizējo sadarbību kopīgu risinājumu meklēšanā un izteica pilnīgu atbalstu Komisijai. Viņi vēlreiz norādīja, ka ES ir gatava konstruktīvās sarunās panākt risinājumu praktiskajām grūtībām, kas saistītas ar protokola īstenošanu uz vietas.
Prezidentvalsts Zviedrija iepazīstināja ar savām prioritātēm 2023. gada pirmajam pusgadam.
Prezidentūras galvenās prioritātes ir drošība, konkurētspēja, zaļā un enerģētikas pārkārtošana, demokrātiskās vērtības un tiesiskums.
Attiecībā uz Vispārējo lietu padomi prezidentvalsts turpinās darbu dažādās tās atbildības jomās, piemēram, tiesiskuma, paplašināšanās un demokrātijas stiprināšanas jomā. Prezidentvalsts arī strādās, lai stiprinātu ES gatavību krīzēm un krīžu pārvarēšanas spējas, turpinās pēcpasākumus saistībā ar Konferenci par Eiropas nākotni un atbalstīs Komisijas centienus ikdienā īstenot ES un Apvienotās Karalistes nolīgumus.
Pašsaprotams sākumpunkts mūsu programmai ir Krievijas nelikumīgā agresija pret Ukrainu un ES kopīgā reakcija uz tās sekām. Pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā es vēlētos uzsvērt lielo nozīmi, ko prezidentvalsts piešķir ES pamatvērtību aizsardzībai – uz tām balstās mūsu dziļā sadarbība Eiropas Savienībā.
Jesika Rosvalla, Zviedrijas ES lietu ministre
Pašsaprotams sākumpunkts mūsu programmai ir Krievijas nelikumīgā agresija pret Ukrainu un ES kopīgā reakcija uz tās sekām. Pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā es vēlētos uzsvērt lielo nozīmi, ko prezidentvalsts piešķir ES pamatvērtību aizsardzībai – uz tām balstās mūsu dziļā sadarbība Eiropas Savienībā.
