"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Padome apstiprināja secinājumus par ES un Rietumbalkānu stabilizācijas un asociācijas procesu.
Secinājumos ir izvērtēta situācija katrā no ES kandidātvalstīm un partneriem, izklāstītas pamatnostādnes par reformu prioritātēm un atkārtoti apstiprināta Padomes apņemšanās īstenot ES paplašināšanās politiku. Saskaņā ar pārskatīto paplašināšanās metodiku, ko Padome apstiprināja 2020. gadā, liela uzmanība tiek pievērsta fundamentālām reformām tādās jomās kā tiesiskums, pamattiesības, ekonomikas attīstība un konkurētspēja, demokrātijas institūtu stiprināšana un valsts pārvaldes reforma.
Saskaņā ar Eiropadomes jūnija secinājumiem un ņemot vērā vēlāko Komisijas 2022. gada 12. oktobra ieteikumu, Padome iesaka piešķirt kandidātvalsts statusu Bosnijai un Hercegovinai, ja tiks saņemts Eiropadomes apstiprinājums, ar nosacījumu, ka tiks veikti Komisijas ieteikumā norādītie pasākumi, lai stiprinātu tiesiskumu, cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību, migrācijas pārvaldību un pamattiesības. Padome gaida, ka decembra Eiropadome šo lēmumu apstiprinās.
ES paplašināšanās politika ir spēcīgs pamats mieram, demokrātijai, labklājībai, drošībai un stabilitātei mūsu kontinentā. Padome ar saviem secinājumiem stingri pauž apņemšanos attiecībā uz ES paplašināšanos. Esmu īpaši gandarīts par ieteikumu piešķirt kandidātvalsts statusu Bosnijai un Hercegovinai un izteikto atzinību par Ukrainas reformu centieniem tik grūtajos laikos. ES turpinās atbalstīt Ukrainu ceļā uz dalību ES nākotnē, un mēs vienojāmies atgriezties pie situācijas saistībā ar "asociēto trijotni", pamatojoties uz jaunāko informāciju, ko Komisijas sniegs nākamā gada pavasarī.
Mikulāšs Beks, Čehijas Eiropas lietu ministrs
Padome vienojās par pilnvarojumu sarunām ar Eiropas Parlamentu attiecībā uz priekšlikumu regulai par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu.
Tā kā politiskās kampaņas arvien vairāk notiek tiešsaistē un pāri valstu robežām, priekšlikuma mērķis ir veicināt augstus politiskās reklāmas pārredzamības standartus ES, ierobežot mērķtiecīgas reklāmas izmantošanu politiskiem mērķiem un atvieglot politiskās reklāmas pakalpojumu pārrobežu sniegšanu un pārraudzību. Tas palīdzēs apkarot dezinformāciju, informācijas manipulāciju un iejaukšanos vēlēšanās un garantēt atklātas demokrātiskas debates ES dalībvalstīs.
Padomes pilnvarojums balstās uz Komisijas priekšlikumu, pastiprinot ierosinātos noteikumus, precizējot, kā tie tiks īstenoti, un cenšoties palielināt juridisko noteiktību.
Plaukstošā demokrātijā iedzīvotājiem būtu jāsaņem objektīva, pārredzama un plurālistiska informācija bez manipulācijām. Viņiem būtu jāspēj viegli atpazīt politiskās reklāmas, jo īpaši tiešsaistē, un jāzina, kas aiz tām stāv. Mums ir arī jāierobežo un stingri jāuzrauga mērķorientēšanas metožu izmantošana. Jaunā regula visā ES nodrošinās mūsdienīgus noteikumus mūsu demokrātisko procesu aizsardzībai.
Mikulāšs Beks, Čehijas Eiropas lietu ministrs
Ikgadējā tiesiskuma dialoga ietvaros ministri rīkoja diskusijas par situāciju konkrētās valstīs, galveno uzmanību pievēršot svarīgākajiem notikumiem Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā un Zviedrijā.
Šis pasākums ir daļa no Padomes apņemšanās ikgadējo dialogu par tiesiskumu padarīt spēcīgāku un strukturētāku, vienlaikus pilnībā ievērojot tādus principus kā objektivitāte, nediskriminācija un vienlīdzīga attieksme pret visām dalībvalstīm. Katrai dalībvalstij tiek veltīta aptuveni pusstunda. Diskusija notiek, ņemot vērā Komisijas ziņojumu par tiesiskumu. Atklātā un konstruktīvā politiskā dialogā ministri dalās pieredzē, komentāros un paraugpraksē saistībā ar minētajiem notikumiem.
Šī bija piektā kārta diskusijās par konkrētām valstīm, kas notiek kopš 2020. gada novembra. Šajā pasākumā tagad tika aplūkota situācija 25 dalībvalstīs.
Ministri apsprieda Eiropadomes 15. decembra sanāksmes secinājumu projektu.
Eiropadome savā sanāksmē pievērsīsies Krievijas agresijas karam pret Ukrainu visās tā dimensijās un ES pastāvīgajam atbalstam Ukrainai. Viņi vēlreiz apspriedīs arī enerģētikas un ekonomikas jautājumus.
Drošības un aizsardzības jomā Eiropadome apspriedīs Stratēģiskā kompasa īstenošanu un veidus, kā vēl vairāk palielināt ES drošības un aizsardzības spējas. Tā arī sniegs norādījumus par atbalstu ES partneriem.
Līderi arī rīkos stratēģiskas diskusijas par attiecībām ar dienvidu kaimiņreģionu un par transatlantiskajām attiecībām.
Padome apstiprināja kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2023.–2024. gadam, par ko bija vienojusies Komisija, Parlaments un Padomes prezidentvalsts un kam pievienojās trīs nākamās prezidentvalstis.
Līdztekus Eiropadomes decembra sanāksmei Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola (Roberta Metsola), premjerministrs Petrs Fiala (Petr Fiala) prezidentvalsts Čehijas vārdā un Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) tiks aicināti parakstīt kopīgo deklarāciju.
Padome bez apspriešanas arī pieņēma leģislatīvo un neleģislatīvo "A" punktu sarakstā iekļautos punktus.
ES paplašināšanās politika ir spēcīgs pamats mieram, demokrātijai, labklājībai, drošībai un stabilitātei mūsu kontinentā. Padome ar saviem secinājumiem stingri pauž apņemšanos attiecībā uz ES paplašināšanos. Esmu īpaši gandarīts par ieteikumu piešķirt kandidātvalsts statusu Bosnijai un Hercegovinai un izteikto atzinību par Ukrainas reformu centieniem tik grūtajos laikos. ES turpinās atbalstīt Ukrainu ceļā uz dalību ES nākotnē, un mēs vienojāmies atgriezties pie situācijas saistībā ar "asociēto trijotni", pamatojoties uz jaunāko informāciju, ko Komisijas sniegs nākamā gada pavasarī.