"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Prezidentvalsts iepazīstināja ar savām prioritātēm Vispārējo lietu padomes jomā, un ministri apmainījās viedokļiem par tiesiskuma situāciju Ungārijā, Portugālē, Rumānijā un Slovēnijā.
Polijas prezidentūra notiek nemierīgos laikos. Pastāv reāli riski, tāpēc mūsu pienākumi ir nopietni. Šajā Padomes sastāvā mēs centīgi sadarbosimies ar citu ES dalībvalstu ministriem jautājumos par paplašināšanos un ES un Apvienotās Karalistes attiecībām un sāksim sarunas par ES daudzgadu budžetu. ES paplašināšanās ir būtiska, un mēs vēlamies paātrināt šo procesu gan austrumu virzienā – Ukraina un Moldova, gan Rietumbalkānos.
Adams Šlapka, Polijas Eiropas Savienības lietu ministrs
Prezidentvalsts prioritātes
Prezidentvalsts Polija izklāstīja sava pilnvaru termiņa prioritātes. Galvenā prioritāte ir drošība tās septiņās dimensijās: ārējā, iekšējā, informācijas, ekonomikas, enerģētikas, pārtikas un veselības jomā. Šajā sakarā prezidentvalsts Polija savam pusgadam ir noteikusi šādas vispārējās prioritātes:
aizsardzība un drošība,
iedzīvotāju un robežu aizsardzība,
noturība pret ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju,
drošības un brīvības veikt uzņēmējdarbību nodrošināšana,
enerģētikas pārkārtošana,
konkurētspējīga un noturīga lauksaimniecība,
veselības drošība.
Vispārējo lietu padomes sastāvā darbs būs vērsts uz to, lai aizsargātu tiesiskumu, ES paplašināšanos un iekšējās reformas, apkarotu ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, stiprinātu demokrātisko noturību ES un tās kaimiņvalstīs, attīstītu sadarbību ar Apvienoto Karalisti un liktu pamatus sarunām par jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS).
Ikgadējā dialogā par tiesiskumu ministri rīkoja plašu apmaiņu ar viedokļiem par tiesiskuma situāciju Ungārijā, Portugālē, Rumānijā un Slovēnijā.
Tā bija vienpadsmitā konkrētām valstīm veltīto diskusiju kārta pēc diskusijām, kas notika 2020. gada novembrī, 2021. gada aprīlī un novembrī, 2022. gada aprīlī un decembrī, 2023. gada martā un oktobrī un 2024. gada janvārī, maijā un novembrī.
Debašu laikā attiecībā uz katru dalībvalsti Komisija iepazīstināja ar galvenajiem konstatējumiem attiecīgajā nodaļā par konkrētām valstīm savā 2024. gada ziņojumā par tiesiskumu. Pēc tam attiecīgā dalībvalsts iepazīstināja ar galvenajām norisēm valstī un konkrētiem savas valsts tiesiskuma mehānisma aspektiem. Tad sekoja komentāru un jautājumu kārta, kurā citām delegācijām bija iespēja dalīties pieredzē un paraugpraksē saistībā ar minētajām norisēm.
Paredzams, ka 2025. gada 27. maijā Vispārējo lietu padomē notiks vēl viena diskusija par konkrētām valstīm, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta Slovākijai, Somijai, Zviedrijai un Beļģijai.
Francijas delegācija izvirzīja jautājumu par vēlēšanu procesu integritāti Eiropā, jo īpaši saistībā ar pieaugošajiem ārvalstu iejaukšanās draudiem.
Čehijas delegācija iepazīstināja ar neoficiālu dokumentu, kurā uzsvērts, ka ir svarīgi vēl vairāk veicināt Ukrainas un Moldovas pakāpenisku integrāciju ES vienotajā tirgū.
Sanāksmju dosjē
Sagatavošanās dokumenti
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
