"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ministri apmainījās viedokļiem par ES paplašināšanās procesu un apstiprināja Padomes secinājumus par paplašināšanos.
Padomes secinājumi aptver sešus Rietumbalkānu partnerus, Turciju, Ukrainu, Moldovas Republiku un Gruziju. Tajos ir novērtēta situācija katrā no ES partneriem un ir izklāstītas pamatnostādnes attiecībā uz reformu prioritātēm.
Padomes secinājumi par paplašināšanos raida spēcīgu vēstījumu par to, ka mēs atbalstām savu partneru centienus to virzībā uz pievienošanos, pamatojoties uz pašu nopelnu principu. Līdzsvarota un ticama paplašināšanās politika ir bijusi viena no galvenajām prezidentvalsts Ungārijas prioritātēm, un mēs ļoti atzinīgi vērtējam to, ka šā procesa impulss ir atjaunojies un ka mūsu pilnvaru laikā ir panākts ievērojams progress. Šie secinājumi turpmākajos gados Rietumbalkāniem un citiem reģioniem dos spēcīgu stimulu paplašināties.
Jānošs Boka, Ungārijas Eiropas Savienības lietu ministrs
Ministri apmainījās viedokļiem par ES un Apvienotās Karalistes attiecību stiprināšanu. Diskusija notika, ņemot vērā sagatavošanas darbu tehniskā līmenī, lai izskatītu iespējas padziļināt attiecības ar Apvienoto Karalisti, ņemot vērā arī Apvienotās Karalistes sarkanās līnijas.
Diskusijas laikā ministri atzinīgi novērtēja Apvienotās Karalistes vēlmi pastiprināt stratēģisko sadarbību ar ES un uzsvēra, cik svarīgi ir sadarboties ar Apvienoto Karalisti kā līdzīgi domājošu partneri un sabiedroto, jo īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā. Viņi pauda gatavību apsvērt konkrētas Apvienotās Karalistes idejas par to, kā balstīties uz esošo sadarbību, saskaņā ar tiesību aktu paketes pieeju strādājot pragmatiskā garā un vadoties pēc Eiropadomes 2017. gadā noteiktajiem pamatprincipiem.
Šajā sakarā viņi jo īpaši uzsvēra nepieciešamību nodrošināt tiesību un pienākumu līdzsvaru un saskaņotību ar ES attiecībām ar citām trešām valstīm, kā arī četru brīvību nedalāmību un ES lēmumu pieņemšanas autonomiju. Viņi arī atgādināja, ka ir pilnībā un precīzi jāīsteno spēkā esošie nolīgumi, jo tie nodrošina stabilu pamatu turpmākai darba kārtībai, un ka šajā procesā ir jānodrošina Padomes politiskā ievirze.
Ministri uzskatīja, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācijā ir vajadzīga cieša sadarbība ar Apvienoto Karalisti tādās prioritārās jomās kā ārpolitika un drošības politika. Diskusijā tika minētas vairākas citas prioritārās jomas, piemēram, jauniešu apmaiņa, zivsaimniecība un enerģētika, kas tiek uzskatītas par būtiskām, lai veicinātu partnerību ar Apvienoto Karalisti.
Vēl varētu apspriest arī citas jomas, piemēram, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas sasaisti, kā arī sanitāros un fitosanitāros pasākumus, ņemot vērā Eiropadomes 2017. gadā apstiprinātos principus.
Komisija sniedza ministriem jaunāko informāciju par sarunām attiecībā uz plašu pasākumu kopumu, kuru mērķis ir modernizēt un padziļināt divpusējās attiecības starp ES un Šveici.
Šā kopuma, par kuru notiek sarunas, galvenie elementi ir:
institucionālie un valsts atbalsta noteikumi, kas jāiekļauj esošajos un turpmākajos nolīgumos ar Šveici, kuri saistīti ar iekšējo tirgu;
nolīgums, kas ļauj Šveicei piedalīties ES programmās, tostarp pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”;
nolīgums par Šveices pastāvīgajām finanšu iemaksām sociālajā un ekonomiskajā kohēzijā ES;
nolīgumi par elektroenerģiju, pārtikas nekaitīgumu un veselību.
Diskusijas laikā ministri atzinīgi novērtēja sarunās panākto progresu un aicināja Komisiju turpināt centienus, lai līdz 2024. gada beigām tās sekmīgi pabeigtu.
Ministri apmainījās viedokļiem par Eiropas nākotni, galveno uzmanību pievēršot Mario Dragi (Mario Draghi) ziņojuma “Eiropas konkurētspējas nākotne” nodaļai “Pārvaldības stiprināšana”. Šajā nodaļā ir izklāstīti vairāki apsvērumi un sniegti konkrēti priekšlikumi saistībā ar ES institucionālo struktūru un darbību, un to mērķis ir pārorientēt darbu uz jomām, kurās ES rīcībai ir vislielākā pievienotā vērtība, kā arī paātrināt darbu prioritārajās jomās un vienkāršot noteikumus.
Diskusijas laikā ministri uzsvēra nepieciešamību vienkāršot ES tiesību aktus un samazināt regulatīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Viņi arī atbalstīja ES procesu racionalizēšanu un labāku koordinēšanu, lai labāk sasniegtu tās konkurētspējas mērķus.
Kaut arī tika pausts atbalsts tam, ka būtu jāizskata visas Līgumos paredzētās iespējas, lai padarītu ES dinamiskāku, un vairāki ministri atbalstīja paplašināta kvalificēta balsu vairākuma izmantošanu dažās jomās, citi ministri izteica iebildumus, uzsverot, cik svarīgi ir saglabāt ES vienotību un ņemt vērā dalībvalstu bažas attiecībā uz sensitīvām jomām.
Prezidentvalsts arī sniedza pārskatu par debatēm, kuras notika dažādos Padomes sastāvos saistībā ar dažu ES politikas jomu nākotni.
Padome apstiprināja savu 18 mēnešu programmu laikposmam no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Minēto programmu sagatavoja nākamās prezidentvalstis Polija, Dānija un Kipra un Augstā pārstāve, ciktāl tas attiecas uz Ārlietu padomi, sadarbībā ar Komisiju.
Sadaļā “Citi jautājumi” prezidentvalsts informēja ministrus par pašreizējo stāvokli Starpiestāžu ētikas normu struktūras izveidē un par Padomes diskusijām saistībā ar Sauli Nīnistes (Sauli Niinistö) ziņojumu par Eiropas civilās un militārās gatavības un sagatavotības stiprināšanu.
Komisija informēja Padomi par sarunām attiecībā uz 2010. gada Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām pārskatīšanu.
Padome bez apspriešanas arī pieņēma leģislatīvo un neleģislatīvo “A” punktu sarakstā iekļautos punktus.
