"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Telekomunikācijas), 2025. gada 6. jūnijs
Galvenie rezultāti
Telesakari
ES kiberkrīžu pārvarēšanas plāns
Šodien esam spēruši izšķirošu soli uz priekšu Eiropas kiberdrošības noturības stiprināšanā. ES kiberdrošības krīžu pārvarēšanas plānā ir precizēts, kā dalībvalstis var atklāt plašapmēra kiberdrošības incidentus un krīzes, kas varētu ietekmēt visu ES, kā uz tiem reaģēt, no tiem atgūties un mācīties. ES plāns apliecina, ka esam skaidri apņēmušies veidot drošāku, noturīgāku un labāk sagatavotu Eiropu, kas ir svarīga prezidentvalsts Polijas prioritāte.
Kšištofs Gavkovskis, premjerministra vietnieks, digitālo lietu ministrs
Telesakaru ministri pieņēma ES kiberdrošības krīžu pārvarēšanas plānu, kurā sniegti norādījumi ES reaģēšanai uz plašapmēra kiberdrošības incidentiem vai kiberkrīzēm.
Ieteikums par ES kiberdrošības plānu ir svarīga pamatnostādne, kā dalībvalstis var uzlabot savu sagatavotību, atklāšanas spējas un reaģēšanu uz kiberdrošības incidentiem, vienlaikus tas ir balstīts uz 2017. gada kiberdrošības plānā noteiktajiem pamatiem un tajā ir ņemti vērā svarīgi, nesen pieņemti tiesību akti, piemēram, TID 2 direktīva un Kibersolidaritātes akts.
ES kiberdrošības plāna mērķis ir tikt galā ar arvien sarežģītāko kiberapdraudējuma ainu, stiprinot jau pastāvošos ES tīklus, veicinot sadarbību starp dalībvalstīm un iesaistītajiem dalībniekiem un pārvarot iespējamos šķēršļus.
Ministri apstiprināja secinājumus par uzticamu un noturīgu savienotību. Pēdējos gados Eiropas savienotība ir saskārusies ar vēl nepieredzētiem izaicinājumiem. Lai gan par valsts drošību joprojām ir atbildīgas dalībvalstis, ar to saistīto izaicinājumu risināšanā būtiska ir visaptveroša un stratēģiska pieeja Eiropas savienotības infrastruktūras attīstībai.
Tāpēc secinājumos ir uzskaitīti iespējamie pasākumi tīkla noturības uzlabošanai, piemēram, tīkla tipa dažādošana, sadarbspēja vai iekšējā tirgus loma investīciju mobilizēšanā. Tekstā liels uzsvars likts uz pasākumiem, kas saistīti ar satelītiem, kā arī zemūdens infrastruktūras elementiem.
Ministri apmainījās viedokļiem par satelītsavienotību kā stratēģiskās autonomijas pamatelementu. Lai gan ES galvenokārt ir pievērsusies zemes infrastruktūrām (piemēram, 4G/5G, optiskajai šķiedrai), tehnoloģiskie sasniegumi ir samazinājuši satelītu būvēšanas un palaišanas izmaksas.
Viedokļu apmaiņas laikā ministri uzsvēra, ka satelītsavienotība ir būtisks elements ES drošības arhitektūrā un tās sakaru tīklos, jo īpaši kā alternatīva zemes tīkliem. Ir būtiski nodrošināt, ka ES ir savs noturīgs satelītu tīkls, jo īpaši ģeopolitiskās nenoteiktības laikā. Dažādas sistēmas, piemēram, satelīti un kosmosa sistēmas, zemūdens kabeļi, stacionārie tīkli un mobilā infrastruktūra, nodrošina šo savienotību un prasa visaptverošu pieeju.
Paredzama normatīvā vide ir būtiska, lai veicinātu inovāciju un pārvaldītu spektra efektivitāti. Inovāciju var veicināt saskaņoti noteikumi par piekļuvi tirgum un vienlīdzīgas konkurences apstākļu nodrošināšana.
Citi jautājumi
Viesabonēšana Ukrainā un Moldovā (Eiropas Komisija)
Komisija iepazīstināja ar pašreizējo stāvokli procesā, kura ietvaros Ukraina un Moldova pievienojas “viesabonēšana kā mājās” (RLAH) zonai, jau nodrošinot, ka Eiropas iedzīvotāji var zvanīt, sūtīt īsziņas un izmantot mobilos datus jebkurā vietā ES bez papildu maksas.
Pēc paziņojuma par Ukrainas nesen pieņemto likumprojektu Komisija informēja, ka tā drīzumā ierosinās novērtējumu un priekšlikumu, kura rezultātā Ukraina no 2026. gada varētu pievienoties RLAH zonai. Līdzīgs novērtējums un priekšlikums drīzumā varētu tikt iesniegts arī attiecībā uz Moldovu.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Regulējuma vienkāršošanas iniciatīvu rezultāti (prezidentvalsts Polija)
Sadaļā “Citi jautājumi” prezidentvalsts Polija iepazīstināja ar ziņojumu par rezultātiem, kas gūti diskusijās par iniciatīvām, kuras tā uzsāka saistībā ar iespējamu regulējuma vienkāršošanu digitālajā jomā.
Prezidentvalsts ziņojuma mērķis ir iepazīstināt ar visbiežāk izvirzītajiem un plašāk atbalstītajiem ieteikumiem regulējuma vienkāršošanas jomā, lai sniegtu reprezentatīvu pārskatu par ieinteresēto personu viedokļiem. Tā mērķis ir apzināt vairākas regulējuma pārklāšanās un neatbilstības, problēmas, kas radušās saistībā ar tiesību aktu īstenošanu, un citus izaicinājumus, ar kuriem saskaras ieinteresētās personas.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
