"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (enerģētika), 2025. gada 17. marts
Galvenie rezultāti
Lētākas enerģijas rīcības plāns
Noklausījušies Komisijas sniegto informāciju un pamatojoties uz prezidentvalsts sagatavotu informatīvu piezīmi, ministri rīkoja publisku viedokļu apmaiņu par Lētākas enerģijas rīcības plānu, ko Komisija pieņēma 26. februārī kā daļu no tīras rūpniecības kursa. Rīcības plānā ir izklāstīti pasākumi par to, kā samazināt enerģijas izmaksas, pabeigt enerģētikas savienības izveidi, piesaistīt investīcijas un sagatavoties iespējamām enerģētikas krīzēm.
Ministri atzinīgi novērtēja Lētākas enerģijas rīcības plānu, un vairāki no viņiem uzsvēra, ka ir jārīkojas ātri. Diskusijās ministri galveno uzmanību pievērsa ierosinātajiem vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem, tostarp patiesas enerģētikas savienības izveides pabeigšanai. Viņi arī vēlējās iegūt lielāku skaidrību par īstermiņa pasākumiem enerģijas cenu samazināšanai, piemēram, nodokļiem un maksājumiem, norādot, ka tie ir valstu līmeņa kompetencē.
Daži ministri izteicās par iespējamiem labākiem starpsavienojumiem, ja tiktu modernizēti un paplašināti tīkli un starpsavienotāji. Viņi uzsvēra, ka svarīga ir ātrāka atļauju piešķiršana, kam ne vienmēr vajadzīgi jauni tiesību akti, bet gan esošo regulējumu labāka izmantošana. Vairāki ministri uzsvēra, ka elektroenerģijas cenas ir jāatsaista no gāzes cenām, un arī apliecināja gatavību turpmākām diskusijām par jaudas tirgu veicināšanu.
Vairāki ministri atzinīgi vērtēja tehnoloģiju neitralitāti, kas minēta Lētākas enerģijas rīcības plānā, savukārt citi pauda vēlmi koncentrēties uz atjaunīgo energoresursu strauju attīstību. Kā enerģijas cenu stabilizēšanas līdzeklis debatēs arī tika apspriesta un atzinīgi novērtēta Eiropas Investīciju bankas izmēģinājuma programma elektroenerģijas pirkuma līgumiem un ilgtermiņa līgumiem, kā paziņots rīcības plānā.
Padome secināja, ka turpinās centienus nodrošināt pieņemamākas cenas un stiprināt enerģētikas savienību.
Šodienas sanāksme parādīja, ka enerģētiskā drošība ir vitāli svarīga, tā ir patiesas enerģētikas savienības pamatpīlārs. Enerģētiskā drošība, kas ir viena no prezidentvalsts Polijas prioritātēm, ir būtiska, lai mājsaimniecībām un rūpniecībai nodrošinātu stabilu un cenas ziņā pieejamu enerģiju, kam ir izšķiroša nozīme ES konkurētspējas stiprināšanā. Mēs esam arī sākuši apspriest uz nākotni vērstu enerģētiskās drošības satvaru. Šis satvars aizsargās mūsu ekonomiku, iedzīvotājus un gan fizisko infrastruktūru, gan kiberinfrastruktūru.
Paulīna Henniga-Kloška, Polijas vides un klimata ministre
Ministri apsprieda pašreizējo stāvokli un turpmāko rīcību saistībā ar ES regulām par gāzes piegādes drošību un elektroenerģijas nozares riskgatavību, kuras ir galvenie ES enerģētiskās drošības satvara elementi.
Viņi apsprieda, kā šo satvaru padarīt noturīgāku un dinamiskāku, lai risinātu esošās un jaunās enerģētiskās drošības problēmas, kuras var ietekmēt ES iedzīvotāju labklājību un apdraudēt ES ekonomiku un konkurētspēju.
Daudzi ministri atsaucās uz enerģētikas krīzē gūto pieredzi, jo īpaši uz nepieciešamību rīkoties vienoti un koordinēti un koncentrēties uz diversifikāciju. Ministri uzsvēra, ka abas regulas ir jāpielāgo jaunajiem drošības un tirgus apstākļiem un attiecīgi jāpaplašina to darbības joma, lai pievērstos pašreizējiem un turpmākiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un ekstremāliem klimatiskajiem notikumiem. Lielākā daļa ministru neatbalstīja iespēju izveidot vienotu tiesisko regulējumu gan gāzes, gan elektroenerģijas nozarei, bet uzsvēra, ka ir vajadzīga saskaņota pieeja.
Vairāki ministri norādīja, ka pēc iespējas drīzāk ir jānāk klajā ar “REPowerEU” ceļvedi, kura mērķis ir pilnībā izbeigt Krievijas degvielas importu ES.
Daži ministri minēja, ka ir vajadzīga elastība attiecībā uz ierosināto gāzes uzglabāšanas regulu, kas pašlaik tiek apspriesta, kā arī rūpīgs noteikumu ietekmes novērtējums. Šā priekšlikuma mērķis ir novērst plaisu starp pašreizējās gāzes uzglabāšanas regulas darbības beigām un iespējamā pastāvīgākā gāzes piegādes drošības satvara stāšanos spēkā.
Enerģētikas ministri arī apmainījās viedokļiem par pasākumiem, kuru mērķis ir stiprināt uzraudzību un labāk aizsargāt kritisko energoinfrastruktūru Eiropā, tostarp bojātās infrastruktūras remontu tās iznīcināšanas, kā arī dabas katastrofu gadījumā, kuros ES var uzņemties lielāku lomu.
Šī viedokļu apmaiņa liks pamatu tam, lai Enerģētikas padomes jūnija sanāksmē apstiprinātu Padomes secinājumus.
Ukrainas enerģētikas ministrs Germans Galuščenko (German Galushchenko) informēja ministrus par situāciju Ukrainā enerģētikas jomā. Ministrs Galuščenko atkārtoti aicināja nodrošināt vairāk pretgaisa aizsardzības un elektroniskos karadarbības rīkus, kā arī lētus, bet efektīvus pasīvās aizsardzības risinājumus. Notiek atjaunīgo energoresursu ieviešana, decentralizēta ražošana un integrācija ES enerģijas tirgū.
Kopš sākās Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, Krievija ir nerimtīgi vērsusies pret Ukrainas energoinfrastruktūru. Krievijas uzbrukumu enerģijas ražošanai un pārvades sistēmām rezultātā kopš 2022. gada ir zaudēti 60 % ražošanas iekārtu un nodarīti 63 630 bojājumi energoiekārtām.
Ministri atkārtoti apstiprināja savu pastāvīgo atbalstu un pauda pilnīgu solidaritāti ar Ukrainu un apņemšanos nodrošināt, ka Ukrainas iedzīvotājiem ir piekļuve enerģijai un siltumapgādei. Viņi atzinīgi novērtēja turpmākos pasākumus Ukrainas integrācijai Eiropas enerģijas tirgū.
Kritiskā infrastruktūra
Neformālās pusdienās enerģētikas ministri kopā ar – attiecīgi – gāzes un elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla ENTSO-G priekšsēdētāju un ENTSO-E valdes priekšsēdētāju apsprieda kritisko infrastruktūru un to, kā to aizsargāt.
Citi jautājumi
ES Energoregulatoru sadarbības aģentūras direktors Kristians Cinglersens (Christian Zinglersen) informēja ministrus par norisēm ES elektroenerģijas un gāzes tirgū. Viņa izklāsts aptvēra konkurētspējas izaicinājumus ES gāzes tirgū, elektroenerģijas un gāzes cenu tendences un nepieciešamību turpināt pārrobežu plānošanu un sadarbību.
Komisija sniedza informāciju par ES gatavību nākamajai ziemas sezonai.
Atklātā sēdē Igaunija, Latvija un Lietuva sniedza informāciju par Baltijas elektroenerģijas sistēmu sekmīgo sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu, kas notika 2025. gada 9. februārī. Baltijas valstis bija pēdējās trīs ES dalībvalstis, kuru elektroenerģijas tīkli joprojām pilnībā darbojās Krievijas un Baltkrievijas sistēmā. Sinhronizācija palielināja energoapgādes drošību un nostiprināja Baltijas reģiona neatkarību. Trīs dalībvalstis uzsvēra, cik svarīgi ir īstenot atlikušos sinhronizācijas projekta aspektus, kas ir būtiski mūsu enerģētikas savienības pabeigšanai.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Čehija uzsvēra, ka ir grūti īstenot prasības, kas noteiktas deleģētajā aktā par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām un ūdeņraža ekonomikas attīstību, kuru Komisija pieņēma 2023. gada 10. februārī un kurā ir definēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem ūdeņradi, uz ūdeņraža bāzes ražotas degvielas vai citus energonesējus var uzskatīt par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām (RFNBO).
