Eiropas zaļais kurss
Eiropas zaļā kursa mērķis ir izveidot tīrāku, veselīgāku un klimatneitrālu Eiropu, pārveidojot to, kā mēs ražojam un patērējam.
Kas ir Eiropas zaļais kurss?
Eiropas zaļais kurss ir ES izaugsmes stratēģija. Eiropas zaļais kurss tika sākts 2019. gadā, un to veido politikas iniciatīvu kopums, kura mērķis ir vest ES pa zaļās pārkārtošanās ceļu uz galīgo mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.
Tas ir ES ieguldījums Parīzes nolīgumā, kuru ES un visas tās dalībvalstis ir ratificējušas un kurā ir izvirzīts mērķis saglabāt globālo sasilšanu maksimāli + 1,5 °C līmenī salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
Zaļais kurss palīdz Eiropas Savienībai pārveidoties par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar modernu un konkurētspējīgu ekonomiku.
Tas uzsver, ka visām politikas jomām ir jāsniedz ieguldījums cīņā pret klimata pārmaiņām. Stratēģija atbalsta pasākumus visās ekonomikas nozarēs, aptverot enerģētiku, transportu, rūpniecību, lauksaimniecību, ilgtspējīgu finansējumu u. c.
Saskaņā ar zaļo kursu Padome kopā ar Eiropas Parlamentu kā likumdevēji ir pieņēmuši tiesību aktus, ar kuriem stratēģijas redzējums ir pārvērsts tiesību aktos un noteikumos, kas tiek piemēroti visās ES dalībvalstīs.
Kāpēc mums ir vajadzīgs zaļais kurss
Eiropas nākotne ir atkarīga no veselīgas planētas.
Cilvēka darbība izraisa globālās vidējās temperatūras paaugstināšanos, kas ietekmē klimata norises. Biežāki un spēcīgāki ekstrēmi laikapstākļu notikumi postoši ietekmē dzīvi un ekonomiku.
Mūsu pašreizējie ekonomikas un patēriņa modeļi neatbilst tam, ko planēta var piedāvāt, un kaitē videi un dabai. Mēs un mūsu ekonomika esam pilnībā atkarīgi no funkcionējošas vides un ekosistēmām.
Daži fakti:
Rīcība, lai apturētu globālo sasilšanu un aizsargātu dabu, ir obligāts priekšnoteikums ES nākotnei un tās iedzīvotāju labklājībai.
Lai gan zaļās pārkārtošanās izmaksas būs augstas, jo tai būs vajadzīgas lielas investīcijas mūsu ekonomikas modeļa pārveidošanā, tomēr bezdarbības izmaksas būs daudz lielākas. Aplēses liecina, ka, ja mēs neko nedarīsim, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, līdz gadsimta beigām globālais kaitējums varētu sasniegt līdz pat 12 % no IKP.
Zaļā kursa galvenie mērķi
Eiropas zaļā kursa redzējums ir līdz 2050. gadam padarīt ES par pirmo klimatneitrālo zonu pasaulē, samazināt piesārņojumu un atjaunot veselīgu līdzsvaru dabā un ekosistēmās.
Klimatneitralitāte
Krasa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, lai ES kļūtu par pirmo klimatneitrālo zonu pasaulē.
Aprites ekonomika
Jauns ekonomikas modelis, kurā produktus izmanto atkārtoti, remontē un pārstrādā, samazinot atkritumu daudzumu un saglabājot resursus.
Tīra rūpniecība
Spiediens uz tīrāku, ilgtspējīgāku un energoefektīvāku rūpniecību, kas aug un attīstās gan ES, gan globālajos tirgos.
Veselīgāka vide
Plāns dabas atjaunošanai un nulles piesārņojuma panākšanai, lai nākamajām paaudzēm nodrošinātu veselīgu vidi.
Ilgtspējīgāka lauksaimniecība
Zaļāka lauksaimniecības prakse vides aizsardzībai, vienlaikus nodrošinot veselīgu un cenas ziņā pieejamu pārtiku.
Klimatiskais taisnīgums un godīgums
Plāns, kā panākt, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša, lai palīdzētu cilvēkiem, kurus pārkārtošanās skar visvairāk, un nevienu neatstātu novārtā.
Lūk, dažas no galvenajām zaļā kursa politikas jomām, pie kurām Padome ir strādājusi:
Astoņi veidi, kā ikdienas dzīve ES kļūst zaļāka
Pāreja uz zaļāku dzīvesveidu ir būtiska, lai risinātu klimata krīzi un samazinātu atkarību no fosilā kurināmā, jo īpaši – no Krievijas fosilā kurināmā. ES un tās 27 dalībvalstis strādā pie jauniem kopīgiem noteikumiem saskaņā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, lai samazinātu ES oglekļa pēdu. Kā jaunie noteikumi ietekmēs mūsu dzīvi, darbu un ceļošanu? Lasiet mūsu stāstu, kurā ir daži piemēri par to, kāda būs dzīve ES 2030. gadā.
Padomes loma zaļajā kursā
Eiropadomes atbildībā ir ES vispārējās politiskās stratēģijas un norādījumu noteikšana. Līderi reizi piecos gados pieņem stratēģisko programmu, lai noteiktu prioritātes ES politikas darbam. Eiropas zaļais kurss ir rezultāts redzējumam, par kuru līderi vienojās 2019. gadā pieņemtajā stratēģiskajā programmā.
Pēc tam, kad Eiropas Komisija sāka zaļo kursu, Eiropadome savos 2019. gada decembra secinājumos atzīst stratēģijas mērķus.
Pārkārtošanās uz klimatneitralitāti dos tādas ievērojamas iespējas kā potenciālu ekonomikas izaugsmei, jauniem uzņēmējdarbības modeļiem un tirgiem, jaunām darbvietām un tehnoloģiskajai attīstībai.
Eiropadomes secinājumi, 2019. gada 12. decembris
ES Padome kopā ar Eiropas Parlamentu darbojas kā viens no likumdevējiem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.
Īsumā:Komisija iesniedza priekšlikumus jauniem tiesību aktiem, kā paziņots zaļā kursa stratēģijā. ES ministri, kas tikās dažādos Padomes sastāvos, apsprieda ierosinātās darbības, ieviesa izmaiņas un risināja sarunas ar Parlamentu par tiesību aktu galīgo redakciju, pirms abas iestādes tos pieņēma un tie kļuva par ES tiesību aktiem.
“Gatavi mērķrādītājam 55 %”: kā ES savus klimata mērķus pārvērtīs tiesību aktos? (Infografika)
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 21. februāris